Virsmežzinis Raivo Rudzītis: Meža likums visiem viens. Par situāciju Ērģemes pagastā

Laikraksta “Ziemeļlatvija” šī gada 9. augusta izdevuma rakstā “Ērģemes pagastu sakopj, neievērojot likumu” ir publicēts nekorekts starp mani, Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežzini Raivo Rudzīti, un Ērģemes un Kārķu pagastu pārvaldes vadītāju Pēteri Pētersonu notikušas sarunas izklāsts. Kā arī no P. Pētersona puses izteikti nepamatoti pārmetumi Valsts meža dienestam par nevēlēšanos palīdzēt risināt radušos situāciju. Vēlos viest skaidrību par šo gadījumu.

Rakstā minēts: ““Šajā gadījumā notika saziņa ar Valsts meža dienestu, un šajā gadījumā šo teritoriju dabā apsekoja arī Ziemeļvid­zemes virsmežniecības virsmežzinis Raivo Rudzītis, kurš atzina, ka pēc mežsaimniecības noteikumiem kokus šeit drīkstēja cirst,” stāsta P. Pētersons”. Jānorāda, ka P. Pētersons žurnālistei nav sniedzis korektu notikušās sarunas atstāstu. Minētā saruna pēc būtības bija par to, ka konkrētajā gadījumā mežam nav nodarīts kaitējums un šādu koku ciršanu būtu bijis iespējams veikt legāli. Bīstamo un bojāto koku ciršanai apliecinājumu ir iespējams saņemt, arī ja nav veikta meža inventarizācija. Ja tiktu veikta meža inventarizācija, arī konkrētos augošos kokus varētu izcirst legāli. Normatīvais regulējums ļauj veikt darbības, kuras ir notikušas Ērģemes pagastā, tomēr tās ir notikušas bez nepieciešamo dokumentu iesniegšanas Valsts meža dienestā (VMD) un atbilstošu apliecinājumu saņemšanas. Tādējādi ir notikusi patvaļīga rīcība, iespējams, izdarot Krimināllikumā minētu pārkāpumu. Šādu situāciju izvērtēšana ir Valsts policijas kompetencē, tāpēc VMD ir nosūtījis dabā fiksētā pārkāpuma materiālus izvērtēšanai pēc piekritības.

Tāpat vēlos norādīt, ka jau pirms vairākiem gadiem ar pašvaldības darbiniekiem ir bijusi komunikācija par minēto teritoriju statusu – tās atstāt kā mežu vai veidot parku, vai mežaparku. Šajās komunikācijas reizēs VMD ir norādījis, ka teritorijas statusa maiņai nepietiek tikai ar publikācijā “Ērģemes pagastu sakopj, neievērojot likumu” minētajiem pašvaldības lēmumiem. VMD amatpersonas pašvaldībai ir izskaidrojušas kārtību, kādā mežu var pārveidot par parku un attiecīgi apsaimniekot atbilstoši parka mērķiem. Līdz šim minētajā teritorijā parks nav izveidots, un tādējādi tā joprojām apsaimniekojama kā mežs atbilstoši Meža likumam.

Tāpat rakstā minēts: “Tajā brīdī, kad sapratām, ka esam rīkojušies nepareizi, diemžēl Valkas mežniecība nekādā veidā nepalīdzēja, skaidrojot šo situāciju un meklējot kaut kādu risinājumu.”. Citāta autors P. Pētersons nenorāda, kādus tieši risinājumus viņš ir vēlējies saņemt no VMD Valkas mežniecības. Izlasot citātu, lasītājam var rasties priekšstats, ka konkrētajā gadījumā ir bijuši iespējami kādi risinājumi, kurus VMD nav piedāvājis.

VMD uzsver, ka ikviena fiziska un juridiska persona var saņemt bezmaksas konsultācijas par normatīvo aktu, kas skar VMD kompetenci, piemērošanu. Taču, ja ir veikta patvaļīga koku ciršana, vienīgā iespējamā VMD amatpersonu rīcība ir dabā savākt visu nepieciešamo informāciju, izvērtēt pārkāpumu un materiālus pēc piekritības nodot Valsts policijai.

Vēlos arī atzīmēt, ka mežzinis Agnis Birkavs, būdams gan VMD amatpersona, gan pašvaldības domes deputāts, ir rīkojies atbildīgi un atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ērģemes pagasta teritorijas meži ietilpst A. Birkava uzraugāmajā teritorijā, tomēr konkrētajā gadījumā A. Birkavs nebija iesaistīts lēmumu pieņemšanā, mērījumu veikšanā un dokumentu sagatavošanā. A. Birkavs informēja VMD par iespējamu interešu konfliktu, un, lai no tā izvairītos, darbības veica un lēmumus pieņēma cita VMD amatpersona. Tādējādi ir novērstas jebkādas šaubas par VMD sagatavoto un Valsts policijai iesniegto dokumentu objektivitāti.  

Raivo Rudzītis, Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības virsmežzinis