Ziemeļlatvija, 1926, 13. marts
“Ziemeļlatvijas” lasītāju ievērībai!
Uz vairāku lasītāju ierosinājumu “Ziemeļlatvijas” redakcija ar šo numuru atklāj savā laikrakstā viņa lasītāju domu izmaiņai sevišķu nodaļu zem nosaukuma “Intīmais stūrītis”. Šīs nodaļas mērķis – iztirzāt polemikas ceļā dažādus jautājumus, kuri interesē plašāku sabiedrību. Redakcija lūdz lasītājus iesūtīt viņai jautājumus, kuri tad tiks ievietoti “Intīmā stūrītī”; tāpat arī visas interesantākās vēstules – atbildes tiks turpat ievietotas pēc iespējas nesaīsinātā veidā. No lasītāju puses jau ienākuši daži ierosinājumi, kurus pirmos uzņemsim savā laikrakstā. Kā pirmais, sabiedrību stiprā mērā interesējošais, jautājums tiek uzņemts: “Kamdēļ ļaudis precās?” Vieni pūlas iegalvot, ka tas notiekot bieži vien aiz pārpratuma, pārskatīšanās, apstākļu spiesti; citi, turpretim – tas notiekot aiz mīlestības. Redakcija lūdz lasītājus vaļsirdīgi izteikt savas domas, lai ziņkārīgos pilnīgāki spētu apmierināt. Kā otrais jautājums tiek uzdots: “Kamdēļ latvju sieviete negrib nēsāt tautisko apģērbu, bet atdod priekšroku modernajam?” Šis jautājums nav mazsvarīgs, ko pierāda tas, ka par šo lietu jau ilgāku laiku presē arvienu no jauna parādās dažādi raksti. Vieni – par, otri – pret tautiskajiem brunčiem. Strīdās latvju sieviešu nacionālās līgas priekšstāves ar māksliniekiem, kuri apgalvo, ka neesot nemaz estētiski un arī lietderīgi uzspiest sievietei senlaiku apģērbu, jo tas jau nemaz nesaskanot ar laika progresu. Lūdzam izteikties ne vien dāmas, bet arī kungus, jo sievietei taču ļoti no svara arī tas, ko domā vīrietis par viņu un reizē ar to arī par viņas apģērbu. Brīvi izteicot domas mēģināsim atrast iemeslu šolaiku sievietes pretošanai tautiskajam apģērbam, jo bez sava “knifa” šī lieta tomēr nav.
Iesūtījumus lūdzam adresēt “Ziemeļlatvijas” redakcijai – priekš “Intīmā stūrīša”.
Redakcija
Ziemeļlatvija, 1926, 27. marts
Intīmais stūrītis Kamdēļ cilvēki precas?
Jau pašā pasaules sākumā Dievs atradis, ka vīrietis viens nespēs panest dzīves grūtās likstas un nedienas, kamdēļ devis tam palīgu – sievu. Tā kā šis palīgs tiešām izrādījies ideāls, tad arī vēl mūsu laikos vīrietis meklē pēc šāda palīga un tādu iegūst apprecoties.
* * *
Kad vīrietis izstaigājis visas ēdamvietas, kādas vien tam bijušas pieietamas, viņam beidzot uzaust ilgas pēc “sava podiņa un savām klimpām” un ja tad viņš sastop sievieti, kura ilgojas pēc “sava kaktiņa un sava stūrīša”, ‒ tad viņi nolemj precēties un pa lielai daļai, abas puses paliek apmierinātas.
* * *
Kamdēļ ļaudis precas? – Atbildēšu par katru dzimumu atsevišķi: sieviete precas, lai izbēgtu vecmeitas vārdam, kas, protams, nekas vairāk nav kā aizspriedums; vīrietis – aiz bailēm tikt noturētam par plānprātiņu, jo patlaban uzskats, ka visi neprecēti vīrieši uz vecumu paliekot plānprātīgi…
* * *
Cilvēki precas sagaidīdami laulībā paradīzi, bet bieži vien šī cerība viņus ieved ellē.
* * *
Vilina, sauc un aicina viss, kas jauns un nezināms, – lūk, kamdēļ arī ļaudis precas.
Redakcijai iesūtīts jautājums: Kāds pienākums sievietei dzīvē? Lūdzam lasītājus izteikties augšminētā un arī iepriekšējos jautā-
jumos.
Ziemeļlatvija, 1935, 21. septembris
Raks pirmo artēzisko aku Valkā
Valkas piensaimnieku sabiedrības valde veic priekšdarbus artēziskas akas urbšanai, jo parastā veida akas, kuru pienotavai ir veselas trīs, nedod nepieciešamo ūdens daudzumu.
