Ziemeļlatvija, 1925, 5. septembris Valkas apkārtnes ceļi
Laikam gan neviens lielāks apdzīvots centris nav nokļuvis ceļu ziņā tik sliktos apstākļos, kā Valkas pilsēta. Sevišķi sliktā stāvoklī ir Valkas-Zīles lielceļš Valkas pilsētas teritorijas robežās. Uz šī ceļa cik dažs labs laucinieks un apbūves materiālu piegādātājs bendējis savus zirgus un salauzis darba lietas. Pavasaros, rudeņos un pēc lietus šis ceļš vietām ir neizbrienama mālu dubļu bedre. Valkas-Rīgas un pa daļai arī Valkas-Jaunās muižas lielceļš ir slavens tajā ziņā, ka te gandrīz vai visi Valkai tuvākie tilti paceļas stāvus no ceļa virsmas, dažās vietās līdz 1½ pēdas, bez kāda pildījuma un uzdambējuma, tā ka ne tikai ar vezumiem, bet arī tukšā nav iespējams pāri kļūt. Jājautā, ko dara mūsu ceļu pārraudzītāju iestādes šoseju un zemes ceļu valdes ierēdņi, pašvaldības iestādes un policija? Un kad galu galā beigsies nevajadzīgā un nepieļaujamā smago darbu darītāju zirgu mocīšanas?
Valkas pilsētas sociāldemokrātiskajiem saimniekotājiem šai sociālai nebūšanai derētu piegriezt vislielāko vērību.
Ziemeļlatvija, 1925, 19. septembris Lasītājiem paziņojam, ka no “Ziemeļlatvijas” aizgājušā K. Kraujiņa kunga vietā kā atbildīgais redaktors parakstīsies agronoms A. Kaksis. Avīzes virziens paliks, kāds tika noteikts viņu dibinot. “Ziemeļlatvija” stingri aizstāvēs un pabalstīs Valkā pastāvošo pilsoņu apvienību, piegriežot arī nopietnu vērību Ziemeļlatvijas lauku dzīvei un apgaismojot lauku vajadzības.
Redakcija Ērģeme. 1924. gadā Ērģemē pastāvēja reibinošu dzērienu tirgotava un arī traktieris. Kad traktiera īpašnieks P. lūdza pagasta padomi izsniegt atļauju traktiera turēšanai, tad P. rakstiski apsolīja maksāt labprātīgi pagastam Ls 600 lielu maksājumu. Atļauju saņemot, P. iemaksāja daļu no solītās summas, bet vēlāki, neskatoties uz pagasta valdes atgādinājumu, P. aizmirsa maksāt solīto summu. Tamdēļ pagasta valde beidzot nodeva lietu miertiesai dēļ solītās summas piedzīšanas. Nākot spēkā žūpības apkarošanas likumam, patērētāju biedrība savu reibinošo dzērienu veikalu slēdza, bet traktieris, neskatoties uz to, ka atrodas baznīcai un kapsētai tuvāk par vienu kilometru, turpina tirgoties, tikai pa svētdienām pārtraucot savu darbību. Ja jau P. ignorē žūpības apkarošanas likumu, tad neizprotami, kādēļ viņš vēl kautrējas pa svētdienām tirgoties. Vietējie iedzīvotāji ar nepacietību gaida tiesas spriedumu šinī lietā, jo arī policija jau sastādījusi vairākus protokolus par žūpības apkarošanas likuma pārkāpšanu.
Ka spirtrūpniekiem Ērģemē paredzama bagāta “pļauja”, pierāda tas, ka kāds D. no Rīgas sola pagastam par atļaujas izsniegšanu tirgošanai ar reibinošiem dzērieniem Ls 300 gadā, bet kāda alus darītava par traktiera atļauju pat Ls 720. Kā dzird, tad ienākšot vēl arī trešais pieprasījums no kādas citas alus darītavas. Līdz šim gan jaunā pagasta padome visus iesniegumus noraidījusi. Intresanti zināt, kā padomes locekļi nākošā padomes sēdē reaģēs uz tik vilinošiem piedāvājumiem.
Pedele. Pie mums līdz šim nav reģistrēta neviena sabiedriska organizācija. Katris no mums dzīvo savā sētā, tikai retums sarīkojam kādu “kaktu balli”. Vairākkārtīgi ir domāts par kādas kulturālas organizācijas dibināšanu, bet līdz šim nav izdevies mūsu nespēka dēļ. Tagad grupa rosīgāko pedeliešu domā nodibināt Latvju Nacionālās Jaunatnes savienības nodaļu, kura uzņemtos teātra izrāžu sarīkošanu un audzinātu mūsu jaunatni valstiskā garā.
