Laikā, kad uz
ūdenstilpēm veidojas ledus kārta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
(VUGD) aicina būt piesardzīgiem, jo ledus kārta joprojām ir ļoti plāna un
atrasties uz ūdenstilpju ledus ir bīstami!
Ik gadu ziemas periodā vairāki desmiti cilvēku ielūzt ledū un noslīkst.
Pēdējo divu dienu laikā VUGD saņēma sešus izsaukumus uz gadījumiem, kad cilvēki
ielūza ledū – seši cilvēki gāja bojā, bet divi tika izglābti.
To, cik ledus ir mānīgs, apliecina arī notikums Ludzā, kur
izdevās glābt ledū ielūzušu cilvēka dzīvību. 9.decembrī VUGD Latgales reģiona
Ludzas daļa saņēma informāciju, ka Ludzā ūdenstilpē slīkst cilvēks. Uz notikumu
izbrauca autocisterna, bet daļas komandieris Jānis Klodāns nevarēja palikt malā
un kopā ar vada komandiera vietnieku Aldi Guitanu arī devās uz notikuma vietu
ar vieglo automašīnu. Abas automašīnas steidzās uz notikuma vietu pa dažādiem
maršrutiem, lai ātrāk atrastu glābjamo. Pirmie notikuma vietā ieradās J.Klodāns
un A.Guitans un steidzās glābt nelaimē nonākušo cilvēku.
Kā stāsta J.Klodāns: “Sākumā ledus izskatījās noturīgs, taču
pieejot 20 metru tuvumā glābjamajam, tas sāka plaisāt un krakšķēt, tāpēc
J.Klodāns turpināja tuvoties pa ledu līšus uz vēdera. Glābjamais nemitīgi
atkārtoja, ka vairs nevar noturēties un nespēja aizķerties aiz mieta, ko viņam
pasniedzu. Ar mietu aizāķēju glābjamo aiz kapuces, taču kapucei sāka vērties
vaļā rāvējslēdzējs un vairs nevarēju noturēt glābjamo virs ūdens, atrodoties
drošā attālumā. Tāpēc pieņēmu lēmumu, turēdamies aiz virves, kuras otru galu
turēja kolēģis, turpināt tuvoties glābjamajam un arī ielūzu ledū. Atrodoties
ūdenī, man izdevās noturēt cilvēku virs ūdens līdz ieradās palīdzība.”
Jāatceras, ka ledus kārta uz ūdenstilpēm neveidojas
vienmērīgi. Tā ir biezāka pie krastiem, bet ūdenstilpes vidū var būt plāna.
Tāpēc cilvēkiem bieži veidojas maldīgs priekšstats, ka ledus ir izturīgs.
Ko darīt, ja tomēr esi ielūzis ledū:
- saglabāt mieru!
- turēt galvu virs ūdens – var galvu mazliet atmest atpakaļ;
- nevajag haotiski kustēties, zaudējot spēkus, tā vietā
vienmērīgi kustināt kājas, it kā griežot velosipēda pedāļus; - elpot pēc iespējas lēnāk un dziļāk;
- ja iespējams skaļāk saukt palīgā;
- ja soma vai smags mētelis velk Jūs uz leju, var mēģināt
noņemt tos. - ledus ir plāns vietā, kur Jūs ielūzāt, bet tā vietā, kur Jūs
stāvējāt pirms iekritāt, jābūt noturīgākam. - pagriezties ar seju uz to vietu, no kurienes Jūs atnācāt un
nolikt rokas uz ledu, izstiept rokas cik iespējams tālāk. Mēģināt uzgulties uz
ledus malas ar krūtīm un mēģināt izstumt sevi no ūdens. - nevajag uzreiz celties kājās, labāk ritināties prom no
bīstamās vietas. Rāpot uz krastu pa to pašu ceļu, pa kuru atnācāt. - tiekot krastā neapstāties, bet doties uz tuvāko silto vietu
skrienot.
Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķerniekiem ieteicams ņemt
līdzi dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var
ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Labs risinājums ir pilns
makšķerēšanas tērps, kuram ir peldfunkcija vai glābšanas veste, kas ļaus pēc
ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu.
Ko darīt, ja Jūs redzat, ka kāds cilvēks ir ielūzis:
- jāzvana 112, dispečeram jānosauc adrese vai izskaidro, kā
piebraukt pie notikuma vietas, jāatbild uz visiem dispečera jautājumiem; - lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus,
netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2 – 5 metru
attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits
priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2 – 3
metru attālumā; - izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus,
rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.
VUGD aicina iedzīvotājus būt līdzatbildīgiem, neriskēt ar
savu veselību un dzīvību, kā arī nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni
vai jaunieši slidinās pa nedrošo ledu – brīdiniet viņus par bīstamību.
Savukārt, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta vai arī, ja
cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet 112!
