Ziemeļlatvija, 1936, 7. marts
Masku balle Omuļos
Kad klāt ir marta mēnesis un dabā sāk pūst pavasara vēji, tad arī cilvēku sirdis grib vairāk prieka gūt. Un viena tāda vieta, kur īsti līksmi pagāja laiks, bija pagājušo svētdien Omuļu aizsargu nodaļas gadskārtējā tradicionālā masku balle. Pie orķestra skaņām, krāšņi dekorētā zālē zem maskas katrs, kas tik vēlējās, varēja justies ārpus ikdienišķām rūpēm. Un ja kāds sajuta slāpes, tās varēja dzesēt pie tējas galda, kuru apkalpoja čaklās aizsardzes. Balle bija apmeklēta labi un arī masku nebija trūkums, bet no tām liela daļa ļoti primitīvi darinātas. Daudzas maskas arī no kaimiņu pagastiem un pat no Valkas. Pirmo godalgu publiskā godalgošanā ieguva maska kartupelis vai kā publika sauca “brendins”, otro – maska mēnesis un trešo – maska zaķis. Pēc atmaskošanās par pirmās godalgas saņēmēju izrādījās A. Ķikāns un tas kā balvu ieguva gleznu. Otrās godalgas saņēmējs bija J. Cekulis, kurš kā balvu ieguva albumu un trešo godalgu saņēma A. Brauķis, iegūdama kā balvu tintnīcu. Visi godalgu ieguvēji ir omulieši, pie kam pirmie divi vīrieši un trešā sieviete. Spriežot pēc apmeklētāju daudzuma, balle sola labu atlikumu, kuru aizsargi varēs izlietot savām vajadzībām, kas zinamā mērā nāks atpakaļ arī sabiedrībai par labu.
Ziemeļlatvija, 1926, 13. marts
Laika ziņas
Pēdējie atkušņi Ziemeļlatvijā noteikti rāda, ka pavasars stingriem soļiem tuvojas. Sniega tomēr ir vēl ļoti daudz. Ledus Gaujā un citās upēs nav vēl nekur kustējies un arī ūdens celšanos maz var manīt. Stiprais sals upes ir apklājis ar ļoti biezu ledus kārtu, kamdēļ ledus iešana stipri nokavēsies.
Ziemeļlatvija, 1936, 14. marts
Vakarēšana Ērģemē
1. martā draudzes dāmu komiteja sarīkoja draudzības vakaru ar mācītāja Priedes referātu par tematu “Sievietes nozīme mājā un sabiedrībā”. Vakars pagāja omulīgā sadraudzībā, pie kam mācītājs apsolīja sniegt priekšlasījumus arī turpmāk. Dāmu komitejā kā priekšniece darbojas mācītāja kundze. Novēlam cēlam pasākumam labas sekmes!
Kārķēnieši būvē doktorātu
Kārķu pagasta valde 1935. g. vasarā iesāka ārsta mājas jaunbūves darbus un uzbūvēja ēkas stāvu un jumta segumu. Ēkas būves darbus cer nobeigt šinī gadā. Pagasta padome nolēmusi pieprasīt no Latvijas zemnieku kredīta bankas ilgtermiņa aizdevumu Ls 10000 – būves darbu izdevumu segšanai. Apriņķa vecākais lēmumam piekritis.
