Lielāka atbrīvotība un tīrāks prieks

Godīgi atzīšos – kopš pašai vairs nav jādomā par to, vai bērniem skolai viss sagādāts, vai sapirktas visas vajadzīgās darba burtnīcas un mācību grāmatas (jā, tolaik arī šīs lietas bija jāpērk vecākiem), klades, penāļi, sporta tērpi un apavi, es Zinību dienu izbaudu ar lielāku atbrīvotību un tīrāku prieku. Tas tāpēc, ka no pleciem ir noņemta lielā atbildības sajūta un rūpes par bērnu sagatavošanu skolai un nepārtrauktu sekošanu līdzi visam notiekošajam skolas dzīvē. Pašlaik man ir ļauts pirmo skolas dienu izbaudīt nostalģiskās atmiņās par savu un savu bērnu skolas laiku un priecāties par sapucētajiem skolas bērniem. Un tie ziedi! Tie vienkārši šo īpašo dienu padara vēl krāsaināku, priecīgāku un īpašāku, jo latviešiem tas ir “asinīs” – svētkos dāvināt ziedus. Nesen lasīju apgalvojumu, ka pirmajā skolas dienā mēs visi atkal esam mazlietiņ skolas bērni neatkarīgi no tā, pirms cik gadiem pabeigta skola – pirms desmit, divdesmit vai varbūt piecdesmit. Atceros, pirms daudziem gadiem mēs – viss redakcijas kolektīvs – noorganizējām īpašu 1. septembra fotosesiju, sapošoties kā skolnieces ar biželēm un bantēm matos un asterēm un gladiolām rokās. Skatoties šīs uzņemtās fotogrāfijas, priecājos, cik esam bijuši smuki (lasi – jauni), atraktīvi un pozitīvi domājoši. Katru gadu 1. septembrī ir viegli noticēt, ka kaut kas vēl noteikti gaida priekšā. Gribas cerēt, ka priecīgs un labs. Nav jau pamata pārpasaulīgām skumjām, jo vēl pavisam neceļas roka žēloties, ka vasara ir cauri, jo septembra pirmo nedēļu sola pavisam vasarīgu ar saulainu laiku. Kopš atceros, pirmo reizi septembra pirmajā pusē došos atvaļinājumā. Būs forši, jo nesteidzīgi varēšu izbaudīt katru dienu, vērot septembra debesis un gūt enerģiju no pārmaiņām dabā. Vienmēr rudens nāk ar savu īpašu, dzīvīgu un ņirbošu enerģiju. Tikai pašiem jāmāk šo enerģiju sajust un to izbaudīt. Lai mums visiem laimīgs un veiksmīgs jaunais mācību gads, bet tie, kuriem ir atvaļinājums, – atpūtīsimies un uzlādēsim savas iekšējās baterijas, kā nu katrs to prot un atzīst par labu esam!