
FOTO: SANDRA PĒTERSONE
Palsmanes pamatskolai šis gads ir īpašs, – aprit 120 gadi, kopš Palsmanē uzcēla skolas tagadējo vēsturisko ēku. 1906. gada oktobrī tur trīs klasēs mācības uzsāka 102 skolēni. Zināšanās viņus skoloja trīs skolotāji.
Skolas jubileju mūsdienu absolventi, tagadējie skolēni, skolotāji un skolas darbinieki svinēs salidojumā 6. jūnijā.
Stārķi uz jumta, un pilnas klases
No pulksten 15 skolā sāksies absolventu reģistrācija un skolas apskate. Pulksten 18 svētki turpināsies Palsmanes kultūras namā ar absolventu un skolēnu sniegtu koncertu, bet pēc tam no pulksten 20 atsāksies absolventu tikšanās skolā. Būs balle skolas pagalmā, kur spēlēs grupa “Zemeņu iela” un DJ Gustavchix. Pasākuma laikā darbosies kafejnīca.
Palsmanes pamatskolas stāsts 120 gadu garumā ir ievērības cienīgs, vēl jo vairāk tāpēc, ka skola spēj saglabāt pietiekami lielu audzēkņu skaitu arī mūsdienās, kad ar demogrāfisko situāciju Latvijā ir pavisam bēdīgi – jaundzimušo jeb nākotnes skolēnu skaits turpina sarukt.
Šajā mācību gadā Palsmanes pamatskolā no 1. līdz 9. klasei mācās 133 skolēni, un, kā teic skolas direktores pienākumu izpildītāja Ivita Pērle, šis skaitlis pēdējos gados gandrīz nemainās.
Palsmanes pamatskolas spēks ir tās labajā slavā, ‒ šajā izglītības iestādē mācās skolēni arī no citiem tuvākiem un tālākiem pagastiem, arī tādiem, kuros ir sava skola. Ja tālumniekiem un ne tikai viņiem vajadzīgs, kur pārnakšņot, Palsmanes pamatskolai ir savs internāts.
Skaisti jau būtu teikt, ka Palsmanes pamatskolai svētību nes stārķi, ‒ gadiem ilgi svēteļi ligzdo uz skolas ēkas jumta un ir atlidojuši arī šopavasar, par ko pārliecinājās arī “Ziemeļlatvija”, nesen viesojoties Palsmanes pamatskolā. Pat savu himnu, kuras vārdu un mūzikas autore ir skolotāja Dace Purvlīce, skola ir sasaistījusi ar saviem stārķiem: “Baltā svēteļa dziesma skolas jumta korē skan,/ Baltā svēteļa dziesma pavasari atnes tagad man.”
Taču viss ir nevis putnu, bet cilvēku rokās. Ikvienas iestādes veiksmes stāsta un izaugsmes pamatā ir cilvēki, kuri tur strādā. Palsmanes pamatskola šajā mācību gadā ir darbavieta 23 skolotājiem. Viņu vidū ir arī vairāki skolotāji, kuri paši savulaik absolvējuši šo izglītības iestādi.

Tāda ir arī skolotāja Ilze Roķe, kura sevi raksturo kā izteiktu Palsmanes lokālpatrioti. “Šajā skolā mācījusies arī mana tēta mamma, mana mamma, mani brāļi, un tagad šeit mācās mani bērni. Esam iesakņojušies dziļi, un kāds no tiem zariem Palsmanē paliek. Varētu doties tālāk, pasaule jau ir plaša, bet man ir svarīgas tēva mājas, svarīgas ir saknes. Spānijas dienvidos man var piesolīt medus maizi, bet es tur nebūšu,” teic Ilze Roķe.
Līdzīgi domā Palsmanes pamatskolas direktores vietniece audzināšanas darbā, arī šīs skolas absolvente Ilva Pētersone. “Palsmanes pamatskola man ir devusi piederības sajūtu, un man ir svarīgi, kas notiek ar šo skolu, ar šo vietu kā tādu. Jūtu arī savu atbildību, lai Palsmanes pamatskola pastāvētu un būtu labākā skola,” sarunā ar “Ziemeļlatviju” uzsver Ilva Pētersone.
Savā bijušajā skolā nu jau kā skolotājas atgriezušās arī, piemēram, Santa Indrēvica, Daiga Meinerte un Aiva Ciemiņa. Arī viņām piederības sajūta Palsmanes pamatskolai ir ļoti spēcīga, ‒ savai skolai ir jādod viss labākais.
“Manuprāt, Palsmanes pamatskolas skolotājs nekad nav bijis čīkstētājs, bet darītājs un vienmēr domājis par to, ko un kā labāk darīt, domājis par to, lai ir labi skolēniem, lai ir apmierināti vecāki, un skolas vārdu katrs vienmēr centies ar labo nest uz āru,” viedokli pauž Dace Pērle, arī šīs skolas absolvente. Viņa 24 gadus bija Palsmanes pamatskolas direktore, bet tagad saikni ar skolu saglabā, strādājot par skolotāja palīgu.

