Viņiem vajadzēja būt superslaveniem, bet viņus zināja savējie – brāļu Vanagu stāsts (+DZIESMAS)

Domāju, ja jau uzrunā intervijai no reģionālā medija, tad kā var nezināt, kas ir brāļi Vanagi, varbūt žurnāliste ir iebraucēja Smiltenē, – jau pēc tam, kad divas stundas nemanot aizskrējušas emocionālā sarunā Vecrīgas krodziņā “Runcis” pie Svētā Jāņa baznīcas, kur savulaik muzicēja Indulis un Gatis Vanagi, man atklāj viens no brāļiem – Gatis.

Tomēr tā diemžēl ir noticis, varbūt gadu starpības dēļ, bet esmu dzīvojusi Smiltenē vienā laikā ar Induli Vanagu, viņu nezinot un līdz ar to pat nenojaušot, ka mūsu mazajā pilsētiņā tobrīd mīt tik talantīgs, dziesminieku aprindās leģendārs cilvēks. Induļa sarakstītās dziesmas un balss pat audioierakstos, arī vairāk nekā divus gadu desmitus pēc viņa pāragrās aiziešanas viņsaulē 44 gadu vecumā, ar savu smeldzi un skaistumu burtiski sit pa dvēseli, raisot visdažādāko emociju gammu.

Tāpat nezināju, ka bijis tāds duets – brāļi Vanagi. Viņiem vajadzēja būt superslaveniem Latvijā, taču, neraugoties uz to, ka viņu dziesmas Atmodas laikā skanēja Latvijas Radio, viņus lielākoties zināja tikai savējie. Un viņi atceras, piemēram, Rīgā pirms dažiem gadiem tika sarīkots leģendārā dziesminieka Induļa Vanaga dzimšanas dienas koncerts, kurā uzstājās daudzi Latvijas dziesminieki. Taču Smiltenē, kur Indulis dzīvoja gana ilgi, līdz aiziešanai mūžībā, šajā ziņā ir klusums, publisku pasākumu viņa piemiņai nav.