Pagājušonedēļ ciemojoties pie meitas Valmierā, pabijām divos foršos pasākumos – grupas “Astro’n’out” akustiskajā koncertā un “Andeles Mandeles” pasākumā Vidzemes Olimpiskajā centrā. Domāju, ka daudzi ir dzirdējuši par “Andeli Mandeli”, kas ir ne vien lietoto preču pirkšanas un pārdošanas platforma, bet arī vesela komūna ar savu kultūru, paradumiem un tradīcijām. Lasīju, ka šogad septembrī “Andele Mandele” svinējusi divas lielas jubilejas – 16 gadus kopš pirmās andeles un 10 gadus virtuālajai platformai andelemandele.lv. Kaut kā tā bija sanācis, ka uz savas ādas izjutu un apjautu, ka abus šos pasākumus vieno viens kopīgs un svarīgs mērķis ‒ ilgtspēja un dot iespēju lietām dzīvot otru dzīvi.
Ja teikšu, ka grupas “Astro’n’out” mūziķu sniegums mani sajūsmināja, tas būtu tāds visnotaļ banāls emociju izvirduma apraksts. Klausījos un izbaudīju, dziedāju līdzi un saucu: “Bravo!” Mani aizkustināja ne tikai mūzika, bet arī mūziķu attieksme pret savu klausītāju un izvēlētais koncepts. Zālē, atrodot savu sēdvietu, uz krēsla kā sveiciens bija nolikta pastkarte ar “Astro’n’out” fotouzņēmumu. To tālāk pa pastu var nosūtīt kā sveicienu kādam īpašam draugam vai ar magnētu piestiprināt pie ledusskapja durvīm kā atgādinājumu par izjusto mūzikas burvību.
Mūziķi, organizējot koncerttūri “Mūc!”, izvēlējušies izmantot zaļo enerģiju un īrētu transportu. Atklājās, ka solistes Māras Upmanes-Holšteinas koncertkleitas ir pāršūtas jaunos tērpos un par ilgtspēju bija padomāts arī skatuves scenogrāfijā. Māras kleita, kas tapusi no vairākiem koncerttērpiem, bija tik stilīga un dizainiskos risinājumos interesanta.
Arī “Andeles Mandeles” pasākuma, kurā pabiju pirmo reizi dzīvē, vienojošais mērķis ir dot iespēju lietām – apģērbam, apaviem, rotām un traukiem – dzīvot otru dzīvi. Kāds domā, ka “Andele Mandele” nav nekas unikāls, tāds humpalu veikalu pakaļdarinājums vien ir. Arī tā var domāt! Man patika, ka vienuviet pulcējās tirgotāji, galvenokārt dāmas dažādās vecuma grupās, arī uzposušās kundzītes, kuras pārdeva savu apģērbu – stilīgu, aktuālu un no dažādiem pasaulē pazīstamiem zīmoliem. Ieraudzīju sabiedrībā pazīstamu un populāru dāmu, kura ne tikai tirgoja savas burvīgās kleitas, somas, rotas un apavus, bet arī sirsnīgi aprunājās ar ikvienu, kas piestāja pie viņas stenda.
Galvenais ir tas, ka “Andelē Mandelē” iespējams iegādāties stilīgu un aktuālu apģērbu par saprātīgu cenu. Man patika arī tas, ka ar katru pārdevēju varēja izrunāties no sirds patikas. Varēja arī kaulēties par cenu. “Andeli Mandeli” apmeklēja dažāda vecuma pircēji – jaunieši ar krāsainiem matiem un pīrsingiem nosētu seju, ģimenes ar bērniem, mammas ar meitām un vīri ar sievām. Es gan neko nenopirku, jo uz visu notiekošo skatījos ar lielām acīm, vērojot cilvēkus un sarunājoties. Toties meita tika pie vairākām “pērlēm”, par kurām sen domāja, ka vajag papildināt garderobi.
Domājot par redzēto, sapratu, ka daudz vieglāk savas vēl labās, bet apnikušās vai par mazu vai lielu kļuvušās drēbes aizvest uz labdarības organizācijām vai, sliktākajā gadījumā, izmest miskastē. Lai iekļautos “Andeles Mandeles” komūnā, tur vajag gan uzdrīkstēšanos, gan godīgu attieksmi pret savu pircēju. Arī zaļu domāšanu un filozofisku pieeju šīm pasaulīgajām lietām. Man patika, un domāju, ka arvien biežāk ieskatīšos interneta platformā andelemandele.lv.
