Kopš 2002. gada Latvijā Zinību diena 1. septembrī ir oficiāla svinamā diena. Kaut nav jau bijis nekad tā, ka jaunā mācību gada sākums nebūtu īpaša diena. Kādreiz man šķita, ka 1. septembris visur ir jaunā mācību gada sākums, taču tā nebūt nav. Tiešām daudzās Austrumeiropas valstīs skolēnu mācības sākas tieši 1. septembrī, piemēram, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Serbijā, Slovēnijā, Ungārijā, Polijā. Portugālē, Itālijā uz skolu sāk iet ap 15. septembri, Francijā – septembra pirmajā pirmdienā. Jau augusta vidū mācību gads sākas Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Lihtenšteinā un Skotijā. Arī Amerikā daudzās skolās “1. septembris” ir jau augustā. Japānā jaunais mācību gads sākas pavasarī, sakuru ziedēšanas laikā – aprīlī. Pilnīgi neloģiski mūsu saprašanai, vai ne? Mēs daudzu paaudžu garumā esam ielikuši savās galvās un sajūtās, ka pavasarī ir skolas beigas, un līdz ar siltajiem saules stariem prāts nesas uz atpūtu un nebēdnībām, nevis mācībām.
Vēl kādu interesantu faktu izlasīju Vikipēdijā, proti, “Latvijas skolās ir viens no īsākajiem mācību gadiem Eiropā, kas ir tikpat garš kā Igaunijā, Lietuvā, Kiprā, Grieķijā, Itālijā, Maltā, Portugālē un Somijā. Īpaši gari mācību gadi ir Dānijā, Nīderlandē, Anglijā un Velsā. Eiropas valstīs vidējais mācību gada garums ir 180–182 mācību dienas. Bet, piemēram, Nīderlandē skolēni mācās vairāk nekā 200 dienu gadā. Visilgāk pasaulē mācās Ķīnas skolās, kur mācību gada garums var sasniegt 250 dienas gadā”.
Mākslīgajam intelektam pajautāju, cikos dažādās valstīs skolās sākas mācību stundas un cik tās ir garas. Protams, viss, ko saka MI, ir jāizlaiž caur pārbaudes filtru, jo viņš mēdz “putroties”, bet šoreiz noticēsim uz vārda, ka tiešām teju visur mācības sākas no pulksten 8 līdz 9 no rīta. Skolas sākums Latvijā ir viena no aktuālajām tēmām, ko plaši sāka apspriest jau iepriekšējā mācību gadā. Mūsdienās tas ir jo īpaši aktuāli, jo mazās skolas tiek likvidētas un arvien lielāks attālums lauku bērniem ir jāmēro līdz skolai. Ja mācības sākas pulksten 8, tad jāapzinās, ka ir bērni, kuriem skolas dienas rīts sākas jau ap 6. Mazam cilvēkam tas ir stipri par agru. Stundu garums svārstās no 40 minūtēm līdz pat stundai, un tas atkarīgs no priekšmeta un mācīšanas metodes. Latvijā mācību stunda ir 40 minūšu gara. Atceros joprojām to satraucošo zvana gaidīšanu. Nez, ir kāds, kurš skolas laikā ir vēlējies, lai stunda būtu garāka?
Skolas laiks nenoliedzami ir viens no svarīgākajiem posmiem cilvēka dzīvē. Tas ir laiks, kurā cilvēks gūst pamatzināšanas dzīvē, attīsta vai “norok” savus talantus, audzina raksturu, attīsta prasmes tikt galā ar sarežģītām situācijām, mācās draudzēties un sadarboties. Labi, ja šajā dzīves posmā bērnam blakus ir gudrs un prasmīgs skolotājs, atbalstoši vecāki, draudzīgi klasesbiedri. Ja tā ir, tad skolas laiks kļūst ne tikai par nozīmīgu posmu, bet arī uz mūžu paliek atmiņā kā viens no interesantākajiem un skaistākajiem dzīves posmiem. Tādiem, kurus ikreiz, satiekoties ar skolasbiedriem, atcerēties ar prieku, kad pat pēc 10, 30 un 50 gadiem atceras skolas gadus un ir ko stāstīt un smieties par notikumiem, kas piedzīvoti garajos 11, kā manā laikā, vai kā tagad – 12 skolas gados.
Lai veiksmīgs un krāsains jaunais mācību gads skolēniem, skolotājiem, vecākiem un vecvecākiem!
