Man patīk atklāti un godīgi cilvēki. Godīgi vispirms paši pret sevi. Nebaidīties stāstīt un rādīt savu ikdienu, kāda tā ir bez izskaistinājumiem un pompozitātes, jau vien ir uzdrīkstēšanās.
Es, tāpat kā daudzi citi, esmu noskatījusies raidījumu “Province” – Dzerauņis influencere, kur galvenā varone ir Kristīne Gjača no Preiļu novada Stabulnieku pagasta “Vilciņiem”. Sižeta pieteikumā izskan: Kristīne lauku darbus ir pratusi apdarīt, kopš sevi atceras, un govi ar rokām slaukt iemācījās vēl pirms skolā iešanas, tiklīdz to jaudāja paveikt. Tā nu dzīvē sanāca, ka Kristīnei vectēva saimniecību nācās pārņemt, vēl pusaudzei esot. Nekur citur pasaulē laimi meklēt Kristīne ar vīru netaisās. Tas nekas, ka četras reizes dienā turp atpakaļ jāizbraukā teju divdesmit kilometri, lai bērnus izvadātu uz skolu un bērnudārzu. Savā ikdienā Kristīne dalās ar bez liekas glamūra spozmes telefonā safilmētiem video – sākot no kūts un beidzot ar virtuvi, jo tā ir reālā “dzerauņis dzeive”.
Viņas pieredze iedvesmo un apliecina, ka laukos netrūkst ne stipru sieviešu, ne stipru ģimeņu. Šī ģimene ir patiesi augstumos – viņi ar sirdi un dvēseli piekopj lauku dzīvi. Ja ir gotiņas, tad laukos vienmēr ir piens, biezpiens un sviests uz galda. Un, ja ir savas vistiņas, tad omlete brokastiņās ir garantēta.
Kristīne parādīja, kā laukos saimnieko cilvēki bez modernas tehnikas, pašu rokām paveicot visus lauku darbus. Tajā pašā laikā bērni ir apkopti, mīlēti un katru dienu mēro tālu ceļu uz skolu, kas tikai apliecina ģimenes atbildību un spēku. Un vēl atliek laiks arī sociālajos tīklos ielikt pa kādai gardai receptei.
“Patīk Kristīnes rosīšanās internetā. Viņai piemīt īpašs šarms un dzīves smeķis,” teica mana kolēģe.
Starp citu, Kristīne ir mana vienaudze, tāpēc sižetu skatījos ar vēl lielāku interesi. Nevar jau tā skaļi teikt, bet, ja dzīve mani neaizvestu līdz drukātās preses lauciņam, tad es arī, visticamāk, rosītos laukos.
Otrdienas laikrakstā bija stāsts par “Kalna Kauliņu” saimniecību Raunas pusē, kur ģimene pievērsusies šķirnes putnu audzēšanai ar nopietnu piegājienu. Priecē, ka arī mūspusē netrūkst veiksmes stāstu par laukos rosīties gribošiem cilvēkiem. Katra pieredze ir unikāla un iedvesmas vērta.
Varbūt tu zini kādu kaimiņu vai pats esi tāds, kurš lepojas ar to, ko dara, un uzdrīkstas dalīties ar savu pieredzi? Tad padod tikai ziņu mums.
Esmu pārliecināta – šie stāsti rāda patiesās dzīves vērtības, ka īsta laime nav jāmeklē kaut kur tālumā un svešumā, tā bieži slēpjas tepat blakus – mūsu kaimiņos un ģimenēs.
