Ir patīkami apzināties, ka saistībā ar Patriotisko nedēļu, tostarp ar Lāčplēša dienu, protam saglabāt un turpināt ar lepnumu nest sabiedrībā jau iesakņojušās tradīcijas, kā arī veidojam jaunas. Piemēram, pirms vairākiem gadiem ieviestā sarkanbaltsarkanās lentītes nēsāšana pie apģērba nu jau kļuvusi par neatņemamu tradīciju, kas turpina izdaiļot šīs nedēļas svētku sajūtas gan lieliem, gan maziem.
Patriotiskās nedēļas notikumu gaitā mēs redzam un dzirdam dažādus apsveikumus, koncertus, filmas par brīvas Latvijas nodibināšanu, ziedus un svecītes mūsu varoņu – kritušo kareivju piemiņas un atdusas vietās un ne tikai.
Ik gadu 11. novembrī, Lāčplēša dienā, visā Latvijā tiek iedegtas neskaitāmas sveces, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku.
Atceroties šo notikumu, šodien tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji, un iedzīvotāji tiek aicināti apmeklēt dievkalpojumus, doties lāpu gājienos, nākt kopā, iedegt svecītes un uzburt gaismu sev apkārt kā kopīgos pasākumos, tā mājās savā logā. Šis ir laiks, kad atceramies ne tikai karavīru varonību, bet arī Latvijas neatkarības vērtību un tautas vienotību.
Veidojot apkopojumu par Lāčplēša dienas norisēm mūspusē, aizdomājos, cik dažādi var tomēr svinēt šo dienu. Katrs no šīs dienas pasākumiem ir kā tilts starp pagātni un tagadni, ko veido cilvēku atmiņas, stāsti un vērtības. Sākot ar lāpu gājienu līdz orientēšanās sacensībām un multimediālam stāstam. Piemēram, Apē pēc piemiņas pasākumu programmas Lāčplēša dienas izskaņā ir paredzēta vakarēšana pie ugunskura ar siltu tēju, maizītēm un uzkodām, iedzīvotāji aicināti veidot kopēju cienasta galdu. Manuprāt, apsveicama ideja, kā vairot svētku sajūtu un vietējās kopienas saliedētību. Pašiem apeniešiem gan tas nav nekas jauns, – pie viņiem svētku galdus klāj arī citos novadam un valstij nozīmīgos brīžos.
Katram gan ir sava patriotisma mēraukla. Un šī vārda svaru kausos allaž tiek likta ģimene, mājas, valoda, vārda un izvēles brīvība, piederība savai tautai un zemei.
Nedaudz par svētku galdu. Arī es to tagad saistu ar īstenu rudzu maizi. Kopš esmu atklājusi Piebalgas spēka maizes tradicionālo rudzu maizes garšu, izvēlos tieši šo un nevienu citu. No mājražotāja Drustu pusē pasūtu maizīti jau vairākas reizes. Kā sacīt jāsaka – kārtīga rupjmaize. Nevaru vien sagaidīt, kad pienāks īsziņa un varēšu doties uz pakomātu to saņemt.
Starp citu, publiskajā telpā ir izskanējis aicinājums uzdāvināt šo vienu mēnesi – novembri ‒ Latvijai tā pa īstam. Latvijas zemei, Latvijas produktiem un Latvijas zemniekiem, mēģinot svešzemju produktus aizstāt ar pašmāju labumiem. Atcerēties par rudzu maizi, cepeti ar kāpostiem, zirņiem ar speķi, pankūkām ar dzērveņu zapti.
Patriotiskā nedēļa man ļoti iet pie sirds, jo ienes gaismu citādi rudenīgi pelēkajā novembrī. Līdz ar šīs nedēļas dažnedažādām norisēm novembris kļūst vieglāk panesams un ātri vien klāt ir arī Ziemassvētku gaidīšanas laiks.
