Zaļais dzīvesveids – katram

Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad izpratnei par zaļu dzīvesveidu ir lielāka nozīme kā vēl jebkad. Latvieši gan kopš seniem laikiem jau ir varējuši lepni saukt sevi par “zaļu tautu”, un arī tagad lielākā daļa iedzīvotāju aktīvi piekopj vismaz plašāk zināmos videi draudzīgos paradumus, piemēram, šķiro atkritumus, audzē zaļumus savos dārzos, dodas iepirkties ar auduma maisiņu un citos veidos palīdz videi, vienlaikus arī paši ietaupot resursus.
Taču papildus šīm ir arī vairākas ne tik plaši zināmas stratēģijas, kas var gan mazināt cilvēka negatīvo ietekmi uz vidi, gan uzlabot labsajūtu. Neatkarīgi no tā, vai vēl tikai plānojat sākt savu ceļu pretī zaļākai dzīvei vai esat jau pieredzējis šī dzīvesveida atbalstītājs, šie padomi var ļaut izzināt jaunus veidus, kā dzīvot zaļāk.
Enerģijas patēriņa samazināšana
Enerģijas taupīšana ir viens no būtiskākajiem zaļa dzīvesveida aspektiem. Ļoti vienkāršs veids, kā ilgtermiņā samazināt savu enerģijas patēriņu, ir pāriet no parastajām uz “gudrajām” kontaktligzdām. Bieži mēs neapzināmies, cik daudz enerģijas tiek patērēts, kamēr ierīces netiek aktīvi lietotas, vai arī mums gluži vienkārši nav laika sagaidīt brīdi, kad, piemēram, kāda ierīce ir uzlādējusies, lai tieši tad atslēgtu to no elektrības. Gudrās kontaktligzdas automātiski pārtrauc strāvas padevi ierīcēm, kad tās vairs netiek aktīvi lietotas, un tajās viegli un ērti var iestatīt laiku, kad atsākt un pārtraukt darbību. Īpaši noderīga šāda ierīce ir cilvēkiem, kuri ikdienā lieto elektriskos sildītājus, veļas žāvētājus vai citas ierīces, kas rada siltumu un rezultātā patērē īpaši daudz elektrības, taču kam nav reālas vajadzības nepārtraukti būt ieslēgtām.
Papildu tam, lai samazinātu siltuma zudumus, jebkurš cilvēks pats var ļoti vienkārši izveidot logu siltumizolatorus. Neatkarīgi no tā, vai logu rāmji ir jauni vai veci, zemās temperatūrās gandrīz visos mājokļos caur spraugām mēdz iekļūt aukstais gaiss. Tā vietā, lai šīs gaisa plūsmas dēļ aktīvāk kurinātu māju, var ļoti vienkārši izveidot siltumizolatorus, izmantojot lieku audumu, piemēram, vecu kreklu vai šalli, un nevārītus rīsus vai pupiņas pildījumam. Atliek tikai no auduma izveidot garenu “spilventiņu” un piepildīt to, kas neprasa sevišķi daudz resursu vai labas šūšanas prasmes, taču ilgtermiņā ievērojami palīdz ietaupīt resursus un dzīvot zaļāk.
Vēl viens efektīvs veids, kā ietaupīt enerģiju, ir mazgāt drēbes aukstā ūdenī. Lielākā daļa enerģijas, ko patērē veļas mazgājamās mašīnas, aiziet tieši ūdens sildīšanai, taču daudzi mūsdienu mazgāšanas līdzekļi jau ir radīti tā, lai aukstā ūdenī darbotos tikpat labi, cik siltā. Tas nozīmē, ka, pārejot uz aukstu ūdeni, var ļoti vienkārši samazināt enerģijas patēriņu, nepaliekot ar netīrām drēbēm, taču daudzi cilvēki joprojām neuzdrīkstas to pārbaudīt paši. Protams, īpaši grūti mazgājami traipi var prasīt arī karstā ūdens palīdzību, taču ikdienas veļai šis ir efektīvs risinājums.