Spriežot pēc zemes slāņu pētījumiem, akas dziļums būs ap 140 metru un tā izmaksās 5500 latu. Darbu izvešanai paredzams Zemes bankas aizdevums.
Vietējā hronika
Brīdinājums. Valkas sabiedrībā šinīs dienās izplatītas par mani augstākā mērā manu godu aizskarošas, absolūti nepamatotas ziņas. Brīdinu, ka personas, kuras izplata minētās nepamatotās ziņas, saukšu pie atbildības, ja viņas savu darbību nepārtrauks. Arnolds Akmentiņš
Ziemeļlatvija, 1935, 28. septembris
Jaunieceltais Valkas pilsētas tūristu aģents Jaunzems par saviem tuvāko dienu darbības nodomiem mūs informē: “Iestājoties rudenīgajam laikam un ziemai uznākot, ceļošana lielā mērā samazināsies. Tūristiskā kustība notiks tikai ziemas sportam – slēpošanai piemērotās vietās. Līdz nākošai vasarai iestāsies zināms klusums. Šis laiks jāizmanto, lai sakopotu, sastādītu un izdotu “Vadonis pa Valku” ar raksturīgākiem skatiem un īsām ziņām. Tāpat jāsagatavo materiāli nākošā pavasarī Rīgā sarīkojamai tūrisma izstādei. Jānoorganizē tūristu apmešanās vieta Valkā, jo patlaban Valkā tādas nav.” Šajā darbā viņš laipni lūdz vietējās iestādes, sabiedriskās organizācijas un darbiniekus viņu atbalstīt.
Valkas Jāņa draudze ķersies pie otras baznīcas būves Valkā Valkas ev. lut. Jāņa draudzes vadība savā laikā iesniedza lūgumu Centrālajai zemes ierīcības komitejai, lai draudzei piešķirtu zemes gabalu baznīcas celšanai Valkā. Šo lūgumu arī ievēroja un Jāņa draudzei piešķirts 2,5 hektārus liels zemes gabals Lugažu muižas ceļmalā, apmēram 1 kilometri no Valkas. Šinīs dienās zemes gabals korborēts zemes grāmatā uz draudzes vārda. Valkas Jāņa draudze uz iegūtā zemes gabala nodomājusi celt baznīcu un mācītāja māju. Līdzekļus baznīcas būvei vāc ar šim nolūkam nodibināto tā saucamo “zelta grāmatu”, kurā atzīmē ziedotās summas un ziedotāju vārdus. Jāņa draudzes locekļi jau sen loloja vēlēšanos uzcelt savu dievnamu. Nu šinī ziņā sperts liels solis uz priekšu. Pie zemes iegūšanas baznīcas celšanai nopelni pierakstāmi bijušajam garīgo lietu pārvaldes priekšniekam mācītājam Ozolam, enerģiskam Jāņa draudzes priekšniekam P. Raudzēnam un draudzes sekretāram P. Pavlovičam.
Atgādinājums
Valkas pilsētas valde paziņo, ka saskaņā ar pastāvošiem obligatoriskiem noteikumiem par pilsētās un miestos pievestās gaļas apskati, gaļu atļauts ievest no laukiem ar baltu audeklu izklātos tīros ratos un ragavās un pārklātu ar baltu audeklu. Par šo noteikumu neievērošanu vainīgie tiks saukti pie atbildības. Valkas pilsētas valde
Ziemeļlatvija, 1936, 21. marts
Valku darīs glītāku
Šinīs dienās Valkā uzsāka darbību komisija sastāvoša no apriņķa būvinspektora Neija, pilsētas galvas Abula un policijas pārstāvja, kura saskaņā ar valdības rīkojumu izdara pilsētā apskates un uzdos sagruvušā stāvoklī esošās būves to īpašniekiem savest līdz zināmam laikam kārtībā, pretējā gadījumā būves nojauks, materiālus pārdos un ar to segs vajadzīgos izdevumus. Apskates pabeigs līdz 1. aprīlim. Ar to domāts padarīt glītāku pilsētas skatu.
Valkas pilsētas valde izdevusi uzņēmējam Pālenam noplēst pilsētai piederošo veco ēku Beverīnas ielā 3, pretim tautas namam. Šī pussagruvusē ēka, kuru izlietoja kā pilsētas morgu, tagad likvidēta un vairs nebojās centrālā laukuma izskatu. Morgu pārcels Rīgas ielā 4, sētas mājā. Arī Rīgas ielā 4 ielas malā esošo nolietoto koka māju izdeva noplēšanai uzņēmējam A. Pencim. Pilsētas valde jau pagājušā gadā uzsāka piegriezt vērību Valkas izskata pacelšanai.
