Viss prasa mīlestību

Nu jau pavasaris ir ne tikai sirdī, bet arī dabā – katru dienu atklājas kas jauns no zemes izlīdis vai lidojam debesīs. Tas nozīmē, ka priekšā darbīgās dārza sezonas sākums. Siltumnīcā viss jau notiek, jo parādās februārī iesēto garšaugu zaļums un izlīduši ziemas sīpolu loki. Ziemas garos vakarus pavadīju, studējot sēklu piedāvājumus un lasot par dārzkopības jaunumiem. Gribas visu un tūlīt, katru gadu savā zemes pleķītī un siltumnīcā gribas izaudzēt kaut ko jaunu un vēl nebijušu.

Šopavasar esmu saplānojusi sēt kolrābjus, ēdamos fizāļus (satur divreiz vairāk C vitamīna nekā citrons), laukā stādāmos gurķus neierasti gaišā krāsā (esot dikti labi konservēšanai), patisonus, kuriem sākotnēji būšot tumšzaļa miza, bet nobriedušākiem – gandrīz melna. Plānoju pacīnīties arī ar baklažānu izaudzēšanu.

Ja sākas runa par puķēm, tad no pašlaik pieejamā milzīgā piedāvājuma žilbst acis un reibst galva. Skaidrs ir viens, manā puķu dobē šogad noteikti augs dažādu šķirņu krāšņi un ļoti ilgi ziedošas, viegli audzējamas, pret slimībām izturīgās vasaras puķes kosmejas. To ziedi atgādina mazas meitenītes gaisīgos dažādu krāsu tilla svārciņos. Pērn šīs puķes ieraudzīju kaimiņdārzā, kur tās ziedēja visu vasaru līdz pat pirmajām nopietnajām salnām. Sēklu tirgotavas šīs vasaras mazprasīgās puķes piedāvā bagātīgā krāsu izvēlē, piemēram, aprikožu krāsā, ar pildītiem un puspildītiem grezniem ziediem.

Kopš bērnības man sirdij tuvas ir kliņģerītes. Tagad to šķirņu un krāsu piedāvājums ir tik daudzveidīgs ‒ ar oriģināliem dzeltenas un oranžas krāsas ziediem un zaļu vidiņu, ar skaistiem, aprikožu krāsas un ar pildītiem lašrozā ziediem. Atliek vien izvēlēties sev tīkamās. Tas pats attiecināms arī uz cīnijām – izvēle ir milzīga.

Un kur vēl kabači un tomāti! Izvēle starp kabaču šķirnēm ir izdarīta. Kas attiecas uz tomātiem, šķirnes īpašā blociņā pierakstītas ar visiem aprakstiem, atliks vien iegādāties. Vienu gadu pati audzēju stādus, bet palodzes ir mazas un logi – ziemeļu pusē. Pēc tam stingri nolēmu, ka jāatbalsta tomātu stādu audzētāju daudzveidīgais piedāvājums. Turklāt es nemēdzu sūkstīties par stādu dārdzību, jo audzētājiem ir jāiegulda ne tikai darbs, bet arī resursi.

Runājot par šo tēmu, šonedēļ sirsnīgi pasmējos. Mana jaunā paaudze arī plāno ierīkot nelielu dārziņu. Gluži kā man viņu gados, gribējās audzēt tikai puķes. Es gan mēģinu ieborēt, ka labi būtu savām vajadzībām iesēt arī kādu garšaugu un gurķus. Nē, prioritāte esot tikai krāšņām puķēm, kuras var likt arī vāzē. Turklāt vienkārši iesēt sēklas, un lai kā pēc burvja mājiena ir puķes. Viss glīti, un paldies par uzmanību! Tā topošie jaunie dārznieki spriež par to, cik viegli un ātri tas ir. Uz manis teikto: “Sēklas ir ne tikai jāiesēj, bet pēc tam ir jāravē, regulāri jālaista un jāaprunājas, lai labāk un krāšņāk aug un zied. Viss prasa mīlestību!” Kādu brīdi bija dziļdomīgs klusums. Šajā dzīvē viss tiešām prasa kaut nedaudz mīlestības. Lai tās nekad nepietrūkst!