Ziemeļlatvija, 1926, 17. aprīlis
Valkas pastāvīgā teātra viesošanās Igaunijas Valkā
Sestdien, 10. aprīlī, Valkas teātris viesojās Igaunijas Valkā latviešu Viesīgā Biedrībā ar Ordona un Brandona Tomasa komēdiju “Čarļa krustmāte”.
Neiedziļinoties lugas un tēlotāju sīkākā analīzē, jāsaka, ka uzvedums bija labs un publika to uzņēma ar aplausiem. Apmeklētāju bija pietiekoši, sevišķi sekojošā pēc izrādes saviesīgā vakarā. Šās izrādes iniciatoru galvenais nodoms bija nevis reprezentēt teātri kā tādu, bet atjaunot un stiprināt mūsu kaimiņu attiecības un izlīdzināt tās nesaskaņas, kas bija radušās ar mūsu tautiešiem Igaunijas Valkā.
Jāatzīmē, ka mūsu ārlietu resors sarīko daudz un dažādus rautus un parādes mūsu kaimiņu attiecību stiprināšanai, kuras maksā lielas summas, bet visas šīs parādes ir vairāk priekš viņu sarīkotājiem, jo tanī pašā laikā, kad mūsu augstākā diplomātija viesojas Rēvelē, mēs še uz robežas nevaram mierīgi sarunāties, un tas viss tikai tamdēļ, ka priekš plašāku tautas masu kopdarbības nekas nav darīts. Robeža ir kā ķīniešu mūris, kuru nevar pāriet un sastapties ne tikai latvietis ar igauni, bet pat latvietis ar latvieti. Visi šie mūri ir jānoārda un jāmeklē visplašākā saprašanās. Nekas nav darīts arī mūsu kultūras stiprināšanai, sevišķi pierobežas joslā, kas sevišķi še Valkā no liela svara, jo Igaunijas daļā ir apmēram 4000 latviešu, kuri ar katru dienu no mums vairāk atsvešinājas un, ja tas tā turpināsies, tad pēc dažiem desmitiem gadiem, latvieši būs tāļu no Valkas.
Valkas sabiedrība to ir uztvērusi un pieliek visas pūles, lai kaut cik aizstāvētu šo nevēlamo parādību. Tautas nams ir uzcelts; nodibināts pastāvīgs teātrs, orķestrs, koris utt., bet ko un kādos apmēros varēsim veikt, atkarāsies no tā, cik tāļu mūsu valdība sapratīs un izvedīs mūsu pierobežas politiku un kādos apmēros nāks pretim un pabalstīs Valkas pilsoņu ierosinājumus. Lielas summas tiek izsniegtas ceļojoša teātra pabalstiem, kurš nereti vairāk dzenas pēc lielākiem ienākumiem, nekā pēc nopietnām izrādēm, bet provinces teātrim maz atkrīt. Ceram, ka Valkas teātrim būs pietiekoši liela pretimnākšana, lai tas varētu pienācīgi sevi nostādīt un apkalpot arī Igaunijas daļā dzīvojošos latviešus.
Ziemeļlatvija, 1936, 18. aprīlis
Projektē izmantot Gaujas spēku
Vairākas Ziemeļvidzemes lauku pašvaldības ierosinājušas jautājumu par elektriskās spēkstacijas būvi uz Gaujas pie Sikšņu krācēm. Tās lūgušas iekšlietu ministrijas un finansu ministrijas atļauju pētīšanas darbu uzsākšanai. Projektētās spēkstacijas vietā pagājušajā gadā jūrniecības departaments ierīkoja aizsprostu, lai paceltu ūdens līmeni Gaujā un padarītu iespējamu plostu nolaišanu.
Sludinājums
Igaunijas Valkas Latviešu Viesīgās biedrībā, Ūdens ielā Nr.2 atklāts solīds RESTORĀNS. Bagātīga bufete, pirmklasīga auksto un silto ēdienu virtuve. Simpātiska apkalpošana. Mājīgi, skaisti iekārtotas, puķēm dekorētas telpas ar atsevišķiem kabinetiem. Mūzika ceturtdienās, sestdienās un svētdienās. Visā augstcienībā ekonoms Th. Lukševitc
Ziemeļlatvija, 1926, 24. aprīlis
1. maija svinēšana Valkā
Valsts un pašvaldības iestādes, skolas un sabiedriskās organizācijas uzaicina iedzīvotājus kuplā skaitā ņemt dalību 1. maija svinībās, kuras notiks pēc sekošas programmas: 1) dievkalpojums baznīcā plkst. 11, 2) parāde, 3) gājiens uz brāļu kapiem, 4) svētku noslēgums uz sporta laukuma.