Ziemeļlatvija, 1925, 12. septembris Kārķi. 30. augustā Veckārķu muižas ūdens dzirnavās, kuras no valsts zemes fonda piešķirtas Kārķu piensaimnieku sabiedrībai, notika jaunās tvaika kopmoderniecības atklāšana. Svinībās piedalījās liels skaits apkārtnes lauksaimnieku un viesu. Atklāšanu ievadīja ar garīgu aktu Ērģemes mācītājs Krauzes kungs. Apsveikumos piedalījās no Kārķu zemnieku savienības nodaļas Ampermanis, uzaicinādams godināt ar piecelšanos nelaiķa ārlietu ministra G. Meierovica piemiņu, no Valkas apriņķa valdes un piensaimnieku sabiedrības agronoms A. Kaksis, no Latvijas piensaimnieku centrālās savienības Elksnīts un vēl daudz citi no vietējām organizācijām. Apsveikumos noteikti tika izvirzīta doma, ka lauksaimnieki nedrīkst aprobežoties tikai ar saimnieciskiem sasniegumiem, bet tiem jācenšas ar ne mazāku sparu iekarot panākumus arī politiskā laukā, sevišķi priekšā stāvošās vēlēšanās. Jaunā kopmoderniecība ir ērti iekārtota ar jaunākām mašīnām un diviem dzirnavu gaņģiem. Visas mašīnas un dzirnavas var tikt nodarbinātas, skatoties pēc vajadzības, ar tvaika jeb ūdens spēku. Novēlam jaunajam pasākumam sekmes un zelšanu kopdarbības laukā visai apkārtnei par lielu svētību.
Satiksmes neērtības. Sakarā ar tilta izbūvi pār dzelzceļu uz Raiņa ielas izjaukts akmeņu bruģējums un satiksmei ar staciju ierādīts tīrums, kurš, pateicoties lietainam rudeņam, pārvērties par neizbraucamu dubļu jūru. Izbraukt ar lielām mokām var vienīgi tukšā, bet vezumniekiem tas pilnīgi neiespējams. Attiecīgām iestādēm un amatpersonām vajadzētu gādāt par satiksmes nepārtraukšanu.
Ziemeļlatvija, 1925, 26. septembris Ērģeme. Šejienes sabiedriski kulturālā laukā darbojas divas organizācijas: Latvju nacionālās jaunatnes savienības nodaļa un Ērģemes muzikāli dramatiskā biedrība. Pirmā no viņām pate no saviem līdzekļiem iegādājās paprāvu bibliotēku, kā arī ieguva glīti izšūtu karogu. Nodaļas padomē ievēlēti sekojoši darbinieki: J. Heidemans, J. Lietiņš, Kārklīts, O. Cābuls, K. Miška, E. Boša, T. Simuls, P. Kreilis un A. Ūdens. Nodaļa gada pirmā pusē sarīkoja vairākus jautājumu vakarus, kuros piedalījās vērtīgi lektori no ārienes. Tikai vasarā, sākoties zaļumbaļļu darbībai, nodaļas darbība atslābusi. Cerēsim, ka pēc Saeimas vēlēšanām nodaļa ziemas darbībā sniegs vērtīgus priekšnesumus jaunatnei.
Kā dzird, tad nodaļa saņēmusi no Kultūras fonda Ls 500 pabalsta, kuru summu izlietošot telpu iekārtas iegādāšanai un kino ierīkošanai. Palsmane. Valkas apriņķa zemes ierīcības komiteja 23. septembra sēdē caurskatīja un apstiprināja Palsmanes muižas kulturālā centra sadalīšanas projektu. Pēc sadalīšanas projekta centrā iedalīti: 16 amatnieku gabali, 2 dārzsaimniecības, 4 rūpniecības gabali un 4 gabali sabiedriskām vajadzībām (ugunsdzēsēju biedrībai, piensaimnieku sabiedrībai “Līva”, patērētāju biedrībai un vietējai laukstrādnieku savienības nodaļai). Rūpniecības gabali iedalīti ar ēkām no 2,50 līdz 4 ha platībā. Pārējo centra zemi 29,35 ha kopplatībā ar dažām muižas ēkām paredzēts nodot Palsmanes pagasta sabiedrībai apmaiņas kārtā, pret 51,10 ha zemes, no pagasta sabiedrībai piederošām Spaliņu mājām. No Spaliņu mājām apmaiņas kārtā iegūtā zeme sadalīta 2 jaunsaimniecībās un 1 dārzsaimniecībā.
Tanī pašā sēdē caurskatīts un apstiprināts Veisenbrun pusmuižas sadalīšanas projekts, kur bez neatsavināmās daļas iedalītas 6 jaunsaimniecības.
Moderna saimniekošana. Mūsu pilsētas valde jau ilgāku laiku izbeigusi savu darbību pilsētas centrālē, bet, neraugoties uz vairākkārtīgiem solījumiem, Zāģu dzirnavu centrāle vēl nedarbojas un iedzīvotāji sēž garos vakarus tumsā. Arī atejas vietu tirgus laukumā noplēsa, bet jaunceļamās plānu pilsētas galva vēl neesot izstrādājis. Mūsu pašvaldība strādā pēc gudro malēniešu parauga, kuri pa priekšu iznīcina vecos pasākumus un tad tik sāk domāt par jaunu veidošanu, meklējot vietu, kur viņas celt. Citās pilsētās un pat lauku tirgu vietās jau sen tirgus laukumos ierīkotas akas, bet mūsu laucinieki spiesti maksāt tirgus nodokli un nodokli iebraucamās vietās, lai varētu padzirdīt savus zirgus.