“Es varu tikai priecāties par to, ka viss skolā notiek intensīvāk un varbūt vēl vairāk tiek piedomāts par bērniem. Pateicoties tam, ka mūsu skola piedalās starptautiskos projektos (“Erasmus +” un “Nordplus” – redakcijas piezīme), kur tikai šajā mācību gadā mūsu skolēni nav braukuši – uz Poliju, Ungāriju, Itāliju, Spāniju! Šoruden brauks uz Islandi. Pamatā tas ir kārtīgs skolotāju darbs. Attieksme pret darbu ir viena no mūsu skolas vērtībām. Te neviens neskatās uz stundām, ko pavadījis skolā, bet, ja vajag, tad dara, un ieguvēji ir skolēni,” uzsver Dace Pērle.
Izaicinājumi būs, tāpat kā visām skolām
Un rezultāts neizpaliek. Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Evija Kindzule nosauc Palsmanes pamatskolu kā vienu no stratēģiski svarīgajiem punktiem izglītībā Smiltenes novadā, ņemot vērā skolēnu skaitu un to, ka arī apkārtējo pagastu iedzīvotāji izvēlas Palsmanes pamatskolu.
“Palsmanes pamatskola sevi ir parādījusi un Smiltenes novadā ir viena no lielākajām izglītības iestādēm skolēnu skaita ziņā. Attiecīgi pašvaldība ir ieguldījusi, lai skolu iespēju robežās modernizētu, ‒ tiek stratēģiski domāts, kā kopumā uzlabot vidi Palsmanes pamatskolā. Skolā ir labs mācību līmenis, skolēni piedalās olimpiādēs un konkursos. Nesen Palsmanes pamatskola organizēja un uzņēma Smiltenes novada sākumskolu olimpiādi latviešu valodā un matemātikā,” to kā pozitīvu piemēru nosauc Evija Kindzule.
Taujāta, kādas ir Palsmanes pamatskolas vērtības, kas ir būtiski atslēgvārdi ikvienai izglītības iestādei, direktores pienākumu izpildītāja Ivita Pērle nosauc sadarbību, radošumu, atbildību, attieksmi pret darbu un skolēniem. Skolai ir izdevies to visu saglabāt ilgtermiņā.
“Tieši šīs vērtības mūs ļoti labi satur kopā un ir iemesls, kāpēc Palsmanes pamatskola tik ilgus gadus varējusi būt laba skola un kāpēc varēs tāda būt vēl nākamajos gados. Mums ir stabils un spēcīgs skolotāju kolektīvs. Šeit ir kolēģi, kuri paši ir absolvējuši šo skolu un atgriezušies strādāt kā skolotāji, ir kolēģi, kuri nav palsmanieši, bet strādā mūsu skolā ļoti ilgu laiku. Līdz ar to šīs vietas lokālpatriotisms ir tas, kas cilvēkus un skolu satur kopā un izveido par tādu kā kopienas centru. Protams, nākotnē mums kā jau visām skolām lielākie izaicinājumi būs bērnu skaits, jo demogrāfija ir nepielūdzama, un arī pedagogu sastāvs, jo ir jābūt nomaiņai. Taču šobrīd turamies stabili,” teic Ivita Pērle.
“Ziemeļlatvijas” sarunā ar skolotājām tiek nosaukta vēl viena skolas vērtība – pašiem sava virtuve. Kad absolventi kavējoties atmiņās par skolu, tad garšīgās skolas pusdienas esot viena no pirmajām lietām, kas ienākot prātā.
Taču tas nav vienīgais, ko skolēni novērtē Palsmanes pamatskolā. 8. klases skolnieces Marija Sīpola, Katrīna Būda un Madara Lapiņa ir vienisprātis, ‒ viņām patīk, ka skolā ir draudzīgi bērni, pārsvarā visas klases ir saliedētas un skolotāji ir ļoti labi, atsaucīgi, ar viņiem var jebkurā brīdī parunāties, kā tu jūties. Arī tas, ka skolā notiek interesanti pasākumi, ir labi, ‒ kopā ar skolasbiedriem var pavadīt vairāk laiku.
Ja ir skola, tad ir dzīvība
To nevar nejust, ja apdzīvotā vietā ir skola, un Palsmanē tādas ir pat divas – Palsmanes pamatskola un Palsas pamatskola. “Ikvienai apdzīvotai vietai skola ir nozīmīga. Ja ir skola, tad ir dzīvība un ir pavisam cits dzīves ritms,” teic Palsmanes un Variņu pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Tigna Podniece.
Palsmanes pamatskola ir arī viņas skola, un tādu Tigna to arī sajūt. “Esmu šīs skolas absolvente, absolvents ir arī mans tēvs un visi radi no tēva puses. Esam ar dzimtas saknēm šeit. Savukārt pagasta pārvaldei un man kā pārvaldes vadītājai sadarbība ar skolu notiek, iesaistot to dažādos darbos, piemēram, sakoptībā. Skolas apkārtne vienmēr bijusi sakopta, skolēniem šādi tiek mācītas pirmās darba iemaņas,” piemēru nosauc Tigna Podniece.
Nesen Palsmanes pamatskolā viesojās Smiltenes novada domes deputāts Ģirts Freibergs. “Skolas ir kopienas sirds. Ja vēlamies stiprus reģionus, mums ir jānodrošina ģimenēm pieejami pakalpojumi tuvu dzīvesvietai ‒ izglītība, kultūra, vide, kur augt un attīstīties. Aicinu domāt ilgtermiņā un sargāt to, kas mums jau ir vērtīgs. Palsmane ir spilgts piemērs tam, ka arī reģionos var nodrošināt augstas kvalitātes izglītību un dzīves vidi,” pārdomās dalās Ģirts Freibergs.
APTAUJA
#SIF_MAF2026

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.