Ilze Fedotova
Šīs nedēļas vidū – trešdien un ceturtdien – cilvēki gan sociālajos tīklos, gan reģionālā medija “Ziemeļlatvija” “Facebook” kontā dalījās ar saviem novērojumiem par zemākajiem gaisa temperatūras rekordiem. Latvijā varam piedzīvot ļoti dažādus un kontrastainus laika apstākļus.
Februāra otrajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 grāds jeb 4,2 grādi virs normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija. Taču šonedēļ piedzīvotais sals liecina, ka ziema vēl tik drīz nepadosies. Bet jau šīs nedēļas vidū naktīs austrumu novados gaisa temperatūra pazeminājusies līdz -20, -25 grādiem, Dienvidkurzemes krastā tā svārstījusies ap 0 grādiem līdz -5.
Arī mūspusē trešdienas, ceturtdienas rītā piedzīvota daudz zemāka gaisa temperatūra, kā bijām pieraduši – vidēji ap mīnus 18–20 grādiem gan Valkas, gan Smiltenes novados. Daudzviet bijis gan aukstāks, gan siltāks par minēto.
Malvīne Bambuskara no Apes novērojusi, ka trešdienas rītā gaisa temperatūra noslīdējusi zem mīnus 21 grāda atzīmes. “Es gan šo skaisto, saulaino dienu pagaidām pavadu darbā, bet skats caur logu ir fantastisks. Ļoti ceru, ka darba dienas beigās joprojām paspēšu noķert kādu saules staru uz sava vaiga. Ļoti ceru, ka šis aukstais rīts ir sveiciens pavasarim no ziemas. Īsta ziemas cienītāja neesmu. Gribas jau siltumiņu, čivinošus putniņus un plaukstošus sniegpulkstenīšus. Ļoti gaidu pavasari,” viņa atklāj “Ziemeļlatvijai”.
Tikmēr Anita Bukša no Bilskas pagasta 22. februāra rītā piefiksējusi mīnus 23 grādu salu. “Dzīvoju Bilskas pagasta Mēros, kādus sešus kilometrus no Mēriem uz Grundzāles pusi. Biju jau no paša rīta rakt sniegu, tad jau spīdēja saulīte, sildīja ļoti un pat nelikās, ka ir tik daudz grādu. Bezvējš,” par laika apstākļiem trešdienas rītā ziņo A. Bukša.
Dabas un laika vērotājs Vilis Bukšs stāsta, ka pavasaris, visticamāk, būs garš. “Man Viļakas pusē termometra stabiņš trešdienas naktī ap pulksten četriem rādīja mīnus 20 grādus. Kādam citam mūspusē bijuši visi 22 grādi mīnusā,” norāda V. Bukšs, kurš arī piemin, ka sniegots un auksts laiks februārī nav nekas pārsteidzošs. Proti, 1985. gadā esot bijis, ka februāra pirmajā un trešajā nedēļā naktīs pieturējies bargs sals, mīnus 35 grādi, bet dienās termometra stabiņš nav nokrities zem mīnus 25 grādu atzīmei.
Viņš pauž, ka šis aukstums ir visai īslaicīgs, jo daba jau pamazām mostas. “Šobrīd ziema cīnās ar pavasari. Ja šāds sals uznāk februārī, tad tas neturas ilgāk par trim dienām. Zīlīte jau sākusi savu pavasara dziesmu – čīgā pavasara himnu, un tas liecina par pavasara tuvošanos. Pamodušies arī dažādi kāpuri. Jāteic, ka pastāv iespējamība, ka vēl līdz Ģertrūdes dienai, 17. martam, varam piedzīvot būtiskus mīnusus pāris dienu garumā. Ne tik aukstu kā tagad, varbūt mīnus 15, 17 grādus, jo dienā jau saulīte silda arvien vairāk. Naktī mīnusi, bet pa dienu jau lāstekas kūst,” klāsta V. Bukšs, kurš arī novērojis, ka pēdējos gados Daugava ir kā zināma robežšķirtne. “Mūspusē ziema vēl turpinās un varam baudīt ziemas priekus, bet otrā Daugavas pusē jau cilvēki priecājas par pavasari. Tas mums jau jāpieņem par tādu normu, ar to jārēķinās. Tas ir tas skaistais un jaukais, ko varam piedzīvot Latvijā. Kā zinām, Alūksnes pusē ziema parasti pieturas ilgāk un tie, kuri ir īsti ziemas prieku – sportisko aktivitāšu – cienītāji, parasti dodas uz turieni, lai aiz astes vēl noķertu ziemu,” atgādina dabas vērotājs.
Ticējumi vēsta, ja februāris silts, tad pavasaris auksts, ja lietains – pavasaris un vasara slapji. Ja Puteņu mēneša sākums saulains un jauks, būs agrs un silts pavasaris.
Ticējumi par februāri saka, ja Sveču mēnesī garas lāstekas, ziema būs gara. Auksts un sauss februāris paredz karstu augustu.
Pēc V. Bukša vērojumiem, martā varētu būt dažādi nokrišņi, bet vairāk saulainu dienu. Marta pirmajā pusē naktīs vēl sals un dažviet zem zvaigžņotām debesīm temperatūra var pazemināties zem mīnus 10 grādu atzīmes. Nakts sals neatkāpsies līdz Pavasara Mārai (25. marts). Marta beigās, ap Aleksiju (30. marts), kad atgriezīsies pirmie stārķi, būs vairāk siltu un saulainu dienu.
Aprīlī dažādi nokrišņi, bet kopumā maz. Šogad izpaliksim bez lieliem pavasara paliem, jo aprīļa pirmajā pusē naktīs vēl salnas, bet dienas pārsvarā sausas. Pavasarīgi siltu un jauku laiku sagaidīsim tikai pēc Lieldienām (9., 10. aprīlis). Ap Jurģi (23. aprīlis) varētu sagaidīt pavasara siltuma vilni, kad saulainajās dienās temperatūra paaugstināsies līdz +18, +20 grādiem.
Maijs caurmērā silts un mēreni mitrs. Maija pirmajā pusē – ievzieda vēsums ar nakts salnām. Maija otrajā pusē, ābeļziedā un mēneša beigās pērkona lietusgāzes un vasarīgs siltums, kad temperatūra var paaugstināties līdz +23, +25 grādiem.
V. Bukšs atgādina, ka līdz ar Pelnu dienu (22. februāri) ir sācies arī Lielais gavēnis, kas, pēc kristīgās ticības mācības, ir sagatavošanās laiks Lieldienām un simboliski atgādina tās 40 dienas, kuras Kristus pavadīja tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības. Lielais gavēnis ilgst no Pelnu dienas līdz Lielajai sestdienai. Pareizticīgajiem gavēņa ilgums parasti ir ilgāks.
Daudzi kristieši gavēņa laikā atturas no gaļas vai saldumu ēšanas, tomēr mācītāji uzsver, ka galvenais nav automātiska atturēšanās no ēdiena. Lielā gavēņa filozofijas pamatā ir četrdesmit dienas, ko Jēzus pavadīja tuksnesī, turoties pretī Sātana kārdinājumam. Lielais gavēnis kristīgajā pasaulē nenozīmē tikai atteikšanos no ēdiena, bet gan atteikšanos no kārdinājuma, lai kas tas būtu – ēdiens, dzēriens, cigaretes, saldumi, izklaides, dzimumdzīve vai kas cits.
Reklāma