Stikla burciņa ar izlejamo krējumu mūsu ledusskapjos kļuvusi par retumu, jo esam pieraduši pie plastmasas iepakojumiem – ērtiem un funkcionāliem, taču vienlaikus arī videi nedraudzīgiem. 25. maijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā diena bez plastmasas (Plastic Free Day), aicinot ikvienu meklēt veidus, kā samazināt plastmasas patēriņu savā mājsaimniecībā. Lai gan pilnībā atteikties no sintētisku materiālu izstrādājumiem mūsdienās šķiet gandrīz neiespējami, “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši trīs vienkāršus veidus, kā to paveikt.
Virtuve – plastmasas produktu “meka”
Nav noslēpums, ka tieši virtuvē rodas liela daļa ikdienas plastmasas atkritumu: pārtikas plēves, maisiņi, pudeļu korķi, vienreizlietojamie trauki un iepakojumi, kas mūsu mājās pavada vien dažas minūtes, bet vidē saglabājas pat vairākus simtus gadu. Pētnieki lēš, ka nedēļas laikā cilvēka organismā, pašam to neapzinoties, nonāk kredītkartes izmēra mikroplastmasas daudzums – galvenokārt ar pārtiku un dzeramo ūdeni.
Atteikšanās no vienreizlietojamiem plastmasas risinājumiem nozīmē ne tikai videi draudzīgāku dzīvesveidu, bet arī pārdomātāku attieksmi pret ikdienas patēriņu. Jā, tas prasīs ieradumu maiņu: daudzreiz lietojamie metāla dzērienu salmiņi būs regulāri jāmazgā, auduma maisiņš kļūs par pastāvīgu iepirkumu somas “iedzīvotāju”, bet bišu vaska drāniņas pēc lietošanas būs jānotīra. Taču ilgtermiņā šīs izvēles bieži nozīmē ne tikai mazāk atkritumu, bet arī brīvību no spontāniem pirkumiem un finansiālu ietaupījumu.
Vannasistaba – vieta, kur plastmasas ir vairāk, nekā šķiet
Vēl salīdzinoši nesen pavisam parasta vannasistabas sastāvdaļa bija plastmasas ausu tīrāmie kociņi, kurus šodien arvien biežāk aizstāj papīra vai bambusa alternatīvas. Tas labi parāda, kā nelielas pārmaiņas var kļūt par jaunu normu. Taču vannasistabā plastmasas joprojām ir vairāk, nekā šķiet, uzsver “Bonava Latvija” eksperti.
Tāpēc vannasistaba ir viena no pirmajām vietām mājās, kur ir vērts veikt revīziju. Piemēram, cietie šampūni un ziepes rada mazāk iepakojuma atkritumu un bieži kalpo ilgāk nekā šķidrie produkti plastmasas pudelēs. Savukārt uzpildāmi kosmētikas un tīrīšanas līdzekļu iepakojumi palīdz samazināt plastmasas patēriņu un izvairīties no liekiem pirkumiem.
Uzvaras gājienu ilgtspējīga dzīvesveida modē piedzīvo arī bambusa zobu birstes, atkārtoti lietojami kosmētikas noņemšanas spilventiņi un dabīgāka materiāla aksesuāri. Un, līdzīgi kā virtuvē, arī vannasistabā mazāk plastmasas bieži nozīmē ne tikai mazāk atkritumu, bet arī mierīgāku un estētiskāku vidi.
No dekora līdz atkritumam – viens solis
“Bonava Latvija” eksperti norāda, ka, lai gan plastmasu visbiežāk pamanām pārtikas iepakojumos, tā lielā daudzumā sastopama arī mājokļa interjerā – dekoros, organizatoros un mēbelēs, kas nereti ātri nolietojas un nonāk atkritumos. Tāpēc interjera dizaineri arvien biežāk aicina dot priekšroku dabīgiem un ilgmūžīgākiem materiāliem – kokam, stiklam, metālam, akmenim vai keramikai.
Arī tekstila izvēlei ir būtiska nozīme. Pētījumi liecina, ka, mazgājot sintētisku apģērbu un audumu, vienā reizē ūdens sistēmā tiek ieskalotas pat simtiem tūkstošu mikrošķiedru, kas vēlāk nonāk upēs, jūrās un pat pārtikā. Tāpēc arī šķietami nelielas izvēles – lina galdauti, kokvilnas gultasveļa, dabīga auduma dvieļi vai vilnas paklāji – ilgtermiņā var būt videi draudzīgāks risinājums.
Pasaules Bankas dati liecina, ka viens cilvēks gadā saražo vidēji vairāk nekā 350 kilogramu sadzīves atkritumu, tāpēc plastmasas patēriņa mazināšana mājoklī var kļūt par pirmo soli ceļā uz ilgtspējīgāku un patīkamāku dzīves vidi mums visiem.
