Kad pie manis brauc ciemiņi, kuri Smiltenē kādu laiku nav bijuši, es viņus brīdinu, ‒ mūsu pilsētas tranzītielā lielā posmā ir jauns ātruma ierobežojums. Nedrīkst braukt ātrāk par 30 kilometriem stundā. Jā, protams, par to informē ceļa zīme pirms katra krustojuma, taču var nostrādāt pieradums par standarta braukšanas ātrumu apdzīvotajās vietās (50 km/h), ceļa zīmei var nepievērst uzmanību un tā tālāk. Visādi gadās.
“Ziemeļlatvijā” jau rakstīju, ka maksimālā ātruma ierobežojuma zīme “30” ar darbību abos braukšanas virzienos pēc Smiltenes novada pašvaldības pasūtījuma ir uzstādīta Atmodas ielas un Gaujas ielas posmos – orientējoši no veikala “Maxima” līdz Gaujas un Krāsotāju ielas krustojumam. Vietvara to motivē, sakot, ka šādi ierobežojumi uzlabo satiksmes drošību gan autovadītājiem, gan gājējiem, šķērsojot pārejas, un samazina ceļu satiksmes negadījumu risku, it īpaši krustojumā, kā arī veicina drošāku satiksmi pie aktīvās atpūtas parka “Smiltiņš” (te gan ir paradokss, ‒ pie “Maximas” zīme “30 km/h” uzstādīta aiz gājēju pārejas, nevis pirms tās).
Vai es kā autovadītāja šādu ātruma ierobežojumu vērtēju pozitīvi? Nē. Tagad pa tranzītielu ir burtiski jāvelkas, ik pa brīdim skatoties spidometrā, jo noturēt ātrumu 30 km/h nav nemaz tik viegli. Piedevām jau iepriekš izbraukt, piemēram, no Raiņa ielas uz Atmodas ielu bija diezgan problemātiski, gaidot, kad garām aizbrauks visas automašīnas. Tagad, ja pa galveno ielu (tranzītielu) brauc transportlīdzekļu karavāna, kas izveidojusies ātruma ierobežojuma dēļ, reizēm nākas ilgi nīkt pie krustojuma sastrēgumā.
Esmu uzklausījusi variantu, kā varētu atslogot satiksmi tranzītielā, ‒ atvērt Dārza ielu braukšanai abos virzienos, saglabājot ātruma ierobežojumu 30 km/h. Bet, lai uzlabotu satiksmes drošību tranzītielā, ir citi risinājumi. Kādreiz Smiltenē pie Raiņa un Atmodas ielas un Baznīcas laukuma krustojuma bija luksofors. Kad pirms dažiem gadiem vaicāju pašvaldībai, vai nevajadzētu tādu uzlikt atkal, viens no skaidrojumiem “pret” bija, ‒ sabremzējoties satiksmei, smagie kravas transportlīdzekļi var palikt pusceļā, braucot augšā kalnā pie Ceļinieku parka. Taču nav izslēgts, ka tā notiks arī tagad, pie ātruma ierobežojuma 30 km/h. Kāds mans radinieks, kurš vada fūri, par šo ātruma ierobežojumu izteicās pikti ‒ ja ziemā būs slidens, fūre var netikt augšā kalnā, braucot ar 30 km/h, ‒ ir vajadzīgs lielāks ātrums.
Un, par gājēju drošību domājot, ‒ ietvi no brauktuves var norobežot ar tādām barjerām, kurām bērni nevar izlīst cauri. Tad viņi būs spiesti doties uz tuvāko gājēju pāreju, lai šķērsotu ielu, un tur nu autovadītājiem jādara viss iespējamais, respektējot pāreju.
Intereses pēc pavaicāju mākslīgajam intelektam (MI), ko viņš domā par 30 km/h pilsētas tranzītielā. Dzīvojamajās un jauktās ielās (arī daļēji tranzīta) – jā, 30 km/h ir vēlams un drošības vārdā ieteicams, kā to dara arvien vairāk Latvijas pilsētu. Tīrās tranzītmaģistrālēs – nē, labāk 50 km/h, jo tās paredzētas ātrākai plūsmai, bet 30 km/h var palielināt sastrēgumus vai braukšanas laiku, atbildēja MI.