Organizācijas komiteja
Ziemeļlatvija, 1926, 24. aprīlis
Ko stāsta ziemeļpola lidotāji
Amundsena ekspedīcijas dalībnieki Gatčinā stāstījuši preses priekšstāvjiem daudz ko interesantu par savu lidojumu pāri Baltijas jūrai un Baltijas valstīm. Tūliņ pēc izlidošanas no Oslo dirižabls iekļuvis ārkārtīgi biezā miglā, kurā nav bijis iespējams orientēties. Kapteinis Nobile devis rīkojumu pacelties 600 metru augstumā un, orientēdamies pēc kompasa un radio, vadījis gaiskuģi tāļāk, laižoties ar 80-100 klm. ātrumu stundā. Līdz plkst. 12 dienā dirižabls skrējis pār necaurredzamu mākoņu jūru, un ap pusdienas laiku migla izklīdusi: ekspedīcijas dalībnieki ieraudzījuši lejā tiem pilnīgi svešu un nezināmu zemi. Ap plkst. 8 kļuvusi redzama neliela pilsēta un “Norge” nolaidies pavisam zemu virs tās. Kapteinim Nobile ar binokļa palīdzību no savas kabīnes loga izdevies saskatīt dzelzceļa stacijas nosaukumu “Valka”. Tūliņ pēc tam Nobile pavēlējis mainīt kursu un doties ziemeļaustrumu virzienā, pāri Peipusam. Tagad lidot nācies jau samērā viegli: migla pacēlusies augstu gaisā un dirižabls, lidodams samērā zemu, aizsniedzis Gatčinu.
Vai viegla dzīve un lieli ienākumi uz laukiem
Pēdējā laikā daudzi lauksaimnieki Valkas apkārtnē izsludinājuši ūtrupes, likvidējot visu savu kustamo un dzīvo lauksaimniecības inventāru. Pa lielākai daļai ūtrupes tiek izsludinātas no pašiem lauksaimniekiem, kuru starpā ir daudzi māju īpašnieki. Novērojama it kā bēgšana no laukiem, kas droši vien nenotiek aiz apnikuma vai, kā daudzi domā, vieglās, priecīgās un turīgās lauku dzīves dēļ. Saknes še meklējamas dziļāki un jāsaka, ka savu turību labprāt neviens ūtrupes āmuram nenodos. Ūtrupes ir tā gaišākā aina, ka uz laukiem nav kas kārtībā, ka saimniekošana palikusi neiespējama un nonākusi pilnīgā bezcerības stāvoklī. Izūtrupētās vietas pa lielākai daļai redzam ieņemam no igauņiem, kuri, liekas, prot iztikt arī trūcīgākos apstākļos. Vai pēdējā parādība Latvijas pierobežas stiprināšanai nāk par labu, liekam atbildēt pašiem lasītājiem.
Ziemeļlatvija, 1936, 25. aprīlis
Ko veiks meža dienās Valkā
17. aprīlī Valkas pilsētas valdes telpās notika plašāka apspriede par Valkas un apkārtnes meža dienu priekšdarbiem un izvedamo meža dienu darba plānu. Ievēlēja komiteju 22 personu sastāvā. Tajā ietilpst redzamākie vietējo valsts un pašvaldības iestāžu, skolu un sabiedrisko organizāciju priekšstāvji, apkārtnes mežziņi u.c. darbinieki.
Meža dienu darbos ņems dalību visi Valkas valsts un pašvaldības iestāžu darbinieki, skolu jaunatne, aizsargi, aizsardzes un sabiedrisko organizāciju dalībnieki. Darbus izvedīs mežziņu un agronomu vadībā. Vispirms Valkā izlabos un apkops vecos stādījumus. Jaunus apstādījumus pilsētā izdarīs uz Tālavas ielas pie sieviešu peldētavas un uz Rīgas ielas. Pēdējo apstādīs sākot no pašas Igaunijas robežas līdz Cimzes semināram. Bez tam izdarīs plašāku ceļa malu apstādīšanu Lugažu un Valkas pagasta robežās. Ceļu apstādīšana notiks uz Valkas-Strenču un Valkas-Smiltenes ceļiem. Meža dienām stādāmos kociņus dos Strenču virsmežniecība. Bedru rakšanā un mietiņu izgatavošanā ņems dalību ceļu inženiers ar saviem strādniekiem. Meža dienas ilgs līdz 17. maijam.
Ziemeļlatvija, 1936, 25. aprīlis
Gada tirgus Kārķos
17. aprīļa tirgus Kārķos bija labi apmeklēts. Bet par nožēlošanu to pašu nevarēja teikt par uzvestajām precēm. Viena govs, vezums ābelīšu, pāris desmit krēslu un grozu, dažas saldumu un sīku preču pārdotavas – un tas arī bija viss tirgus. Liekas, ka viņa nozīme nav tik daudz tirdzniecības dabas, bet gan vairāk kā labai satikšanās un izklaidēšanās vietai. Par to liecināja arī lielais alkoholisko dzērienu patēriņš un piedevām pusducis protokolu.
Vijciema meža dienu komiteja
19. aprīlī priekšsēža mežziņa J. Rudzīša vadībā noturēja apspriedi. Vienojās 3. un 10. maijā apstādīt jaunierīkojamo aizsargu sporta laukumu, kur domāts ierīkot dzīvžogu un lapu koku apstādījumus, turpināt apstādījumus jaunā kapsētā, apstādīt ar eglītēm ceļu uz baznīcu un kapsētu, izlabot vecos stādījumus. Ierosinājumu, apmežot nederīgas zemes gabalus no vietējiem zemju īpašniekiem nav ienākuši.
