Otrdien medijos izplatījās ziņa, ka Latvijas valdība otro nedēļu pēc kārtas nolēma atlikt Finanšu ministrijas informatīvā ziņojuma izskatīšanu par Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju un risinājumiem turpmākajām darbībām.

“Ziemeļlatvija” aicināja uz sarunu novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli, lai viņš sniedz skaidrojumu, kāds liktenis gaida Latvijas mazāko pašvaldību.

‒ Kā jūs vērtējat šo medijos izskanējušo informāciju par valdības lēmumu piebremzēšanu šī Valkas novadam tik svarīgā jautājuma izskatīšanā?

‒ Tā vēl ir cerība, ka valdība lems kaut ko saprātīgāku, nekā Finanšu ministrija ir uzrakstījusi savā ziņojumā. Paldies ministriem no Zaļo un Zemnieku savienības, kuri turpina aizstāvēt to, ka Valkas novada pašvaldībai atbalsts ir nepieciešams. Tas arī ir vienīgais iemesls, kādēļ faktiski šis jautājums ir atlikts. Koalīcijā nav vienošanās, tāpēc turpināsies konsultācijas. Līdz šim mana komunikācija gan ar finanšu ministru, gan ar ministrijas ierēdņiem bijusi tāda, ka viņi ir ieņēmuši pilnīgi man neizprotamu pozu, kas nepieļauj nekādus kompromisus. Pēc būtības šis ir politiskās gribas jautājums. Redzēsim, kas no tā visa sanāks.

‒ Finanšu ministrijas pārstāvji ziņu aģentūru LETA informējuši, ka koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē Zaļo un Zemnieku savienība vēlreiz aicinājusi atlikt jautājumu par Valkas novadu un to pārrunāt ar Latvijas Pašvaldību savienību.

‒ Latvijas Pašvaldību savienība arī ir mūsu pusē.

‒ Pēdējā domes sēdē, kas notika 30. aprīlī, divas reizes bija jāizsludina tehniskā pauze, jo jums zvanīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Klātesošie cerēja, ka ministrs būs paziņojis kādu pašvaldībai labvēlīgu informāciju.

‒ Tur jau ir tā lieta, ka finanšu ministrs ir it kā saprotošs. Taču tajā brīdī, kad pieslēdzas Finanšu ministrijas ierēdņi, kas ir tāda neizprotama vara pat pār ministra domām, pozitīvā virzība izbeidzas. Man nav laba izskaidrojuma, kāpēc tas tā notiek.

‒ Jau apstiprinot 2026. gada pašvaldības budžetu, izskanēja bažas, ka otrajā pusgadā pietrūks līdzekļu sociālo pabalstu izmaksai.

‒ Precīzāk, būs jāveido pabalstu saņēmēju rinda. Skatīsimies, kuriem ir akūtākas vajadzības. Pabalstus izmaksāsim visiem, kuriem pienākas. Mēs jau nevaram nepildīt likumu. Pašlaik mums ir rinda uzņēmējiem, kuriem ar novēlošanos atmaksājam rēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem. Taču vēlreiz uzsveru – es vēl aizvien nepieļauju šādu scenāriju. Esmu tādā pārliecībā, ka jādara viss iespējamais, lai šis scenārijs nepiepildītos. Finanšu ministrijas piedāvājums par viena kredīta pārkreditēšanu ļautu sociālajai jomai atvēlēt finansējumu. Tas ir ministrijas piedāvātais vienīgais risinājums, kas ļautu šogad aptuveni 300 tūkstošus eiro maksāt mazāk. Līdz ar to šo naudu varētu novirzīt sociālajai jomai. Taču ar to ir par maz, lai atrisinātu pārējās problēmas. Nav jau normāli, ka arī uzņēmējiem ir jāgaida, nereti pat divi mēneši, kamēr samaksājam rēķinus.

‒ Pēdējā domes sēdē publiski izskanēja informācija, ka pašvaldībai ir neapmaksāti rēķini kopsummā par 500 tūkstošiem eiro.

‒ Jā, tā tas ir. To jau mēs arī prognozējām, ka tā tas būs. Šogad sociālās palīdzības apjoms ir pieaudzis. Finanšu ministrijas izlikšanās, ka viņi to nezina, par to man nav komentāru.

‒ Vai jūs šajā cīņā jūtat domes deputātu atbalstu?

