Ir klāt rudens ar visām no tā izrietošām sekām – visādiem draņķīgiem vīrusiem. Tas paķēris arī mani, kaimiņieni un vēl pāris labi pazīstamu cilvēku. Sajūtot tuvojošos slimību, parasti nedaudz atslābstu, bet teikšu godīgi – man galīgi nepatīk slimot, gulēt gultā un ne par ko nedomāt. Slimojot, šķiet, domāju divtik vairāk par neizdarītiem darbiem un vēl simts un vienu lietu.
Viedie mēdz teikt, ka cilvēks saslimst, lai viņu nedaudz noliktu uz bremzēm. Varbūt tā arī ir, bet neticu, ka vīrusi cilvēkus noķer izlases kārtībā. Lai nu kā arī nebūtu, dzeru zāles un zāļu tējas līdz apnikumam cerībā, ka tas nejaucenis vīruss atkāpsies pēc iespējas ātrāk un nebojās ikdienas ritmu. Gribu domāt, ka ne jau rudens vainīgs pie tā, ka cilvēki slimo.
Šogad rudens ir tāds pavisam jokains. Kaut vai tāpēc, ka tikai tagad sāk iekrāsoties koki. Sestdien, izstaigājot Valku un Valgu, nez no kurienes uzradās neaprakstāmas laimes sajūta. Tas tāpēc, ka, kur vien skaties, visur redzami rudens krāsu izgreznoti koki. Nemaz jau nevajag braukt uz Siguldu, lai raudzītu izslavēto zelta lapkriti. Pašlaik visa Latvija rotājusies lapu zeltā, tikai jāprot pamanīt šo dabas skaistumu. Katru dienu, īpaši vakarpusē, ejot garām Lugažu laukumam, nevaru vien beigt priecāties par skaistumu, ko rada rudenīgie koki, izgaismotā strūklaka un lampiņu virtenes.
Daudzi sūkstās, ka rudenī piedzīvo depresiju, pārpasaulīgas skumjas, jo jācīnās ar tumsu. Reizēm jau visus piemeklē šādas sajūtas, bet pret to līdzēs siltas gaismas iedegšana savās mājās un savā sirdī. Man rudens ir sveču dedzināšanas laiks. Ja godīgi, rakstot pie datora, man ir iedegta svece un fonā skan pieklusināts radio. Tikai tā šajā laikā spēju domāt un strādāt. Pieļauju, ka ne jau tikai man ir tāds darba vides formāts.
Ak jā, uz darba galda un visās rudens virsjaku kabatās ir jābūt pašas salasītiem kastaņiem. Reiz lasīju, ka ik reizi, kad pirkstos pavirpina kastaņus, cilvēks nomierinās un sakārto domas. Varu tam piekrist, jo kastaņi kabatās kaut kādā mistiskā veidā iedveš mieru un sajūtu, ka viss lielākoties ir kārtībā.
Vēl viena recepte, kā uzlādēt savas iekšējās baterijas ir katru nedēļas nogali izlasīt “Laimīgo kāršu” autora Didža Jonova prognozes katrai nedēļai. Tās ir tik iedvesmojošas un neļauj nokārt galvu pat lietainā rudens dienā ar pilošu degunu un aizsmakušu balsi. Šai nedēļā Didzis iesaka “Vairo skaistumu!”. Prognozē teikts: “Zupa bez sāls tāda žļurga vien būs. Pievērs uzmanību detaļām, jo tās veido atmosfēru. Bet jauka atmosfēra veicina labsajūtu, radošumu un uzlabo attiecības. Izdaiļo sevi un apkārtni, iepazīsties ar interesantiem ļaudīm, taču nepazaudē savu stilu. Tavs skaistums ir tavā unikalitātē! Uzticies sev!”
Vai nav forši teikts! Neslimosim ne rudeņos, ne arī vasarās!
