Ne reizi vien laikraksta slejās esam rakstījuši par pilsētā klīstošiem bezsaimnieku kaķiem. Prātīgi būtu par viņiem informēt vietējo dzīvnieku patversmi, lai šiem nabadziņiem nebūtu jādzīvo badā, jāsalst bargā salā vai jāmirkst lietusgāzēs. Patversmes darbinieki tālāk rūpēsies, lai kaķiem atrastu jaunus saimnieku. Tā vismaz gribas domāt. Pēc cilvēku lūguma arī “Ziemeļlatvijā” rakstām par pamestajiem kaķiem ar mērķi tiem sameklēt jaunas mājas.
Taču ir vēl viena lieta, par ko šonedēļ satraukta stāstīja kāda Valkas pilsētas centra daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāja. Viņas kaimiņiene barojot vairākus kaķus, kas pie mājas uzrodas nez no kurienes. Sieviete ir pārliecināta, ka uz kopgaldu ierodas arī vairāki mājas mīluļi, kurus saimnieki izlaiduši pastaigā. Ja kaķis jūt barības vilinošo smaržu, kāpēc gan nepamieloties? Un tā reizi no reizes. Kaķu barotāja ignorējot kaimiņu pārmetumus un ieteikumus pagalmā nebarot kaķus. Taču viss esot veltīgi. Mājas iedzīvotāji jau vairākkārt uz atkritumu urnu aiznesuši kaķu barības traukus, tomēr tas neatturot kaķu glābēju turpināt iesākto, tikai šajā “kara” situācijā barība tiekot mesta no balkona.
Mājas iedzīvotāji esot nemierā arī ar to, ka kaķi nopēdo auto virsbūvi, bet aukstā laukā, lai sasildītos, lien zem riteņiem un tā saucamā kapota. Sievietes sirds ir pilna arī tāpēc, ka viņai nācās piedzīvot šaušalīgu gadījumu.
Gatavojot auto tehniskajai apskatei, viņa lūgusi vīru uzmest aci mašīnai, lai novērtētu braucamā tehnisko stāvokli. Abi aizbraukuši uz vasarnīcu. Vīrs sācis darboties ap auto, bet te pēkšņi sieva sajutusi nelāgu aromātu, kas nācis no auto riteņu puses. Vīrs, noņemot dažas detaļas, atklāja kaķa mirstīgās atliekas, kas jau bija sākušas pūt. Sieviete atpazina labi baroto kaķi, kuru kaimiņiene regulāri bija barojusi. Sieviete ne tikai pārdzīvo par bojāto automašīnu, bet arī nelaimīgo kaķi, kurš miris briesmīgās mokās. No mašīnas apakšas izvilkto beigto dzīvnieku apglabājuši, bet auto īpašniecei joprojām acu priekšā esot baisais skats. Labi, ka sieviete ir brīvprātīgi apdrošinājusi savu automašīnu. Līdz ar to mašīnas remonta izmaksas segs apdrošināšanas kompānija. Valcēniete gan ir pārliecināta, ka materiālais kaitējums būtu jāfinansē šai kaķu barotājai.
Šis stāsts liek aizdomāties visiem, kuriem sirds sāp par klaiņojošajiem dzīvniekiem. Mana pārliecība ir tāda – ja kāds uzņemas rūpes par bezsaimnieka kaķi, tad tieši viņam ir arī dzīvniekam jādod pajumte vai jāmeklē jaunas mājas. Vai ziemas spelgonī no balkona izmesta barība ir uzskatāma par rūpēm? Viennozīmīgi ‒ nē! Uzskatu, ka tā ir pārprasta labsirdība un pat vienaldzība. Kā tu vari barot dzīvnieciņu, skatīties viņa lūdzošajās acīs, bet tomēr neko nedarīt lietas labā? Kāpēc no šīs pārprastās labsirdības ir jācieš līdzcilvēkiem? Jācieš ne tikai morāli, bet arī materiāli.
Pirms vairākiem gadiem arī manas mājas pagalmā uzradās trīskrāsu kaķenīte – mūsu Zaķītis. Mīlīga, smuka un liela medniece. Lielākais kārums viņai bija tikko zvejotas zivtiņas, ar kurām viņu cienāja kaimiņonkulis. Pienāca rudens, un sapratu, ka Zaķītis neies vairs prom, jo nav jau kur iet. Pasitu padusē un nesu mājās. Neizturēja nervi. Joprojām Zaķītis dzīvo, un siltajā laikā ir pagalma mīlulīte un skaistule.
