Negribot ar sevi noslaucīju visus mājas pakšus.
Negribot ar sevi
noslaucīju visus mājas pakšus,
jo pie tevis līdu zagšus.
Domāju, ka manis dēļ vai prātā juksi,
ja pie tevis tā ielavīšos labi fiksi.
Domāju, kā labāk būtu,
un jau lēnām kokā kāpu,
lai pa logu iekšā tiktu
un tad tevi cieši skautu.
Nedomājot taviem skūpstiem ļāvos,
Zinot, ka nevajadzēs vairs vārdus lētos.
***
Vai zini, kas ir sapņi?
Vai zini, kas ir ilūzija?
Tu sapņo katru dienu, nakti,
Bet ilūzija ir – reiz bija.
Basīte
