Latvijas valdība otrdien, 19. maijā, nolēma, ka Valkas novada pašvaldībai atliks daļu aizdevuma maksājumu uz nākamajiem gadiem. Līdz ar to pašvaldības budžetā atbrīvosies 646 605 eiro saistību segšanai. Vienlaikus pašvaldībai Finanšu ministrijā līdz 1. jūnijam jāiesniedz pārstrādāts budžets un finanšu sakārtošanas plāns.
Finanšu ministrija informatīvajā ziņojumā, ko otrdien izskatīja valdības sēdē, piedāvāja atlikt maksājumus 371 000 eiro apmērā, bet valdības sēdē piekrita pašvaldības vadītāja Venta Armanda Kraukļa (Vidzemes partija) prasībai – 647 tūkstošiem eiro.
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka valdība divas reizes atlika Finanšu ministrijas informatīvā ziņojuma par Valkas novada pašvaldības finansiālo situāciju izskatīšanu. To vairākas reizes lūdza pārcelt Zaļo un Zemnieku savienību pārstāvošais zemkopības ministrs Armands Krauze, norādot, ka pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešama klātienes saruna ar novada vadību.
Šo pirmdien notikušajā novada pašvaldības domes sēdē V. A. Krauklis solīja, ka otrdien dosies uz Rīgu, lai klātienē piedalītos valdības sēdē.
“Pašreizējai valdībai nav politiskās gribas Valkai piešķirt šo papildu dotāciju. Līdz ar to piedāvāju pārfinansēt sešus kredītus. Šo priekšlikumu bijām jau iesnieguši, un to beigās valdība kā kompromisu arī pieņēma. Tas nozīmē, ka šogad pašvaldība gadu noslēgs bez parādiem. Pietiks arī līdzekļu, ar ko līdzfinansēt fondu projektus. Nākamajā gadā būs jācīnās un “jākaro”, lai valdība veiktu sistēmiskas izmaiņas. Šī gada problēma ir atrisināta. Tagad jāgaida, kas notiks 3. oktobrī, kad notiks Saeimas vēlēšanas,” skaidro pašvaldības vadītājs.
“Ziemeļlatvija” jau vēstīja, ka V. A. Krauklis ar otro kārtas numuru kandidēs 15. Saeimas vēlēšanās no partijas “Latvija pirmajā vietā” saraksta. Partijas līderis ir Ainārs Šlesers. Veiksmes gadījumā V. A. Krauklim tiks piedāvāts vadīt apvienoto Viedās administrācijas un reģionālās attīstības un Zemkopības ministriju, kā arī viņš plāno uzņemties pilnu atbildību par reģionālās politikas programmas izstrādi un tās praktisko realizāciju.
UZZIŅAI
Finanšu ministrija uzdod Valkas novada pašvaldībai līdz 1. jūnijam iesniegt Finanšu ministrijā:
• apstiprinātus grozījumus 2026. gada budžetā, kuros iekļauti visi izdevumi uzņemto saistību izpildei un autonomo funkciju nodrošināšanai, izdevumi ir plānoti atbilstoši pieejamiem resursiem un nodrošināts, ka netiek plānotas saistības bez finansiāla seguma. Jānodrošina, ka nodokļu un nenodokļu ieņēmumi un dotācija no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda sedz no pašvaldības budžeta finansētus uzturēšanas izdevumus un ka ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas ir resurss vienreizēju izdevumu segšanai, nosakot izdevumus, kas tiks segti no šiem ieņēmumiem;
• domē apstiprinātu precizētu finanšu optimizācijas plānu 2026.–2028. gadam, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju izpildi atbilstoši likumos noteiktajam un finanšu stabilitāti ilgtermiņā, nepieciešamības gadījumā papildinot plānu ar jauniem pasākumiem un precīzākām pasākumu ietekmēm;
• domē apstiprinātu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu, Eiropas Atveseļošanas fonda finansēto projektu un emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu līdzfinansēto projektu sarakstu, kurus pašvaldība plāno īstenot 2026.–2028. gadā, sarindojot šos projektus prioritārā secībā, norādot to finansēšanas resursus pa gadiem un ietekmi uz pašvaldības budžetu un saistību apmēru.
Sociālo tīklu lietotāju komentāri
Aivo Vārs:
– Valkai var būt specifiskas pierobežas problēmas, taču ilgtermiņā tās nevar aizstāt reformas. Valsts īslaicīga palīdzība ir saprotama, bet pašvaldībai jāspēj sakārtot pārvaldību, optimizēt izdevumus un nodrošināt, ka pakalpojumi tiek finansēti ilgtspējīgi, nevis ar regulārām dotācijām.
Guntis Balodis:
– Aivo Vār, var palūgt kādu reformas piemēru, kaut teorētisku? Celiet galdā, kuras štata vietas Valkā likvidēt, kuras apvienot, kuras apvienotās esat gatavs uzņemties. Protams, par esošo atalgojumu, jo līdzekļi jātaupa.
Rolands:
– Iedzīvotāju parādi par siltumapgādi pārsniedz vienu miljonu eiro. Vēl papildināsim ar 17%+19% Igaunijā strādājošajiem. Kā tur īsti ar to matemātiku sanāk, iznākums (latviski – rezultāts) taču kopējo budžeta tēriņu neietekmē? Kurš parādus atmaksās, varbūt atlaist un sākt no nulles? Vai tu samaksāji par siltuma tēriņiem, vai visus nodokļus nomaksāji? Attaisnojumiem, ka es jau nezinu, kur tā naudiņa aiziet, nav vietas. Izdari to, kas tev darāms, tad sāc ņaukāt par citu grēkiem! Neesmu Kraukļa fans, bet jautājums paliek. Gaidu žults izvirdumus, bet tikai par lietu, ja ir cits skaidrojums!
