Laikraksta “Ziemeļlatvija” publikācija “Kārķos ceļmalas krūmos atrod nošautu mājas sargu un mīluli – suni Džeri” ir pēdējā laikā sociālajos tīklos komentētākā ziņa. Tai ir 372 komentāri. Arī laikraksta portāla www.ziemellatvija.lv lietotājus šis traģiskais notikums nav atstājis vienaldzīgus.

Jau rakstījām, ka Valsts policija 22. aprīlī saņēma iesniegumu par to, ka 15. aprīlī pulksten 6.30 Valkas novada Kārķu pagastā no viensētas izgājis pastaigāties suns, kurš 19. aprīlī atrasts Kārķu pagastā, ceļa Rūjiena–Valka 26. kilometrā, ceļmalas krūmos miris ar šautu brūci. Policija uzsāka kriminālprocesu. Diemžēl Valsts policija nav atbildējusi uz “Ziemeļlatvijas” uzdotajiem jautājumiem par izmeklēšanu šajā lietā. Tā interesē ne tikai pašus nošautā Džera saimniekus, medijus, bet arī vietējo sabiedrību.

Vakar “Ziemeļlatvija” sazinājās ar nošautā Džera saimnieci Ausmu Soku, lai noskaidrotu, vai Valsts policijas darbinieki ir veikuši kādas darbības, lai izmeklētu ierosināto krimināllietu. Viņa stāsta, ka pie viņiem neilgi pēc notikušā divas reizes ieradušies policijas darbinieki, lai pierakstītu liecības. Esot iztaujāts arī Ausmas meitas vīrs Intars. Džeri, ievilktu ceļmalas krūmos, pamanīja Ausmas vecākā meita Aiga, kura ar ģimeni braukusi pie vecākiem. Znots Intars gājis skatīties un secinājis, ka suns nošauts krūmu malā un aiz pakaļkājām ievilkts krūmos.

“Intars uzreiz pateica, ka ir šauts ar karabīni. Viņš pats ir mednieks,” “Ziemeļlatvijai” atklāja Džera saimniece.

Ir notikusi arī nošautā suņa ekshumācija – nošautā Džera mirstīgo atlieku izrakšana no apbedījuma vietas.

“Ziemeļlatvijai” izdevās sazināties arī ar veterinārārstu, kas piedalījās ekshumācijā. “Ziemeļlatvijai” ir zināms viņa vārds, bet publiski to neatklāsim.

“Suns ir brutāli noslepkavots. Neticu gan, ka izdosies to necilvēku noķert. Pieļauju, ka tas varētu būt mednieks vai malumednieks. Lai tik precīzi sunim trāpītu krūtīs, automašīnai bija jāapstājas. Medību ieroci nemaz tā nevar vadāt līdzi mašīnā,” uzskata veterinārārsts.

Sarunā ar Džera saimnieci Ausmu viņa atkal un atkal pieminēja, ka liktenīgajā dienā Džeris pirmo reizi esot tik tālu viens pats aizgājis no mājām.

“Mēs galvenais gribam zināt, kurš ir vainīgs. Neticam jau, ka policija atradīs šāvēju. Tie ir vietējie, nav jau sveši. Te braukā visādi džipi. Arī pie mūsmājas brauc mežā iekšā. Trešdien arī viens melns džips mežā iebrauca. Izbraukt tur nekur nevar, jo grāvis ir pārrakts. Ko viņi te dara, nezinu,” stāsta Ausmas kundze.

Pārlasot komentārus laikraksta “Ziemeļlatvija” kontā sociālajā vietnē www.facebook.com, jāteic, ka komentētāji sadalījušies divās nometnēs – vieni vaino nošautā suņa saimniekus par nepieskatīšanu un izlaišanu no mājas brīvsolī, bet otri – šāvējam pārmet nežēlīgu rīcību un attieksmi pret cilvēka labāko draugu – suni.

