Viss apstājies. Tā secināja ne viens vien smiltenietis, ceturtdien, 22. janvārī, pēc pulksten astoņiem rītā uz pāris stundām paliekot bez elektrības. Lielā Smiltenes mikrorajonā (septiņās ielās, kur ir daudz privātmāju un daudzdzīvokļu namu) elektrotīkla bojājuma dēļ radās elektrības atslēgums. Iemesls ‒ pie Smiltenes vidusskolas Dakteru ielā aizdegās elektrības transformators.
Elektrība pazuda arī skolas ēkā, tur pārtrūka arī ūdens padeve, un skola drošības apsvērumu dēļ nolēma pārtraukt mācību procesu, ‒ skolēni jau no rīta devās mājās.
Savukārt apkārtējo māju iedzīvotāji izjuta, ko nozīmē uz ilgāku laiku palikt bez elektrības. Pirmkārt, tas ir pārtraukums to mājokļu apkurē, kas nav pieslēgti pilsētas centralizētajai siltumapgādes sistēmai. Bez elektrības padeves pārstāja darboties siltumsūkņi un granulu apkure. Arvien vairāk mājokļu pāriet uz siltumsūkņiem apkurē, taču ir jārēķinās, ka ilgstošs elektrības atslēgums var negatīvi ietekmēt to darbību. Piemēram, pēc strāvas atjaunošanas pastāv risks elektronikai (īpaši bez pārsprieguma aizsardzības). Arī malkas apkures katli ar cirkulācijas sūkni, kas dzen karsto ūdeni no katla uz radiatoriem vai akumulācijas tvertni, bez elektrības torīt nebija darbināmi. Zinu konkrētu gadījumu, kad kādā mājoklī šāds apkures katls tika iekurināts jau pirms pulksten astoņiem. Pazūdot elektrībai, sūknis vairs nedarbojās, un katlam radās pārvārīšanās risks, ko vajadzēja steigšus novērst, krāsnī slāpējot liesmas no degošajām pagalēm.
Es arī torīt paliku bez elektrības. Man mājās ir lokālais malkas apkures katls, un kārtējo reizi nopriecājos, ka tas darbojas uz pašteci, bez cirkulācijas sūkņa. Kurināt varu neatkarīgi no tā, ir mājās elektrība vai nav. Un arī rīta kafiju varēju izdzert, jo man ir gāzes, nevis elektriskā plīts. Arī pastrādāt varēju (man ir mājas ofiss), bet ne ilgi, ‒ tik, cik ilgi bez uzlādēšanas turējās portatīvā datora baterija.
Labi, ka 22. janvāris bija pirmā diena pēc lielā teju mīnus 20 grādu sala, kad kļuva siltāks, ‒ torīt temperatūra bija mīnus seši grādi. Taču kopumā šī situācija kārtējo reizi lika aizdomāties, cik ļoti mēs savā ikdienā esam atkarīgi no elektroenerģijas. Ja tās nav, tiešām apstājas gandrīz viss. Kad izlādējas mobilā telefona baterija, paliekam arī bez informācijas, kas notiek Latvijā un pasaulē.
Taču ziemas laikā primārais ir apkures jautājums, it īpaši lielā aukstumā, ja apkure ir atkarīga no elektroenerģijas (tumsā var pasēdēt arī sveču gaismā vai pārvietoties pa māju ar ieslēgtu lukturīti). Protams, iedzīvotāji var iegādāties stacionārus degvielas ģeneratorus, kas nodrošina elektroenerģiju ierobežotam patēriņam strāvas pārrāvuma laikā ‒ apgaismojumam, apkures sistēmai, ledusskapim un tamlīdzīgi. Taču šādi ģeneratori var būt dārgi, prasīt degvielu un regulāru apkopi. Esmu lasījusi, ka, piemēram, Somijā, kur ir bargas ziemas, cilvēki savos mājokļos papildu siltumsūkņiem kā rezerves variantu saglabā malkas krāsnis.
Pavaicāju mākslīgajam intelektam, vai cilvēks mūsdienās var izdzīvot bez elektrības. “Izdzīvot – jā. Dzīvot ierasto dzīvi – nē. Un bez elektrības pilsētās dzīve ātri kļūtu bīstama,” viņš atbildēja.
