Ziemeļlatvija, 1925, 14. nov. Paziņojums
Sākot no 21. novembra mūsu laikraksta numura cena tiek paaugstināta no 6 uz 10 sant., bet abonēšanas maksa sākot no 1. dec. uz 1 mēnesi 40 sant., uz 3 mēnešiem Ls 1, uz 6 mēnešiem Ls 2.
Sākot no 15. novembra redakcija no Semināra ielas 19 tiek pārcelta uz Tālavas ielu Nr. 4 Valkas apriņķa valdē, bet kantoris uz Patērētāju biedrību “Nākotne” Raiņa ielā Nr.9.
Iekšzeme
Valkas apriņķis pēc jaunā sadalījuma ir 4782 kvadrātkilometru platībā. Pēc 14. jūnija 1920. g. tautas skaitīšanas viņā bija 79430 iedzīvotāju, bet pēc 10. februāra skaitīšanas 79469, no kuriem 36853 vīrieši un 42616 sievietes. Uz vienu kvadrātkilometru iznāk 16,6 iedzīvotāju, bet Daugavpils apriņķī 42,5.
Ziemeļlatvija, 1935, 2. nov.
Mežu dienu sasniegumi
Šīpavasara mežu dienās Valkas sabiedrība cītīgi turpināja pilsētas un tās apkārtnes apstādīšanas un izdaiļošanas darbus. Tagad, kad vasara pagājusi, var novērtēt darba rezultātus. Pateicoties dēstītāju rūpībai un mitrai vasarai, visi pavasara stādījumi aug necerēti labi. Kupli zaļo stacijas darbinieku dēstītā bērzu birzs pie dzelzceļu stacijas, aizsargu stādītās liepu alejas, sporta organizāciju peldētavu apstādījumi un skolu stādītās birzes Pedeles gravā. Tikai retus kociņus, ne vairāk par 10% no visiem stādījumiem, redz nokaltušus. Lielākais iznīkušo kociņu procents ir skolu dēstījumiem, mazākais dažām organizācijām, kas visu vasaru rūpīgi sekoja stādījumu augšanai.
Liekas, šoruden valcēnieši pie iznīkušo dēstījumu atjaunošanas vairs neķersies, bet katrā ziņā visi apstādījumi būtu rūpīgi jāapskata, lai nākamā pavasarī vispirms varētu atjaunot iztrūkušos un tikai tad ķerties pie jaunu rajonu apstādīšanas.
Kas Valkā dārgs, kas lēts
Statistika rāda, ka Valkas pilsētā vienistabu dzīvokļi ir vislētākie – tikai 6 Ls mēnesī, kamēr Rīgā 14,30 Ls, bet Ludzā pat 18 Ls, Jelgavā 12 Ls. Arī rudzu maize Cēsīs un Valkā ir vislētākā – 18 sant./kg, bet dārgākā Rīgā – 21 sant./kg. Baltā maize visdārgākā Madonā – 63 sant., kamēr Jelgavā tikai 42 sant. Mārtiņu zosis vislētākās Daugavpilī – 4 Ls, bet visdārgākās Cēsīs – 7 Ls. Žāvētās reņģes vislētākās Ventspilī – tikai 12 sant. kāls, visdārgākās Valkā, kur par to pašu reņģu kālu valcēniešiem jāmaksā 35 sant.
Pa Ziemeļlatviju Pateicība
Turnas mazpulks ar prieku atzīmē, ka ražas apskates vakarā 19. okt. sabiedrība atsaucīgi nāca pretī un labprātīgi mazpulka vajadzībām saziedoja 34,43 Ls, par ko izsaku te savu paldies. Bez tam vēl mazpulku pabalstījuši: 1) Latvijas Lauksaimniecības kamera ar 4 grāmatām – 10 Ls vērtībā, 2) Ērģemes pag. valde ar 10 Ls un 3) Turnas piensaimnieku sabiedrība “Avots” ar 20 Ls un 4) lauksaimnieks Kārlis Cers – kopā ar iepriekšējiem 25 Ls. Pie tam Cera kungs solas arī turpmāk pabalstīt labāko skolēnu mazpulkā un skolā ar 2 Ls mēnesī. Visiem pabalstītājiem un ziedotājiem vēl reiz paldies.
O. Cābulis, Turnas mazpulka vadītājs
Ziemeļlatvija, 1925, 7. nov.
Vietējā hronika
Pastāvīga teātra atklāšana
Valkas teātris 1. novembrī bija pulcējis diezgan daudz apmeklētāju, neraugoties uz to, ka uzvedumā Blaumaņa luga “Ļaunais gars” Valkā jau vairāk reizes izrādīta. Pirms izrādes Upītis apvienoto organizāciju teātra padomes vārdā atklāj Valkas pastāvīgo teātri, izteikdams vēlēšanos, lai arī tās organizācijas, kas vēl nav pievienojušās pastāvīgam teātrim, nāktu palīgā teātri izveidot par nopietnu mākslas iestādi Ziemeļlatvijā. Ar pastāvīga teātra nodibināšanos darbs tikai sākts. Galvenās grūtības vēl priekšā. Tās novērst var visa sabiedrība, pabalstīdama jauno pasākumu galvenām kārtām ar to, ka nepalaiž nevienas izrādes neapmeklētas..
