Nedod Dievs, ko tādu piedzīvot, vēl jo vairāk bērniem, – tas bija pirmais, kas man iešāvās prātā, uzzinot, ka 4. augustā Smiltenes pusē uz Vidzemes šosejas apgāzies autobuss ar 43 bērniem, kuri no Rīgas brauca uz basketbola nometni Smiltenē.
Avārija notika taisnā ceļa posmā, netālu no “Eķītēm” Launkalnes pagastā. Kad rakstīju šo informāciju “Ziemeļlatvijai”, Valsts policija tikko bija uzsākusi lietas apstākļu noskaidrošanu, tāpēc avārijas iemesls vēl nebija zināms. Autobusam teorētiski varēja būt plīsusi riepa, šoferim todien ļoti karstajā laikā teorētiski varēja būt palicis slikti, varbūt notika vēl kaut kas, – iemeslu noskaidros policija. Taču, kā izteicās kāds bijušais policijas darbinieks ar lielu stāžu, šis taisnais Vidzemes šosejas posms ir “nelabs”, tur avārijas bijušas jau agrāk.
Konkrēti šajā negadījumā cieta pieci bērni, kuri ar traumām nogādāti medicīnas iestādē. Taču nav jāšaubās, kādu pārbīli piedzīvoja visi, sēžot autobusā un pēkšņi jūtot, ka tas gāžas. Portālā “la.lv” ar atsauksmi uz sociālo tīklu “Threads” izlasīju, ko tur ierakstījusi kāda mamma, kuras meita todien ar šo autobusu devās uz savas komandas basketbola nometni Smiltenē.
“Viņa (meita) man panikā zvana – mammu, mēs gāzāmies, mēs gāzāmies, autobuss ripoja lejā! Es prasu – tev viss labi? Jā, es biju piesprādzējusies, bet citas meitenes autobusā krita uz priekšu! Lūdzu visiem – sprādzējieties! Ir sasitumi, bet manējā tikusi cauri sveikā! Paldies Dievam, šoreiz bez traģiskām beigām!” tā jaunās basketbolistes mamma ierakstījusi sociālajos tīklos.
Šo ierakstu citēju viņas aicinājuma dēļ autobusā piesprādzēties. Es diezgan bieži braucu no Smiltenes uz Rīgu un atpakaļ ar sabiedrisko autobusu. Drošības jostu lieku vienmēr, bet, kad paskatos, vai arī citi pasažieri ir piesprādzējušies, – nē, nav, vismaz man tuvumā sēdošie to nedara, un tā ir visos reisos, kuros braucu. Pat neraugoties uz to, ka reisa laikā autobusā ik pa brīdim regulāri tiek atskaņots ieraksts “Brauciena laikā drošības jostas jālieto obligāti!”, daudzi pasažieri šo prasību ignorē.
Man savukārt ir bijušas aizdomas, vai pār vēderu pārliktā autobusa drošības josta, kas piesprādzēta šķiet diezgan vaļīga, spētu pasargāt no traumām avārijas gadījumā, taču šis gadījums ar jauno basketbolistu autobusu, pēc meitenes mammas teiktā, apliecina – jā, pasargās, un cilvēks arī netiks izmests no sēdekļa.
Es vienmēr sabiedriskajos autobusos esmu iesēdusies un braukusi droši, ar uzticību šoferim, taču pēdējā laikā lasītās ziņas par avārijām, kurās iekļūst arī pasažieru autobusi, šo sajūtu nedaudz mazina. Attiecīgi, kad autobuss uz brauktuves strauji sabremzē (tā gadās, bet reti), adrenalīna līmenis uzreiz ir augšā – kas notiek?
Jebkurā transportlīdzeklī pasažieru drošība ir vadītāja rokās. Taču latviešiem ir sakāmvārds – “Sargā sevi pats, tad Dievs tevi sargās!”. Es uzskatu, ka drošības jostas lietošana autobusā ir obligāta. Konkrētajā gadījumā ar bērnu basketbolistu autobusu acīmredzot tas nav izkontrolēts. Kas šajā avārijā saistīts ar drošības jostu lietošanu, tiks skaidrots administratīvās lietvedības ietvaros, informē Valsts policija.
