
Ziemeļlatvija, 1925, 5. decembris Vietējā hronika
Valkas sporta biedrība atklāja slidotavu uz Pedeles upes starp Putraskalnu un jauno tiltu. Ieeja no Tālavas ielas Nr. 4 caur apriņķa valdes sētu. Slidotava labi ierīkota un slidotāju rīcībā arī lielāks skaits slidkrēslu.
Sludinājumi
Valkas patērētāju biedrība “Nākotne” Valkā, Raiņa ielā Nr. 9. savā namā. Tāļrunis Nr. 33 Lētākā iepirkšanās vieta uz Ziemas svētkiem. Saņemts lielāks sūtījums dažādu eglīšu izgreznojumu, svecītes un konfektes. Amerikas kviešu milti, kartupeļu un cukura sīrupi zem konkurences cenām.
Smalkais cukurs 64 sant. kilogramā. Mesīnas citroni no 24 sant. gabalā.
Elektriskās spuldzes un motorstrāvas skaitītāji. Dažādi saimniecības piederumi, emaljēti un fajansa trauki lielā izvēlē.
Liels krājums dažādu niķeļlietu.
Dažādi apavi: šnorzābaki, kurpes, ūdenszābaki, koka tupeles, galošas, botes un pastalas.
Slidas ar piederumiem.
Kalēju ogles, koks un dažādas dzelzis, ragavu tērauds, gatavi pakavi. Dažādi striķi.
Kviešu klijas 1. labuma 16 kg Ls 2,96 (148 rbļ.) un cita lopbarī-
ba.
Valdības linu pieņemšanas punkts.
Lauksaimniecības ražojumu uzpirkšana.
Ziemeļlatvija, 1925, 12. decembris Smiltene Aizsardžu pulciņš Smiltenes pagastā nodibinājies ar 21 aizsardzi. Par pulciņa priekšnieci ievēlēta un no pulka komandiera apstiprināta Alma Ringmane. Pulciņu iesvētīs svētdien, 13. decembrī Smiltenes pilsētas baznīcā. Tad pat Smiltenes pagasta aizsargu nodaļa sarīko Smiltenē bazāru, lai ienāktu līdzekļi nepieciešamo ieroču iegādāšanai aizsargiem. Aizsardžu pulciņu nodibināšana pie visām aizsargu pulka vienībām apriņķī būtu ļoti vēlama, jo viņi sekmēs un veicinās aizsargu darbību kulturālā, saimnieciskā un sanitārā ziņā. Valkas pilsētas arodskolā nodibinājies skolēnu šaha spēlētāju pulciņš. Spēlēt atļauts 2 reizes nedēļā pa vakariem, piedaloties skolotājiem kā instruktoriem, kuri apmāca zēnus šaha spēlē, lai skolēniem vakaros, brīvā laikā sarīkotu nevainīgu izprieci. Viesīgā Biedrība Valkā izdos vairāksolīšanā slēgtos torgos Beverīnas ielā Nr. 5 20. decembrī 1925. g. plkst. trijos pēc pusdienas Biedrības ekonomiju uz 1926., 1927. un 1928. gadiem (Bufete ar alkoholiskiem dzērieniem).
Ekonomija no 1. janvāra līdz 1. aprīlim 1926. g. atradīsies Valkā, Semināra ielā Nr. 19, bet no 1. aprīļa 1926. g. jaunceltā tautas namā, ar viesnīcu no 8 istabām un ekonoma dzīvokli. Personām, kuras vēlas ņemt torgos dalību, jāiemaksā drošības nauda Ls 500 – jeb citāda veida drošība.
Tuvākas ziņas iznomāšanas dienā. Biedrības valde
Ziemeļlatvija, 1925, 12. decembris Biedrības “Cerība” zāles atklāšana Vec-Bilskā
Bilskas pagastā pastāv vairākas biedrības un organizācijas, kuras telpu trūkuma dēļ līdz šim nevarēja attīstīt aktīvu kulturālu darbību un tamdēļ bija padotas nīkuļošanai. Šis apstāklis pamudināja Bilskas patērētāju biedrību “Cerība” ķerties pie zāles un skatuves izbūves viņai piešķirtā Vec-Bilskas krogā. Pateicoties Kultūras fonda piepalīdzībai, “Cerība” izveda šo pasākumu ar lielu enerģiju, kaut gan viņas rīcībā šim mērķim atradās samērā aprobežoti līdzekļi.