Sekojoša teātra izrāde režisora Stulpiņa vadībā visā visumā noritēja pilnīgi apmierinoši. Jāatzīmē dažas nepareizības, kas skatītājiem likās traucējošas, lai nākošās izrādes, trūkumus novēršot, kļūtu arvien pilnīgākas. Jāvēlas, lai režisora roka būtu mazliet stingrāka un pievaldītu dažu tēlotāju pārspīlēšanas tieksmes.. Varam tomēr priecāties par pastāvīgā teātra sekmēm pirmajā izrādē un pateikties tēlotājiem un režisoram par veikto darbu. Bez kļūdām nav pat profesionāli aktieri, kā gan diletanti tādi lai būtu? Gan kļūdas turpmākā darbā mazināsies. Labas sekmes! V.L.
Gādība par izglītību
Lugažu draudze jau no zviedru laikiem uztur savu draudzes skolu, kurā mācījušies daudzi Valkas pilsētas un apkārtnes iedzīvotāji. Sakarā ar agrāro reformu Lugažu draudzes īpašumi tika ieskaitīti valsts zemju fondā. Neskatoties uz to, Lugažu draudzes padome turpina uzturēt un vadīt 2. pakāpes pamatskolu un tanī mācās lielāks skaits audzēkņu. 27. oktobra sēdē pilsētas zemes ierīcības komiteja noraidīja draudzes prasību par skolas ēkas un pie tās piederošās zemes piešķiršanu. Ar šo sociālistu lēmumu, ja to neatcels augstākās instances, tiktu slēgta viena skola pilsētā, kuru apmeklēt visai izdevīgi laucinieku bērniem, jo bērni tur atrod arī pa nakti pajumti, kas pie Valkas pilsētas pastāvošās dzīvokļu krīzes ir no ļoti liela svara. Tiešām neizprotama ir pilsētas tēvu rīcība, jo dažus gadus atpakaļ viņi izjauca jaunas vidusskolas būvi, kas taču arī ir tik visai nepieciešama. Vai bērnu vecāki šiem “lēmējiem” būs pateicīgi, ‒ stipri jāšaubās.
Ziemeļlatvija, 1935, 9. nov.
Valkas apriņķa skolotāju konferencē
..apriņķa tautskolu inspektora pārskats par skolu stāvokli apriņķī un novērojumiem revīzijās.
Pagājušā mācības gadā apriņķī darbojušās 80 skolas ar 271 skolotāju, no kuriem 119 vīrieši un 152 sievietes; skolās mācījušies 8045 skolēni, no kuriem 7256 latvieši, bet pārējie sveštautieši, to starpā 273 igauņi. Skolu neapmeklē 10,98% skolu gados esošie bērni. Vislielākais skolu neapmeklējošo skaits ir Pededzes un Smiltenes pagastos. Sajūtams štatu skolotāju trūkums. Dažos pagastos vēl ir skolu ēkas, kuras neatbilst mūsdienu prasībām. Skolas darbojas sekmju un audzināšanas ziņā aizvien labāk. Uzlabojusies arī vācu valodas pasniegšana. Turpmāk pie katras skolas ierīkojams mācības dārzs ar vismaz 0,5 ha platību. Izglītības ministrija Valkas apriņķa pamatskolām piespriedusi pāri par 3000 latus skolu apkārtnes izdaiļošanai. 50 skolām bērnu kopēdināšana uzlabojas. Pašreiz tā iekārtota pie 68 skolām. Skolas sarīkojušas 168 izrīkojumus, no kuriem gūts 6889 latu tīrs atlikums. Pie skolām darbojas 39 mazpulki, 30 Latvju Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņi, 7 Cerības pulciņi, 3 skautu vienības un 4 skolēnu kooperatīvi. Gala vārdā inspektors J. Bricmanis uzsvēra, ka skolotāja darbs nav stundām izmērojams. Jo ilgāk viņš strādās, jo darbs tam kļūs mīļāks..
“Grāmatu nedēļa” Valkā
Valkas grāmatu nedēļas komisija grāmatu nedēļu atklāja svētdien, 3. novembrī, ar grāmatu tirdziņu-izstādi Valkas tautas namā. Šeit bija sakopoti ap 300 jaunākie un vērtīgākie izdevumi: daiļliteratūra, sabiedriskie raksti, vēsture, ģeogrāfija un praktiskās zinātnes.
Grāmatu tirdziņš darbojās sekmīgi. Pārdots ap 100 grāmatu kopvērtībā par 230 Ls.
Oficiāli nedēļu atklāja pilsētas galva D. Abuls, viņa uzrunai sekoja Rīgas pilsētas Misiņa bibliotēkas pārziņa Kārļa Egles lekcija “Kāpēc jārīko grāmatu nedēļas”. Lektors pakavējās pie grāmatu kulturālās nozīmes un grāmatu nedēļas uzdevuma pašķirt tautā ceļu labai grāmatai. Pēc lekcijas Jāņa Cimzes valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris atskaņoja vairākus skaņdarbus.
