Vienkārši novērtē – ierodoties

Par kultūras pasākumu dažādību vasarā Latvijā tiešām grēks sūdzēties. Reizēm pat vienā vietā nedēļas nogalē notiek vairāki pasākumi, kas, no vienas puses, ir labi – izvēles iespējas, no otras, tomēr liecina par kļūdām plānošanā, kad viena roka nezina, ko otra novadā dara. Ja esi mobils, tad vispār nekādas bēdas, vari apbraukāt tuvākās un tālākās pilsētas un baudīt, kas labāk tīk. Protams, vislabāk, ja vietā, kurā dzīvo, tiek organizēti tādi pasākumi, kas iet pie sirds, taču ne vienmēr tā ir. Nereti, klausoties cilvēku runās, saprotu, ka ir cilvēku kategorija, kuriem viss būs slikti, – tad ne tāds mākslinieks uzaicināts, ne tāds teātris, ne tajā laikā utt. Bet patiesībā cilvēkam ir slinkums kustēt ārā no mājas un nemaz nevēlas pasākumus apmeklēt. Jāatzīst, man arī reizēm ir grūti izkustināt sevi no mājas. Tiešām. Taču mans darbs nereti ir tas, kas ‘’izdzen’’, un ir jābrauc vai jāiet. Paburkšķu, ka labāk gribētos mierā, savās mājās, bet, kad aizdodos, tad visbiežāk uzlādējos ar tādu pozitīvu lādiņu, ka šķiet – cik labi, ka atnācām vai atbraucām.

Viens no šādiem pasākumiem, uz kuru, ja ne darba pienākumi, neaizbrauktu, bija Mēru muižas Parka svētki. Jā, nu “Lauku muzikanti” man patīk, taču diez vai tāpēc sestdienas vakarā brauktu 50 kilometrus uz Mēriem. Bet sestdien bija tik daudz pasākumu, ka kolēģiem apsolīju – aizbraukšu, kaut ko sabildēšu, jo šo pasākumu bez medija ievērības būtu grēks atstāt. Tagad jāsaka – cik labi, ka tā. Tiešām! Redzot, ar kādu sirsnību apņēmīgi un darbīgi cilvēki šos svētkus organizējuši, nevar nesajūsmināties. Cilvēki bija daudz strādājuši, lai Parka svētkus sarūpētu. To nevarēja nepamanīt un nevar nenovērtēt. Un pati Mēru muiža! Īsts dārgakmens, kurš gaida, kad to uzspodrinās. Man kā iebraucējam no malas šķita, ka cilvēku varētu būt vairāk. Protams, bija kafejnīcu dienas, citi koncerti un sporta pasākumu jūra, taču gribētos, lai mēs vairāk atbalstām tos pasākumus, ko rīko tie nedaudzie aktīvie cilvēki, kas iet un dara, kaut tas nav viņu algots darbs. Mēru muižas biedrība ir tādi cilvēki, kas iestājas par savu pārliecību un nevis burkšķ un kritizē, bet apvienojas un dara.

Otrs šāds pasākums, kuru apmeklēju nu jau ne tikai darba dēļ, bet tāpēc, ka zināju – būs brīnišķīgs pasākums, ir “Sadziedāšanās Ielīcās”. Es tiešām brīnos un sajūsminos, ko tik nedabū gatavu cilvēki, kuriem patīk rīkot svētkus citiem. Koris “Balsis” un harismātiskais Ints Teterovskis vēl ilgi paliks atmiņā. Bija tik jauka brīvdiena, pateicoties dažiem cilvēkiem, kuri iet un dara, kaut nekāds pienākums vai darbs to neliek. Vienīgais, kas no mums, izlepušajiem mākslas baudītājiem, tiek gaidīts – aizdoties un izbaudīt. Lielākā pateicība darītājiem ir no sirds pateikts paldies – labs vārds. Un tad šie talantīgie cilvēki ies un darīs atkal.