Svētdien, 29. novembrī pienāca moments, kad jaunās telpas, sastāvošas no pietiekoši lielas zāles, plašas skatuves un vairākām blakus telpām, kurās domāts ierīkot arī bibliotēku ar lasītavu, varēja tikt nodotas sabiedrības lietošanai. Atklāšanas svētkus ievadīja garīgs akts ar vietējās Bāču skolas skolotāja K. Jurjāna kunga kodolīgu runu ..
Biedrību apsveica, tai novēlot tāļāku plaukšanu un labas sekmes ar savu jauno gaismas pili, kura celta tajās telpās, kur tautas citkārt slīka alkohola tvanos, – Bilskas pagasta valdes priekšsēdētājs un priekšstāvji no dažādām organizācijām .. Svētku programmas otra daļa sākās ar Ed. Vulfa komēdiju “Sensācija”. Šīs lugas inscenēšanu bij uzņēmusies Latvju Jaunatnes Savienības vietējā organizācija Hagemaņa kunga vadībā. Jau tas apstāklis, ka lugā darbojas 27 personas, norāda uz šā novada inteliģentu spēku lielo skaitu. Luga tika gludi nospēlēta no sākuma līdz beigām. Liela daļa no darbojošām personām uzrādīja tik labas spējas un rutīnu, ka viņas ar lieliem panākumiem varētu darboties pat uz lielākām skatuvēm ..
Izrīkojums nobeidzās ar deju un rotaļām pie labas ragu mūzikas. Jaunatne šai izpriecai nodevās ar sajūsmu un darīja sev godu ar pieklājības un kārtības ieturēšanu līdz pa-
šām beigām.
Zāles un skatuves atklāšana ievada jaunu laikmetu Vec-Bilskas apkārtnes kulturālā dzīvē. Lai pēdējā attīstās un zied tautai par prieku un svētību.
Ziemeļlatvija, 1925, 24. decembris Formas cepures skolēniem
Skolu virsvalde nodomājusi ievest ar nākamo mācības gadu katra tipa skolām vienādu formas cepuri. Paziņojot par to tautskolas direkcija aizrāda, ka nav ieteicams ievest šogad skolās īpatnēju formu. Vai Valkas pilsētas tēvi to zin?
Tagadējam kultūras cilvēkam laba dzīvokļa un darba telpu apgaismošana ir pirmā dzīves nepieciešamības prasība. Tamdēļ arī visos lielākos apdzīvotos centros vietējās pašvaldības pieliek visas pūles, lai apgādātu iedzīvotājiem viegli pieejamu un lētu gaismu un cenšas, lai neviens no šīs nepieciešamās labierīcības neatteiktos. Valkā tomēr apstākļi šajā ziņā ir savādi: pilsētas apgādātā gaisma ir tik dārga, kā nekur citur Latvijā, un taisni tajās dienās, kad paredzams lielāks gaismas patēriņš, piemēram, izrīkojumos, kas padara elektrisko strāvu lētāku arī citiem lietotājiem, pēkšņi, negaidot gaismas nav – jāiztiek ar svecītēm un jāvelk no krāmu kambariem laukā vecās petrolejas lampas. Ļaudis runā, ka tas tiekot darīts ar sevišķu nolūku – pieradināt iedzīvotājus pie taupības… Daudzi, apstākļu spiesti, par jaunu izmēģinājuši atmestās petrolejas lampas, atraduši, ka tas tiešām taisnība: labāk droša, kaut gan nepilnīga gaisma pie vecās lampiņas, nekā negaidot palikt neziņā un tumsā pie modernās elektrības. Valkas Izglītības biedrības biedru vakars
Svētdien, 20. decembrī Izglītības biedrība sarīkoja slēgtu biedru vakaru 2. pamatskolas telpās. Vakaru kuplināja biedrības koris Auļa kunga vadībā un ar pirmo uzstāšanos biedrības jaunais simfoniskais orķestris Kiruļa kunga vadībā. Sevišķi patīkami bija novērot jaunā orķestra lielos sasniegumus. Galvenie nopelni pie orķestra nodibināšanas un noorganizēšanas ir pierakstāmi Kiruļa kunga neatlaidībai un enerģijai. Vislabāko iespaidu no priekšnesumiem atstāja Vāgnera Zentas balāde no Skrejošā holandieša un Beverīnas dziedonis ar kora līdzdalību. Cerams, ka tuvākā nākotnē orķestris būs jau tik gatavs, ka droši varēs uzstāties atklātībā.
Vakars elektrības trūkuma dēļ iesākās tumsā, līdz sagādāja svecītes un vecas petrolejas lampas, tomēr apmeklētājus tas daudz netraucēja, jo tie visi uz pilsētas valdes pārsteigumiem bija jau sagatavoti no iepriekšējā izrī-
kojuma.
Labas sekmes centīgajiem darbiniekiem!