Pēc nedēļu ilgās līdzdzīvošanas Dziesmu un deju svētku dalībniekiem, pagaidām galvā valda liels emociju sajaukums, tāpēc viennozīmīga vērtējuma par notikušo vēl nav. Ir tikai skaidrs – svētki ir beigušies ar lielu satraukumu – kas sekos tālāk? Tas, ko nācās redzēt un piedzīvot, prasās pēc ekspertu izvērtējuma un atbildīgo amatpersonu secinājumiem. Taču ir liels prieks par to, ka, neskatoties uz amatpersonu norobežošanos no atbildības par gājienu, vairākums svētku dalībnieku tomēr devās no 11. novembra krastmalas līdz Dailes teātrim. Pēc sestdienas naktī izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles līdz galam neizsvērtā lēmuma par gājiena atcelšanu diemžēl daudzi kolektīvi gājienā nepiedalīties. Uzzinot, ka gājienā var piedalīties pēc brīvprātības principa, ja vien par to atbildību uzņemas pašvaldības, daudzi vairs nevarēja paspēt saposties un nokļūt līdz krastmalai. Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv. Pēc gājiena svētku dalībnieki devās uz savām dzīvošanas vietām, lai vēl pēdējo reizi papusdienotu, sakārtotu līdzpaņemtās mantas braukšanai uz mājām, bet tiem, kuriem bija vēl jāpiedalās lielkoncertā “Manā dziesmā Tu…” – atpūtās un gatavojās koncertam. Pēc pusdienām Valkas novada kolektīvu vadītāji saņēma pašvaldības vadītāja Venta Armanda Kraukļa pateicības un novada bērnu un jauniešu centra “Mice” vadītājas un novada svētku koordinatores Kristīnes Ganiņas un viņas atbalsta komandas no sirds sarūpētās dāvaniņas. Par to, ka kolektīvu vadītāji un pedagogi, kas rūpējās par bērniem, kā arī šoferīši pelnījuši atzinību, šaubu nav. Tikai jāpiebilst, ka tik pārcilvēcīgs darbs nav novērtējams ne naudā, ne dāvanās. Tāpat kā pašu svētku dalībnieku – bērnu un jauniešu – ieguldījums, jo viņiem šī nedēļa Rīgā aizritēja bezgala ilgos mēģinājumos un koncertos. Vai viņi paši kaut ko redzēja no dziedošās un dejojošās Rīgas, viennozīmīgas atbildes nav. Lielākoties gan neredzēja. Taču visam pāri ir emocijas un apziņa, ka “es tur biju un piedalījos”. Un katram latvietim vismaz reizi mūžā ir jāuzkāpj uz Mežaparka Lielās estrādes! Tāpat kā jāsvin Jāņi un no sirds jāvēl Latvijai, lai Dievs to svētī!
