Kurš gan nezina teicienu “Uz Tukumu pēc smukuma”? Man šī pilsēta vairāk saistās ar bērnības atmiņām. Tolaik, kad vēl biju maza un neviens pārāk nesatraucās palaist sīku knēveli tālākos ceļos, gluži kā pasta paciņa es tiku iesēdināta autobusā Jelgavā, bet Tukumā mani sagaidīja tante Gunta, mammas māsa. Patiesībā viņa ir Gundega, bet ģimenē tiek saukta par Guntu. Es atceros šādas tādas epizodes no savas viesošanās Tukumā, bet kaut kādu iemeslu dēļ no manas atmiņas pilnībā ir izdzēsušies paši braucieni turp. Visai blāvi atceros kādu reizi, kad autobusā braucām kopā ar mammu, bet neatceros, kā jutos, turp dodamās viena. Zinu tikai man atstāstīto, kā es esot sasmīdinājusi šoferi un pusi autobusa pasažieru. Kad tante mani Tukumā “saņēmusi” un prasījusi, ko tad meitēnu neveda ar auto, es savā četru piecu gadu sīkuļa pārliecībā esot atmetusi ar roku un paziņojusi: “Eh, motors čupā, trešais cilindrs nešancē!” Jāpiebilst, ka biju sparīgs palīgs tēvam autoremontos un pārliecināta, ka izaugusi kļūšu par automehāniķi.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