Ziemeļlatvija, 1926, 27. marts Iekšzeme Valkas pagasts. Pie sliktajiem zemes ceļiem pagasta iedzīvotājiem un arī Aizgaujas-Cirgaļu pagasta iedzīvotāju daļai vienīgais parocīgās satiksmes veids ar Valku ir Valkas-Vecgulbenes šaursliežu dzelzceļš no Žuldiņu stacijas. Gandrīz vai katru dienu Žuldiņu stacijā salasās prāvs pasažieru skaits, kas sevišķi tirgus dienās dažreiz ir stipri liels. Pēdējā laikā arī preču sūtījumi arvienu vairojas. Satiksmes ziņā dzelzceļš vietējiem iedzīvotājiem ar katru dienu paliek nepieciešamāks, kamdēļ pilnīgi nesaprotama ir dzelzceļu virsvaldes nevēlēšanās nākt iedzīvotājiem pretim ar dažām nepieciešamām labierīcībām stacijā. Vispirms stacijā ir sāpīgi sajūtams pasažieru telpu trūkums. Tagadējā pasažieru uzgaidāmā telpā var ievietoties ar lielām grūtībām 3-4 cilvēki; pārējiem jāpaliek uz klaja lauka bez patvēruma, neskatoties uz to vai ārā sals, lietus vai negaiss, kas pie diezgan bieži atkārtojošās vilcienu nokavēšanās ir ārkārtīgi nepatīkami un dažreiz pat neiespējami. Tas pats sakāms arī par priekšu telpām, kuras stacijai ir tik pat trūcīgas, kā priekš pasažieriem. Pagājušā rudenī bija nodomāts minētos trūkumus izlabot, izdarot vecās stacijas ēkas piemērotu pārbūvi. Tika savesti materiāli un pat darbi jau iesākti. Drīzi darbus visiem par brīnumu pārtrauca un aprobežojās tikai ar visai niecīgiem remontiem. Dzirdēja arī runājam, ka Rīgas kungi vēlāk atraduši, ka stacijā viss esot pietiekoši labi un ērti iekārtots un visam jāpaliek tā kā bijis. Tā arī notika. Vai Rīgas kungi patiesi domā, ka lauciniekiem nepieciešami salt un pamatīgi lietū mirkt, bet visas ērtības vajadzīgas tikai lielpilsētas zaļumniekiem, kā piemēram, Siguldā un vēl citās vietās. Nomaļu iedzīvotāju, sevišķi uz Latvijas-Igaunijas robežas, pacietība ir gan liela un mēs pacietīgi vēl gaidīsim, bet kungiem vajadzētu zināt, ka pacietībai arī ir zināmas robežas.
Aizsargu organizācijas pabalstīšana Latvijas Sarkanā Krusta Smiltenes nodaļa uz priekšu uzturēs brīvgultu uz mirušā Latvijas Sarkanā Krusta galvenās valdes priekšnieka Dr. prof. Jankovskij kunga vārdu un uzņems slimnīcā, bez Lāčplēša ordeņa kavalieriem un kara invalīdiem arī aizsargus un aizsardzes, kuri dabūjuši ievainojumus vai saslimuši izpildot amata pienākumus. Pie iestāšanās slimnīcā jāuzrāda no pulka komandiera izdota attiecīga pavadzīme.
Ziemeļlatvija, 1936, 28. marts
Šodien “Ziemeļlatvijai” 108 rindiņu vairāk
“Telpu trūkuma dēļ…” – šis nepatīkamais paziņojums pēdējā laikā “Ziemeļlatvijai” bija kļuvis gandrīz vai “hronisks”. Lai kā redakcijas darbinieki nepūlējās ar šķērēm un sarkano zīmuli, īsinot un savelkot iesūtītos manuskriptus, tomēr katru nedēļu visu vajadzīgo nebija iespējams laikraksta slejās ietilpināt. Šis acīmredzamais rosības pieaugums ap “Ziemeļlatviju” spiež paplašināt laikraksta formātu, un jau šodien “Ziemeļlatvija” iznāk ik lapas pusē pastiepta 6 rindiņas garāka. Reizinot ar 18 slejām tas kopsummā dod 108 rindiņas teksta. Tā tad “Ziemeļlatvija” turpmāk lasītāju pie sevis saistīs dažas minūtes ilgāk, nekā līdz šim. Un mēs – līdzstrādnieki – centīsimies, lai šis laiks nebūtu veltīgi izsviests. Jara
Ziemeļlatvija, 1936, 7. marts
Lugazieši čakli vakarētāji
Pagājušā gadā uzsākto vakarēšanu lugazieši turpina lielā sajūsmā. Kā lektori piesaistīti nevien redzamākie vietējie spēki, bet arī rīdzenieki – rakstnieki, mākslinieki, zinātnieki un praktiķi. Šīs sanāksmes izvēršas par ievērojamu ārpusskolas izglītības faktoru Valkas un tuvākās apkārtnes dzīvē.
Trīspadsmitā vakarēšana notika 23. februārī Lugažu Kalnmuižniekos. Prāvā skaitā saradušies dalībnieki ar lielāko uzmanību 4 stundas klausījās LLK tehnikas un labierīcības daļas inženiera Cērpa lietpratīgos norādījumus par visiem svarīgākiem lauku mājas labierīcības un tehnikas jautājumiem. 14. vakarēšana notika 1. martā Burgā. Šajā vakarā LLK dārzkopības speciālists J. Reņģe runāja par dārzkopības tagadējo stāvokli un norādīja, pa kādu ceļu vēlama viņas tāļākā attīstība.
15. vakarēšana notiks 8. martā pulkst. 17 Lugažu pamatskolā Silmūrniekos. Referēs mākslinieks Bīne par senlatvju kultūru.
