Šonedēļ Latvijā ir uzsākta informatīvā kampaņa “Zāles nav konfektes”, lai veicinātu sabiedrības izpratni par pareizu un atbildīgu bezrecepšu zāļu lietošanu.
“Zāles nav konfektes. Izlasi lietošanas instrukciju, ievēro norādījumus. Zāles jālieto atbildīgi!” – tāds ir Latvijas Zāļu valsts aģentūras un visu Eiropas zāļu aģentūru kopīgais vēstījums, iesaistoties šajā kampaņā.
Kampaņas mērķis ir veicināt iedzīvotāju informētību par to, cik svarīgi ir pareizi lietot bezrecepšu zāles.
Kampaņa aicina ikvienu, kurš laiku pa laikam lieto tādas bezrecepšu zāles kā pretsāpju līdzekļi, deguna pilieni, līdzekļi pret kuņģa dedzināšanu, klepus sīrupi vai citas zāles, darīt to atbildīgi un ievērot norādījumus.
Sabiedrības veselības aptaujas dati rāda, ka bezrecepšu zāles lieto vairāk nekā 80 % Latvijas iedzīvotāju, tomēr tikai puse pievērš uzmanību iespējamām blaknēm.
Tiek lēsts, ka visbiežāk cilvēki lieto bezrecepšu zāles pret galvassāpēm, saaukstēšanās simptomiem un arī kuņģa un zarnu trakta problēmām.
Manā paziņu lokā ir daudzi, kuri pie jebkāda veida sāpēm uzreiz stiepj roku pēc pretsāpju medikamentiem. Viena tablete nepalīdz, devu dubulto. Sāpes atkārtojas. Atkal tāds pats scenārijs. Tā vietā, lai zvanītu savam ārstam un pieteiktos vizītei, zāles ilgstoši tiek lietotas uz savu galvu. Tā tam nevajadzētu būt. Protams, situācijas ir dažādas. Ja cilvēks ir drošs, ka kaite nav liela, tad varbūt tā var rīkoties, bet, ja kas nopietnāks? Kā jau mēs zinām, piemēram, vēdersāpēm vai galvassāpēm var būt neskaitāmi daudz iemeslu. Tā vietā, lai diagnozes izteiktu pats, vislabāk tomēr vērsties pie ārsta.
Uzsākto kampaņu atbalstu Atmiņā atausa gadījums arī no savas pieredzes. Tas gan attiecas uz recepšu medikamentiem, bet būtība visai līdzīga. Pirms dažiem gadiem devos vizītē pie kāda no ārstiem speciālistiem. Ārsts izrakstīja dārgas zāles. Tajā pašā dienā medikamentu iegādājos un nākamajā dienā sāku lietot. Pēc dienas divām pēkšņi pasliktinājās pašsajūta, burtiski griezās melns gar acīm. Nekāda izskaidrojuma. Izmērīju asinsspiedienu. Rādītāji bija šokējoši – pie tādiem parasti cilvēku ved uz slimnīcu. Vēlāk paņēmu jauno zāļu iepakojumu un rūpīgi izstudēju iespējamās blakusparādības. Tur melns uz balta bija rakstīts – iespējama arteriālā spiediena paaugstināšanās vai svārstības. Viss skaidrs, tas tiešā veidā skar mani. Visvairāk biju sašutusi par to, ka vizītes laikā ārsts neapjautājās, vai ikdienā ar asinsspiedienu viss ir kārtībā, un nemaz neieminējās, ka šīm zālēm var būt nopietnas blakusparādības. Arī farmaceits toreiz nebrīdināja par iespējamajām blakusparādībām.
Galu galā pacients paļaujas uz dakteri, dodas uz aptieku pēc izrakstītajām zālēm. Ja tādas nav lietojis, tad par tām arī nezina neko. Lieki piebilst, ka zāļu lietošanu tajā pašā dienā pārtraucu, vien nodomājot – vējā izmesta nauda, iepakojums gandrīz pilns, bet jāmet miskastē.
Kopš tās reizes, pērkot kādus jaunus, nezināmus medikamentus, vispirms pameklēju zāļu instrukciju internetā, lai, ārstējot mazu kaiti, nenodarītu vēl lielāku kaitējumu veselībai.
