Aizvadītajā nedēļā traģiska ziņa pāršalca Vijciemu. Tur vīrietis, vadot automašīnu, uzbrauca gājējam, kurš tika nogādāts medicīnas iestādē, kur vēlāk no gūtajām traumām miris. Par notikušo uzsākts kriminālprocess.
Kā vēlāk izrādījās, vietējiem bojāgājušais, aptuveni 70 gadus vecais vīrietis, bija labi pazīstams. Katru dienu rīta pusē seniors uzcītīgi mērojis ceļu no mājām uz veikalu, kas atrodas ciema centrā, lai par pensijas naudu iegādātos barību vairākiem pieradinātiem kaķiem.
Par šo gadījumu tika vēstīts arī raidījumā “Degpunktā”. Tur izskanēja: “Valkas novada Vijciemā kādam autovadītājam nācies piedzīvot nepatīkamu un traģisku brīdi. Šoferis savā transportlīdzeklī devās virzienā uz ciema centru, kad pēkšņi ielas braucamo daļu nolēma šķērsot kāds pazīstams vietējais iedzīvotājs. Diemžēl gājējam sadursme beidzās letāli.” Tikmēr ciema ļaudis par traģisko notikumu dzirdējuši tikai aptuveno versiju, vairāk negadījumu uzskatot par nelaimīgu apstākļu sakritību.
Incidentā iesaistīto autovadītāju vietējie pazīst un raksturo kā rūpīgu, apzinīgu cilvēku, kurš ikdienā neizceļas ar agresīvu braukšanas manieri, un kategoriski izslēdz iespēju, ka šoferis pie auto stūres bija sēdies reibumā.
“Diemžēl liktenīgajā rītā bijušo mehānisko darbnīcu teritorijā mītošie dzīvnieki savu dienišķo desas gabalu nesagaidīja, tāpat kā savu aprūpētāju,” vēstīja raidījums “Degpunktā”, kur arī izskanēja, ka tie varētu būt aptuveni 15 pieradināti kaķi, taču vietējie teic, ka tas izklausās krietni pārspīlēti un tik daudz kaķu tur nemaz nav manīti.
Noskatoties sižetu, iedzīvotāji sākuši satraukties, kas notiks ar šiem kaķiem, kas pēc kunga nāves par viņiem parūpēsies? Laikraksts noskaidroja, ka Valkas novada pašvaldības dzīvnieku patversmes darbiniekiem ir dots uzdevums notvert Vijciemā klaiņojošos kaķus un nogādāt tos patversmē Valkā.
“Izskanēja par tiem piecpadsmit kaķiem, bet, manuprāt, tas ir krietni pārspīlēti. Varbūt agrāk arī bija tik daudz kaķu, bet pēdējā laikā gan ne, viens vai divi varbūt bija. Viena daļa no tiem, kurus nelaiķis Ilmārs ir barojis, jau pirms laba laika bija pārmetušies uz manu pagalmu un viena kaķene man atnesa pagalmā divus kaķēnus. Nekādi nevarēju viņus noķert, sazinājos ar patversmi, samaksāju naudiņu operācijai. Neesmu jau nekāds slepkavnieks. Kaķu mammu izoperēja un atveda atpakaļ, tagad viņi man te dzīvojas. Jā, kaķīšus baroju, jo domāju, ka viņi atkal aizies prom uz darbnīcām. Bet tie negāja prom, palika tepat. Tajā brīdī man pašai kaķa nebija, tā es tiku pie trim kaķiem. Vēl tika manīts viens cits kaķis, par kuru iepriekš rūpējās kāda tantiņa, kura tika ievietota pansionātā. Kaķi baroja arī citas kaimiņu tantes, bet viņas devušās viņsaulē. Tas kaķītis varbūt kaut kur tepat vien dzīvo, nāk brokastīs pie tiem, kas viņu pabaro. Zinu, ka vasaras laikā Vijciema kaķus baroja arī vasarnieki, kas šeit dzīvoja, tāpēc pie darbnīcām traukos barība vienmēr bija piebērta. Dzīvnieks jau ies uz vietu, kur labi var paēst. Es domāju, ka šobrīd Vijciemā nav tādas kaķu kolonijas, kas būtu likteņa varā bez dienišķā ēdiena,” viedokli izsaka vijciemiete Elita Kirilova.
