Ja cilvēkam Latvijā pieder mežs, kurā koki sasnieguši ciršanas vecumu un viņš plānojis tos nozāģēt, lai iegūtu ienākumus kādam konkrētam mērķim, piemēram, bērnu studijām, savas veselības uzlabošanai vai kaut elementāram atspaidam šajā dzīves dārdzības laikā, tad tas ne vienmēr būs iespējams, neraugoties, ka mežs ir viņa privātīpašums. Proti, cilvēks var saņemt paziņojumu, ka viņa mežs (varbūt viena daļa, varbūt viss) tagad ir dabas liegums, kam noteikti apsaimniekošanas ierobežojumi – koku ciršanas aizliegums.
2023. gada 21. novembrī Ministru kabinetā tika pieņemti jaunie noteikumi par dabas liegumiem, kas faktiski ir Latvijas piekāpšanās Eiropas zaļā kursa un Eiropas Komisijas prasībām veidot Latvijā jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Jaunie noteikumi paredz Latvijā noteikt 74 jaunus dabas liegumus un paplašināt sešus esošus dabas liegumus.
Zinot, ka tādi noteikumi tiek izstrādāti, jau 2023. gada vasarā Latvijas Meža īpašnieku biedrība vāca meža īpašnieku un citu atbalstītāju parakstus un iesniedza valdībā petīciju, aicinot nekavējoties pārtraukt jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju un mikroliegumu izveidi, līdz netiek ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma par uzliktajiem īpašumu apsaimniekošanas ierobežojumiem. Tas vajadzīgs, lai neiznīcinātu Latvijas iedzīvotāju spēju dzīvot un saimniekot laukos, nepasliktinātu ģimeņu labklājības līmeni un neliegtu pat elementāru vajadzību nodrošināšanu, kā, piemēram, malkas ieguvi apkurei vai līdzekļus zāļu iegādei. Viņi netika uzklausīti.
Vēršot uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un visus meža nozarē strādājošos, Latvijas meža nozare otrdien, 5. martā, rīko protesta akciju pie Ministru kabineta ēkas. Tai pievienojas arī lauksaimnieki. Viņi vērsīs valdības uzmanību uz to, ka aiz Eiropā skandētajiem zaļās iniciatīvas saukļiem patiesībā slēpjas nopietni privātā īpašumā esošās lauksaimniecības zemes apgrūtinājumi, kas nodara un nodarīs milzīgus zaudējumus Latvijas zemniekiem. Jau tā Latvijas lauksaimniekiem neklājas viegli, lai kā skeptiķi nesen notikušā protesta laikā smīkņāja, – nu ja ar tik lepnu tehniku brauc, tad dzīvo labi. Reāli Latvijas lauksaimniecības nozares saražotais apjoms augkopības nozarē 2023. gadā samazinājies līdz pat 37 procentiem. Norādītie galvenie iemesli saražotā apjoma kritumam ir nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, augstās ražošanas un audzēšanas izmaksas, nesamērīga konkurence ar citu valstu produkciju, kā arī pārmērīgas kontrolējošo institūciju prasības un Eiropas Kopējās lauksaimniecības politikas piemērošana.
Lauksaimnieku protesti Latvijā un daudzās Eiropas valstīs liek aizdomāties, ka ar Eiropas zaļo kursu kaut kas nav labi, un prātot, kas to izstrādājis tieši šādu un ar kādu mērķi, – vai tiešām tikai dabas saudzēšanas nolūkos?
