Kad nesen “Ziemeļlatvijai” rakstīju vairākas publikācijas par mūsu sabiedrības mentālo veselību, manis uzrunātie speciālisti (un ne tikai viņi) vienprātīgi atzina, ‒ ar cilvēku mentālo veselību ir bēdīgi un kā vienu no iemesliem norādīja pārlieku lielo informācijas daudzumu, ko ikdienā uztveram, un lielu laika pavadīšanu interneta vidē, tai skaitā sociālajos tīklos.
Cilvēki atrodas informācijas haosā, stundām uzturas interneta vidē, “skrienot” cauri video, foto un tekstiem, un pēc tam brīnās, ka ir trauksme, sāp galva vai rodas citas sūdzības. Tiek uzņemts un caur smadzenēm izlaists pārlieku liels nevajadzīgas, saturiski tukšas informācijas daudzums. Cilvēki bieži saka – “man nav laika”, bet paši sēž telefonos sociālajos tīklos, kur aizraujas ar lietām, kas iztukšo, izsūc enerģiju un spēku.
Piekrītu tam, ka laika tiešām ir par maz un arī šīs ekrānu atkarības dēļ. Un šo atkarību veicina tas, ka viss kas atrodas rokas stiepiena attālumā, proti, viedtālrunī. Itin bieži dusmojos uz sevi, kāpēc man vakarā pēc darba dienas vai brīvdienās viedtālrunī ir jāatver kaut vai tā pati “Facebook” vai “TikTok” aplikācija, bezmaz vai transā jāritina tur ievietotie ieraksti uz leju, kaut labi saprotu, ‒ nu nav tur nekā tāda, bez kā es nevarētu iztikt. Taču nē, ‒ turpinu to darīt automātiski. Tas ir bezjēdzīgs laika patēriņš, faktiski atkarība no sociālajiem tīkliem, jo nebūt nav tā, ka man brīvajā laikā nav, ko darīt, ‒ ir daudz citu lietu, kam laiku nozog sociālie tīkli.
Es tāpēc ļoti atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta uzsākto virzību uz to, lai aizsargātu nepilngadīgos internetā. Eiropas Parlaments ir ierosinājis visā Eiropas Savienībā atļaut izmantot sociālos medijus, video koplietošanas platformas un mākslīgā intelekta pavadoņus, piemēram, sarunu robotus jeb čatbotus tikai no 16 gadu vecuma. Šāda pieeja būtu atļauta arī no 13 gadu vecuma, bet tikai ar vecāku piekrišanu. Pagaidām tas ir vien ierosinājums, bet ar nopietnu pamatojumu, ‒ ir dziļas bažas par fiziskās un mentālās veselības apdraudējumiem, ar kuriem bērni un jaunieši saskaras tiešsaistē.
Mūsu Saeima ir spērusi vienu soli lietas labā. Šogad
1. jūnijā Latvijā stāsies spēkā aizliegums izmantot mobilos tālruņus visā pamatskolā – no 1. līdz 9. klasei (līdz šim aizliegums attiecās tikai uz 1.–6. klašu skolēniem). Izņēmums būs gadījumi, kad skolotājs būs atļāvis izmantot mobilos tālruņus mācību procesā. Šāds aizliegums tiks ieviests, lai ierobežotu mobilo tālruņu bezmērķīgu lietošanu skolās un arī reaģējot uz pētījumiem, kuri rāda, ka pat izslēgta personīgā mobilā tālruņa klātbūtne var negatīvi ietekmēt cilvēka kognitīvās spējas.
Nesen Rīgā braucu sabiedriskajā transportā. Kādai mammai blakus bērnu ratiņos sēdēja mazulis (pēc skata vecumā no viena līdz diviem gadiem), rokās turēja viedtālruni un kaut ko tur cītīgi skatījās. Pati no savas pieredzes zinu, ‒ lai mazs bērns kādu laiku būtu mierīgs un vecāki vai vecvecāki tikmēr pagūtu padarīt savas lietas, viņam jāiedod planšete vai telefons. Taču ir vecāki, kuri saviem bērniem šādu pieeju atļauj tikai ļoti ierobežotu laiku, par ko pelnījuši uzslavu.