Sociālo tīklu lietotāju komentāri par Kārķos nošauto suni Džeri

Rolands:

– Jā, suns varbūt bija gudrs, bet vai tādi bija saimnieki? Vai suņa brīvas pastaigas bez pavadoņa atbilst labturības prasībām? Vai tie zvēriņi, kas brīvā dabā dzīvo, vairs neskaitās pie dabas radībām? Mēs esam atbildīgi par savu mājdzīvnieku darbībām, bet šī prasība attiecas ne uz suni, bet īpašnieku. Man, laukos dzīvojošam, nav pienākums uzbūvēt sešmetrīgu sētu, lai pret negaidītiem viesiem aizsargātos. Nedzīvoju Krievijā, kur tas ir ierasts. Arī man kaimiņmājā dzīvo urka (citu vārdu atrast nespēju, jo melot nepatīk). Viņa suns ir pastāvīgs ciemiņš manā pagalmā. Pārrunāt suņa darbības nevaru, jo īpašniekam nav sajēgas par saziņu ar citiem cilvēkiem. Arī pašvaldības policijai sūdzēties nav jēgas. Zinu no iepriekšējās pieredzes. Katrs cīnās, kā var un spēj.

Vēl cilvēks:

– Nezinu patiesību, bet, ja cilvēks var nošaut suni, viņš elementāri var nošaut arī cilvēku. Un tas, kurš to var izdarīt, vairs nav cilvēks!

Burris:

– Tikai ļaundaris var nogalināt draugu un ģimenes locekli (saimnieka suni).

Billijs:

– Lai kā tu pieskatītu suni, instinkti ir spēcīgāki. Jebkurš saimnieks riskē ar sava mīluļa zaudēšanu, ja nenodrošina tā drošību. Mednieki ir visādi. Kādreiz mednieka pienākums bija atšaut klaiņojošus suņus. Šodien ir citādi. Normāls mednieks nenošaus suni prieka pēc.

Rudīte Vītuss:

– Kas notiek? Cilvēki attopieties! Visiem šāvējiem noņemt ieroču atļaujas! Jautājums – kādā sakarā cilvēkam ir bijis šaujamais? Medības taču tagad nav! Atrast un sodīt! Neviens viņu nedrīkst žēlot. Dievs sodīs! Sodīs!

Rudīte Dulbe:

– Saimnieks pats vainīgs, jo sunim nav jāskraida vienam bez pieskatīšanas. Tagad var vainot visus pēc kārtas un spriedelēt pēc sirds patikas. Nevienu neaizstāvu – ne saimnieku, ne šāvēju, bet rezultātā cieta pats dzīvnieks.

Aiva Silova:

– Lauku mājā suns ir priekš tam, lai sargātu saimnieka teritoriju, nevis tupētu pie ķēdes. Sunim jāiemāca saimnieka teritorija kaut vai 100 hektāri, un jāuzliek brīdinājuma zīmes, lai svešie nevazājas. Tagad zog visu, kas nav zem sprieguma, – tehniku, degvielu. Un pret meža dzīvniekiem sargā.

Benita Gulbe:

– Nevienam nav tiesības nošaut klaiņojošu suni. Izņemot gadījumus, ja tas tieši apdraud cilvēka veselību un dzīvību. Par klaiņojoša suņa, kurš nav agresīvs, nošaušanu draud kriminālatbildība.

Vikentijs Bērziņš:

– Ja gribētu, tad ātri atrastu, bet droši vien kārtējā dzērāju mednieku, policistu brandža kā Bauskā un citās Latvijas vietās.

Jolanta Trei:

– Līdz asarām žēl sunīša, bet Latvijā nekas nemainīsies, kamēr cilvēki nesapratīs, ka nevar izlaist sunīti vienu pašu staigāt. Saimniekam ir jāuzņemas atbildība, ja reiz dzīvnieks ir paņemts. Civilizētā Eiropā suņi nekur neklīst vieni paši.