Biju solījusi savējiem, ka sakuru jeb Japānas ķiršu ziedēšanas laikā aizbrauksim uz Rīgu, pastaigāsim pa Uzvaras parku. Solījumi jātur. Ieskatoties kalendārā, vienojāmies, ka tā būs sestdiena, jo svētdien sinoptiķi tika brīdinājuši par vētrainiem laikapstākļiem ļoti tiešā nozīmē.
Tā diena ir klāt, un esam Uzvaras parkā. Protams, ne vienīgie parka apmeklētāji. Spītējot vējainām brīvdienām, daudzi rīdzinieki un pilsētas viesi devušies aplūkot sārto sakuras ziedu kupenas.
Lai gan ne visas sakuras ir pilnziedā, bet vienalga ir sajūta, ka esam tikuši maigi rozā ziediem caurvītā paradīzē. Atzīšos, ka neatminos, kad būtu redzējusi tik daudz smaidošu un starojošu cilvēku vienkopus. Sakuru ziedēšana ir īss, bet īpaši gaidīts laiks, ko daudzi steidz iemūžināt fotogrāfijās. Pie krāšņākajām sakurām uz bildēšanos gluži vai veidojas rinda. Fotografējot ziedus, ikviens mēģina notvert ne tikai attēlu, bet sajūtu ‒ to īso brīdi, kad viss šķiet vieglāks, gaišāks, iespējams.
Parkā vairākkārt pamanu uzrakstu – “Nelauz un neliec sakuru zarus, lai pavasara ziedēšana priecētu mūs visus”. Kā piliens darvas medus mucā turpat zemē redzu – nolauzts sakuras zariņš ar skaistiem ziediem. Skumji, ka ne visi par skaitumu prot priecāties ar acīm vien. Paceļu un ņemu līdzi, vismaz citi nemīs ar kājām un būs par piemiņu.
Japāņu kultūrā sakura simbolizē ne tikai pavasara atnākšanu, bet arī mirkļa trauslumu ‒ jāprot novērtēt šo brīdi, kas ir tikai viens un unikāls. Sakura ‒ kā smalks pavasara pieskāriens, kas iekrāso pasauli maigās rozā notīs. Tā māca apstāties, ieelpot un izjust mirkļa skaistumu, pirms tas klusi aizplūst. Un kas interesanti – sakuras nesmaržo.
Dienas noskaņojumu paspilgtināja turpat parkā sastaptie latviski runājošie šeit dzīvojošie japāņi, tostarp mūziķis Masaki Nakagava, kuri zem ziedošiem sakuru kokiem bija pulcējušies uz kādu savas kopienas pasākumu brīvdabā.
Sakura simbolizē Japānu, kuras iedzīvotāji sakuru ziedēšanu saista ar pavasara iestāšanos. Uzvaras parkā sakuras iestādīja 2012. gadā, pateicoties Japānas vēstniecībai Rīgā. Pēc tam sakuru stādījumi papildināti.
Kociņi tika iestādīti, lai gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem simbolizētu par Latvijas un Japānas attiecībām, par sadarbību ne tikai ekonomikā un politiski, bet arī par cilvēcisko draudzību.
Sajūtas vārdos ir grūti aprakstīt, tāpēc ir jābrauc un savām acīm jāredz.
Starp citu, pēc šī brauciena man tagad ir uzdevums – painteresēties, kur var tikt pie sakuras koku stāda. Ja izdodas sameklēt, iespējams, to iestādīt mājas pagalmā. Priekšā vairākas brīvas dienas ‒ Darba svētki un 4. maijs, kad tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadiena. Tā kā daudzi šīs brīvdienas izmanto pavasara dārza darbu veikšanai, kāpēc gan par godu šiem svētkiem neiestādīt ābeli vai košumkrūmu, kas katru gadu priecēs un būs par atgādinājumu apstāties, paskatīties apkārt un novērtēt to, kas mums jau ir ‒ šeit un tagad, pavasarī.