‒ Jā, protams, jūtu savas vadītās koalīcijas atbalstu. Manējie stāv un krīt. Diemžēl sajūta ir tāda, ka opozīcija grib, lai mums neko nepiešķir. Šķiet, ka viņi grib – jo sliktāk, jo labāk.

‒ Strauji tuvojas jaunās Saeimas vēlēšanas. Vai tomēr nepastāv kaut niecīga cerība, ka partijas Valkas novadu tomēr atbalstīs?

‒ Tur jau ir tā lieta, kā kura partija pozicionējas. Valkā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) domē strādā opozīcijā (domē četri deputāti pārstāv partiju “Latvijas attīstībai”, “Latvijas Zemnieku savienība” – redakcijas piebilde), bet ZZS ministri atbalsta Valku. Tas tāpēc, ka tā ir partija, kas bāzējas reģionos un saprot to, ka tā ir pareiza lieta, sniegt atbalstu. Diemžēl “Jaunajai Vienotībai” un “Progresīvajiem” vismaz pagaidām neizskatās, ka reģioni būtu nozīmīgi. Valkas novads savā ziņā ir simbols attieksmē pret reģioniem.

UZZIŅAI

26. martā Finanšu ministrija (FM) sagatavoja un iesniedza saskaņošanai atbildīgajām nozaru ministrijām informatīvo ziņojumu par Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju un risinājumiem turpmākajām darbībām. FM aicina Valkas novada pašvaldību līdz šī gada 1. jūnijam steidzami mainīt līdzšinējo pieeju budžeta un finanšu vadībā, nodrošinot savlaicīgu norēķināšanos ar kreditoriem un nodokļu maksājumu izpildi. Ja pašvaldība nespēs sakārtot budžeta situāciju un turpinās kavēt saistību izpildi, jautājums tiks risināts atbilstoši pašvaldību finanšu stabilizācijas regulējumam. Ziņojumā FM secina, ka Valkas novada pašvaldības ilgstošās finanšu problēmas galvenokārt ir saistītas ar nesakārtotu komunālo pakalpojumu sniegšanu, kas rada pašvaldībai zaudējumus. Pašvaldība ilgstoši nav iekasējusi iedzīvotāju parādus par komunālajiem pakalpojumiem – uz 2026. gada 1. februāri iedzīvotāju parādi par siltumapgādi pārsniedza vienu miljonu eiro, kā arī tie būtiski nesamazinās. Vienlaikus izrakstītie rēķini par siltumapgādi nesedz faktiskās pakalpojuma izmaksas, un gadiem nav nodrošināta pietiekama kontrole pār ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Minētie faktori tieši ietekmē pašvaldības budžetu un tās spēju savlaicīgi pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt autonomo funkciju izpildi. Neskatoties uz to, ka 2025. gadā Valkas novada pašvaldības ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, salīdzinot ar 2024. gada plānu, pieauga par 1,26 miljoniem eiro jeb 15,4 % (procentuāli lielākais pieaugums starp pašvaldībām). Pašvaldībai regulāri bija kavēti maksājumi pret kreditoriem, tā kavēja nodokļu samaksu un periodiski pagarināja nodokļu nomaksas termiņus. Arī 2026. gada janvāra nodokļu parādam 362,4 tūkstošu eiro apmērā ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums līdz 2027. gada 20. janvārim. Pašvaldības finanšu situācijas īslaicīga uzlabošanās 2025. gada beigās ir saistīta tikai ar vienreizējiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma (katlumājas) pārdošanas, kā rezultātā tika nomaksāts ilgstošs parāds 150 tūkstošu eiro apmērā par siltumenerģijas pakalpojumiem. Šāda pieeja neatrisina finanšu problēmu cēloņus un nav uzskatāma par ilgtspējīgu risinājumu. Vienlaikus FM uzsver, ka nav pamata uzskatīt, ka Valkas novada pašvaldība 2026. gadā pieejamā finansējuma ziņā būtu nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citām pašvaldībām, jo 11 pašvaldībām ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki nekā Valkā. Tas norāda, ka problēmas pamatā nav ieņēmumu apjoms, bet gan to pārvaldība. Lai gan pašvaldības dome ir apstiprinājusi finanšu optimizācijas plānu, kas paredz pakāpenisku pilsētas teritorijā sniegto komunālo pakalpojumu nodošanu kapitālsabiedrībai SIA “Valkas Namsaimnieks”, FM norāda, ka plāns neapliecina pašvaldības finanšu stabilitāti ilgtermiņā.

Avots: www.fm.gov.lv

#SIF_MAF2026

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.