Lai rakstītu kārtējo redakcijas sleju, ilgi domāju, vai izteikt viedokli par bēdīgi slavenajām Ziemassvētku paciņām, kuras, kā valcēnieši iesmej, novada senioriem nozadzis Grinčs. Tas ir tas populārais nejaukais zaļais vīrs, kuram ļoti nepatīk Ziemassvētku gaidīšanas un svinēšanas laiks.
Rakstot publikāciju par šo tēmu, sapratu, ka mans viedoklis nemainīs pašvaldības stingro lēmumu, ka šogad, kā viņi formulē, drošības apsvērumu dēļ, lai seniorus pasargātu no inficēšanās ar “Covid-19”, novada pensionāriem nedāvinās Ziemassvētku saldumu paciņas. Pašvaldības mājaslapā noskatījos šajās dienās ievietoto video, kurā priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzskata par savu pienākumu vēlreiz skaidrot, kā pats atzīst, šo sarežģīto un nepopulāro lēmumu, kas izsaucis negatīvu komentāru vētru. Krauklis šo lēmumu pamato arī ar datiem, kas atklāj vakcinācijas un miršanas ainu starp novada senioriem, sākot no 70 gadu vecuma un vecākiem. Es neapšaubu datu patiesumu un situācijas nopietnību, bet visā šajā jezgā tomēr pazūd cilvēcība un sirds siltums. Gribētos jau noticēt Kraukļa solījumam, ka nākamgad vasaras pusē, ja vien “Covid-19” būšot atkāpies, pašvaldība izdomāšot veidu, kā iepriecināt seniorus, jo pašvaldībai nauda neesot problēma.
Taču visai šai jezgai pretim ir nostājusies jauna meitene no Ērģemes pagasta Turnas – Elīna Sula. Viņa drosmīgi, aicinot līdzcilvēkus, ir uzsākusi saldumu un Ziemassvētku našķu vākšanas akciju, lai sarūpētu novada sirmgalvjiem svētku prieku. Šādās situācijās vienmēr aizdomājos, cik labi, ka atrodas kāds drosmīgais, kurš uzņemas līderību un paveic to, kas daudziem pat sapņos nav rādījies. Man jau tagad šķiet, ka šajā gada nogalē Grinčs zaudēs Elīnai. Esmu par to pārliecināta.
