Pieļauju, ka, saistībā ar pagājušajā mēnesī Smiltenes novada domes sēdē pieņemto lēmumu par Smiltenes skolu reformu, pedagogiem šī vasara ir samērā satraucoša. Šobrīd jautājumu ir vairāk kā atbilžu. Un mēs visi zinām, ka dzīvot neziņā par to, kā būs, ir ārkārtīgi grūti.Bet es kā bērna mamma ļoti ceru un gribu ticēt, ka prioritāte būs izglītības kvalitāte un ka 1. septembrī (tas pienāks nemanot) mēs katrs priecāsimies par to, kas mums ir dots šobrīd, un to novērtēsim. Godīgi pateikšu, ka mūsmājās Smiltenes skolu reforma nav sarunu temats numur 1. Bērns izbauda vasaras brīvlaiku pirms deviņu mēnešu mācīšanās maratona, dzīve rit savu ierasto gaitu. Starp citu, man pašai ir bijusi iespēja mācīties visās trīs Smiltenes skolās. Atceros, ka 1. klasītē katru rītu kopā ar vecākiem devāmies kājām uz pilsētas otru malu, jo mācību telpas atradās vienā no līvāntipa mājām blakus ģimnāzijai, papildus tam dejoju un apmeklēju mākslas skolu. Pārējo sākumskolas posmu aizvadīju “pakalnu” skoliņā, savukārt no 5. līdz 9. klasei – ģimnāzijā, bet vidusskolu absolvēju Centra vidusskolā. Ar katru no skolām saistās labas atmiņas, katrai ir savas stiprās puses un lietas, kas jāuzlabo. Nedomāju, ka, no visām trim skolām izveidojot vienu mācību iestādi, varētu kļūt sliktāk. Kā es vienmēr sev saku – nevajag stresot un kreņķēties pirms laika, jo tas drīzāk traucēs nekā palīdzēs. Jebkuras pārmaiņas ir grūtas, tās nāk ar šūmēšanos, bet nebūt nav pirmās, ko savas dzīves laikā piedzīvojam. Novēlu visiem pedagogiem kārtīgi izbaudīt vasaru, atpūsties un uzkrāt spēkus jaunajam mācību gadam, lai varētu strādāt ar atdevi un mūsu bērniem dot labāko, ko spējat. Ja no sirds vēlēsieties, jums izdosies!
