2025. gadu var raksturot vienā teikumā – tas pazuda kā zaļš, žigls čūskulēns džungļu biezoknī. Mūžzaļie džungļi ir čūskas mājas, kur tā spēj pielāgoties ikvienai situācijai, spēj reaģēt pārmaiņām un būt gatavai uz visu. Tāds bija arī šis gads – dinamisks, prasīgs, neparedzams, bet tajā pašā laikā dzīvs, sulīgs un spēka pilns. Zaļā krāsa, kas vieno gan Čūskas gadu, gan džungļu pasauli, simbolizē dzīvību un enerģiju, kas deva spēku visa gada garumā.
Šis gads bija piesātināts. Tas bija daudzšķautņains ar asiem stūriem, straujiem pagriezieniem, bet arī ar ļoti gaišiem, sirdij tuviem mirkļiem. Tajā netrūka ne pārdzīvojumu, ne prieka, ne noguruma, ne iedvesmas. Tas bija gads, kas lika augt – reizēm arī caur grūtībām, vilšanos un jautājumiem bez tūlītējām atbildēm.
Īpašu vietu šajā gadā ieņēma ģimene. Manas mammas un meitas apaļās jubilejas, mana pusapaļā jubileja, vecāku Zelta kāzas – šie notikumi atgādināja, cik svarīgi ir svinēt dzīvi, būt klātesošiem un pateikt paldies par to, ka esam viens otram. Vasarā piedzīvojām arī patiesi maģisku brīdi – mūsu lauku mājās satikās 65 radiņi no mammas tēva dzimtas puses. Sarunas, smiekli, bērnu čalas, stāsti par pagātni un nākotni – tas viss veidoja sajūtu, ka saknes ir dziļas un noturīgas. Tā ir bagātība, ko nevar izmērīt naudā, bet var sajust sirdī.
Ceļojumi šogad bija mana elpa. Tie deva spēku, iedvesmu un atgādināja, ka pasaule ir plaša un skaista. Belladžo un Komo ezers Itālijā, neskaitāmas vietas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, rudenī Krēta, gada nogalē Brisele – katrs ceļš deva ko citu, bet visos bija viena kopīga sajūta: brīvības smarža, laimes garša un prieka juteklīgums. Ceļojumi man ir kā uzlādes stacija – tie palīdz atgriezties ikdienā ar jaunu enerģiju un motivāciju.
Čūska ir gudra, un arī šis gads bija mācību gads. Mūsdienu straujais ritms liek mainīties, meklēt jaunas metodes, pielāgoties tehnoloģijām un lasītāju paradumiem. Darba būtība paliek, bet veidi, kā to darām, mainās. Mēs strādājam laikā, kad informācija skrien ātrāk par cilvēku, bet cilvēkiem joprojām ir vajadzīgs saturs ar jēgu, cilvēcību un patiesumu. Tas ir izaicinājums un reizē arī privilēģija.
Diemžēl šis gads atnesa arī sāpīgus zaudējumus. Aizsaulē devās mīļi cilvēki, arī jauni – pārāk jauni. Katrs šāds zaudējums atstāj tukšumu, ko nekas nespēj aizpildīt. Tajā pašā laikā tie liek apstāties un vēlreiz sev pajautāt: kas patiesībā ir svarīgi? Kam es veltu savu laiku un spēku? Arī sadzīves likstas šogad šķita sakritušas visas manā groziņā. Bet tad es padomāju, varbūt tas ir tāpēc, ka skrienu un skrienu arvien ātrāk. Varbūt ir jāsamazina temps un jāpaveras apkārt, iespējams, ko būtisku esmu palaidusi garām, varbūt ieraudzīšu, ko steigā neesmu pamanījusi?
Šis bija pārdomu gads. Laiks, kas lika aizdomāties par vērtībām, par sevi, kas man svarīgs un uz kurieni dodos. Visvairāk baidos pazaudēt savu brīnumaino pasaules redzējumu – ticību labajam, cilvēkiem un skaistajam. Jā, dažreiz tas liek vilties. Bet bez šīs ticības dzīve kļūst pelēka. Tāpēc gribu to sargāt kā trauslu, bet ļoti vērtīgu dārgumu.
Nākamais gads solās būt tikpat jaudīgs, jo gaidāms Uguns Zirga gads. Zirgs ir brīvības, enerģijas un kustības simbols, kas liks tikt galā ar jauniem izaicinājumiem un nezināmo. Un uguns tik asumu piešķils visam. Mana apņemšanās nākamajā gadu ir iemācīties teikt “Nē”. Tas nenozīmē, ka būšu nejauka vai neforša, bet vairāk ieklausīties savā sirdsbalsī, vairāk domāt pat savām prioritātēm. Lai gan vīrs teica, ka tā jau esot šī gada apņemšanās. Es ceru, ka Zirga stingrā daba dos man spēku būt stingrai savā nostājā.