Kā stāsta Valkas novada piecu pagastu pārvaldnieks Pēteris Pētersons, pašvaldībai ir nodrošināta kārtība, sava patversme un izstrādāti algoritmi, kā rīkojamies šādās situācijās. “Ja vajag, iesaistās arī pašvaldības policija, ja ir kādi papildu pārkāpumi. Par situāciju esmu informēts. Kaķu kolonijas nav tikai Vijciema ciemata aktualitāte, tā faktiski ir ikdienišķa problēma un patversme šos jautājumus risina regulāri. Arī sabiedrībai nav viennozīmīga viedokļa un gana daudz pretenziju pret šiem klaiņojošiem dzīvniekiem un personām, kas savā ziņā parūpējas par šo koloniju labsajūtu. Pēc pieredzes tā veidojas ģeometriskā progresijā un pēc laika bieži paši koloniju saimnieki vēršas pēc palīdzības pašvaldībā, lai pieliek punktu šim stāstam. Un redzu, ka šiem saimniekiem atkal pieklīst kāda nesterilizēta kaķene, un aplis sākas no gala,” viņš saka un piebilst, ka vairāku dienu garumā patversmes darbinieki strādājuši pie situācijas risināšanas, mēģinot notvert klaiņojošos dzīvniekus.
“Kāds turpina barot kaķus, un šobrīd viņus nevar tā vienkārši izķert, nav arī bijušas sūdzības no iedzīvotājiem. Par cik lielu kaķu koloniju mēs varam runāt, arī īsti nav skaidrs. Katrā ziņā viņi šobrīd kolhoza darbnīcās neuzturas. Cik man zināms, viens kaķis gan tika notverts un pagājušajā nedēļā nogādāts Valkas dzīvnieku patversmē. Tātad pārējie kaķi ir uz brīvām kājām. Arī šis viens notvertais kaķis, visticamāk, atgriezīsies ciematā, jo ir pazīmes, ka ir pieradināts un dodas rokās,” pamato P. Pētersons.
Trešdien, sazinoties ar Valkas novada pašvaldības dzīvnieku patversmes “Nagliņas” vetārsta palīdzi Ingu Balteri, saņemam tādu pašu informāciju. “Pagājušajā nedēļā saņēmām uzdevumu doties un izķert Vijciema kaķus, kas it kā esot palikuši likteņa varā. Izvietojām kaķu ķērāju. Pirmajā dienā nebija neviena kaķa, tikai trauciņos sabērta barība. Redzējām dusmīgas vārnas, jo tās droši vien netika pie mielasta. Otrajā dienā tika noķerts viens kaķis, un tas bija vienīgais pa visām reizēm, ko tur manījām. Pieļauju, ka tas varētu būt tas kaķis, ko liktenīgajā dienā grasījās barot vīrietis, kurš gāja bojā. Kaķis nav diezcik draudzīgs, ļoti piesardzīgs. Katrā ziņā arī neizskatījās pēc tāda, kurš būtu bijis badā. Tāda sajūta, ka tas vienkārši gāja uz saimes galdu, jo ir iesācis tā darīt. Nav izslēgts, ka tam kaut kur bija arī savas ierastās mājas, kaut gan čipu nolasīt neizdodas, visticamāk, nav arī čipots. Šobrīd kaķis atrodas patversmē. Ja kāds atpazīs šo Vijciema kaķi un vēlēsies dabūt atpakaļ, tad gaidīsim ziņu. Kopējā situācija ir iepriecinoša. Kādā ziņā? Nevienu citu klaiņojošu kaķi, kas staigātu barības meklējumos, tur nesastapām. Mēs turpinām regulāri braukt uz Vijciemu. Tuvākās apkaimes iedzīvotāji izteicās, ka viens vai divi varētu būt, bet ne piecpadsmit. Tas liek domāt, ka šis gadījums līdz ar sižetu televīzijā ir bijis traki pārspīlēts. Mums bija jātiek kaut kādā skaidrībā un esam tikuši. Iedzīvotāji var būt mierīgi, neviens kaķis nav atstāts likteņa varā. Tikmēr cilvēki turpina piebarot kaķus, aizmirstot, ka vasarā jau parasti viss ir kārtībā, bet, iestājoties aukstākam laikam, dzīvniekiem nākas palikt zem klajas debess, jo mājā vai dzīvoklī tie parasti netiek laisti iekšā. Ir vietas, kur braucam regulāri, cenšoties risināt situāciju kolonijās. Bet paiet laiks, un atkal tie ir savairojušies. Neba pirmoreiz par šo runājam,” atgādina S. Baltere un atklāj, ka šobrīd patversmē kopumā ir seši kaķi un četri suņu, kas gaida nokļūšanu jaunās mājās pie gādīgiem saimniekiem.
Tikmēr patversmes darbinieki aicina sabiedrību nepieradināt un pašiem nebarot klaiņojošus dzīvniekus, tā vietā uzreiz ziņot par šādiem gadījumiem, zvanot uz patversmes tālruni +371 26127430.
Reklāma