Varam priecāties – tuvojas svētku brīvdienas. Šogad iekrīt gana daudz brīvu dienu gan Ziemassvētku laikā, gan arī gadu mijā. Apkārt to vien dzird, kā viens otrs dalās ar saviem brīvdienu plāniem – kādam tas būs ceļojums, tālāku draugu apciemojums, citam svētku koncerta vai dievkalpojuma apmeklējums – brīdis, kad ikdienas rūpes paliek ārpus durvīm, bet sirds piepildās ar mieru.
Tāda īpaša plāna brīvdienām šobrīd man nav. Varbūt kaut kur tālāk aizdoties. Būt kopā ar savējiem, reizē baudot arī skolēnu brīvlaika priekus, kad no rītiem ilgāk var pagulēt visi mājinieki. Bet noteikti zinu, ka no veikalu apmeklējumiem centīšos izvairīties. Burzma ir viens, visā Latvijā apgriezienus uzņem gripas epidēmija.
Ir ziemas pirmais mēnesis, un tas ir siltāks nekā parasti. Ziema rāda dažādas sejas – reizēm siltāka, reizēm mitra un vējaina. Šāds laiks ir tīri labvēlīgs dažādu vīrusu izplatībai – tie vieglāk piezogas, ja mūsu imunitāte ir vājināta un nervu sistēma nogurusi no ikdienas steigas.
Tāpat kā laikapstākļi, arī mūsu sajūtas var būt mainīgas. Nupat noskatījos videosižetu, kurā uzskatāmi izklāstīts, kā negācijas, tostarp dusmas un aizturētas emocijas, grauj cilvēka organismu. Tāpēc īpaši svarīgi ir šajā laikā parūpēties par sevi – nesteigties, ļauties klusumam, mieram un siltām sarunām ar tuviniekiem, jo tieši tas stiprina gan ķermeni, gan garu. Mēs jau parasti aizmirstam, ka stiprināt imunitāti var ne tikai ar vitamīniem un citrusaugļiem, bet arī ar patīkamām emocijām.
Šobrīd par svētku tuvošanos galvenokārt liecina vien izpušķota eglīte un saldumu paciņas, kuru saturs pamazām tukšojas, ja mājās ir nepacietīgi svētku gaidītāji. Man tomēr gribas to sniega baltumu tieši reizē ar Ziemassvētku laiku, lai nebūtu tā kā anekdotē un sniegavīrs jāveļ no dubļu pikām. Pirms dažiem gadiem bija pasakaini Ziemassvētki, jo tieši svētvakarā no debesīm nāca milzīgas, baltas, pūkainas sniega pārslas. Sniga pamatīgi, bez mitas. Un no rīta viss bija kā pasakā. Ja tas atkārtotos, man tas būtu gluži vai dvēseles eliksīrs.
Mēģinot saprast, vai tuvākajā laikā kas mainīsies un ziema dos par sevi manīt, ielūkojos, ko par šādu decembri saka laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs.
Ticējums vēsta: ja uzsnieg pirmais sniegs, tad līdz ragavu ceļam atlikušas piecdesmit dienas. Ja daļā Latvijas tikai 17. novembrī uzsniga pirmais sniegs, tad līdz Zvaigznes dienai (6. janvārim) cerēt par kamanu ceļu jāaizmirst. “Šķiet, ka tā īsti nebūs, jo laikā ap Ziemassvētkiem vismaz daļā Latvijas Ziemassvētku vecītis bērniem dāvanu maisiņu varētu atvizināt ragaviņās. Pēc ziemas saulgriežiem neliels līdz mērens sals un sniega baltumiņš iespējams daudzviet,” V. Bukšs dalījies savā interneta vietnē.
Un tomēr neatkarīgi no sniega biezuma vai sala stipruma šis ir laiks, kad svarīgākais notiek nevis dabā, bet cilvēka iekšienē. Tās ir sajūtas, kas silda sirdi – pateicība, miers un klusums, prieks par mazajām lietām, rūpes par tuvākajiem, kā arī cerība un ticība, ka katrs jauns rīts nes sevī iespēju. Tieši šīs iekšējās bagātības piepilda svētkus un dod iespēju patiesi atpūsties no ikdienas steigas.
Lai gaiši, mierpilni un sirsnīgi Ziemassvētki piepilda mājas un sirdis!
