Vidzemes pašvaldībās daļā pārtikas grupu zems vietējas pārtikas īpatsvars ēdināšanas pakalpojumos

Vidzemes plānošanas reģions ir īstenojis izpēti par pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem reģiona pašvaldību pakļautībā esošo izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestāžu klientu ēdināšanai. Sadarbībā ar Latvijas Lauku forumu tika veikta pašvaldību aptauja.

Aptaujā piedalījās 25 respondenti: pašvaldības, to struktūrvienības un iestādes no 16 Vidzemes reģiona pašvaldībām (saskaņā ar administratīvo iedalījumu līdz 2021. gada 1. jūlijam). Aptauja ļāva iegūt informāciju un datus par esošās pārtikas un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu labo praksi, kā arī konstatēt šķēršļus, kas kavē vietēji ražotu pārtikas produktu iegādi.

Anketēšanas rezultātu kopsavilkums tiks izmantots, lai meklētu un ieviestu risinājumus, kas veicinātu vietēji ražotu augļu, dārzeņu, piena, gaļas un citu produktu izmantošanu Vidzemes reģiona bērnudārzos, skolās, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs, kā arī, lai stiprinātu pārtikas īsās ķēdes reģionā. Vietēji ražoti pārtikas produkti aptaujas īstenotāju izpratnē ir produkti, kas audzēti Latvijā un/vai ražoti no Latvijā iegūtām izejvielām.

Pēc datu apkopošanas tika konstatēts, ka vietēji iepirktu produktu īpatsvars Vidzemes plānošanas reģionu pašvaldību pakļautībā esošajās iestādēs ir ļoti atšķirīgs un vairāku produktu grupās mazs. Respondenti bija snieguši informāciju par iepērkamo pārtikas produktu apjomiem un vietēji ražotu produktu īpatsvaru astoņās galvenajās produktu grupās: (1) piens; (2) piena produkti; (3) svaigi dārzeņi; (4) svaigi augļi un ogas; (5) svaiga gaļa; (6) gaļas produkti; (7) olas; (8) graudaugi un to izstrādājumi.

Augstākais vietēji ražotu pārtikas produktu īpatsvars šobrīd ir vērojams četrās produktu grupās: piens, piena produkti, svaiga gaļa un gaļas produkti, kur puse atbildes sniegušo respondentu šos produktus 100 % apjomā iepērk no vietējiem ražotājiem.

Situācija ir sliktāka svaigu dārzeņu un augļu iepirkumos. Tikai vienā gadījumā tas sasniedz 100 %. Septiņos no desmit gadījumiem vietēji iepirktais  svaigu augļu īpatsvars nepārsniedz 50 %, bet pārējos gadījumos tas ir vēl mazāks. Svaigu vietēji ražotu dārzeņu iegādē situācija ir labāka – zemākais īpatsvars ir 60 %, un tāds ir norādīts tikai vienā anketā.

Aptaujas dalībnieki ir norādījuši vairākas nozīmīgas problēmas, kuru atrisināšanai ir nepieciešams izvērtēt esošā tiesiskā regulējuma teorētisko aspektu un prakses atbilstību. Šobrīd spēkā esošais regulējums ļauj iepirkumos izvirzītās prasības pildīt formāli, nevis pēc būtības. Citējot aptaujā sniegto atbildi: “Iepirkumus regulē normatīvais ietvars, bet veiktie normatīvo aktu grozījumi lielākoties atbalsta pārtikas produktu lieltirgotājus, kuriem ir noslēgti līgumi ar vietējiem ražotājiem un līdz ar to iespēja izpildīt iepirkumu nolikumos noteiktās prasības.”

Otrs nozīmīgs problēmu loks saistīts ar zaļo publisko iepirkumu. Kā norāda kāds no respondentiem: “Zaļais iepirkums īstenojas “uz papīra”, bet realitātē nedarbojas”, lai gan visās pašvaldībās, kas iepērk pārtikas produktus, tiek pielietota zaļā iepirkuma metode. Nereti līguma izpildes laikā pasūtītajiem nav iespējams reāli pārliecināties, no kurienes tieši produkti tiek piegādāti, kā arī par to, vai viss piegādes apjoms ir ražots sertificētajā platībā un pielietojot piedāvājumā norādīto atbilstošo ražošanas metodi.

Faktori, kas ierobežo pašvaldību un to iestāžu iespējas iepirkt vietēji ražotu pārtiku, tika apkopoti un strukturēti četrās grupās, un tie ir: (1) piegāžu atbilstības faktori; (2) ekonomiskie faktori; (3) normatīvie faktori; (4) piegādātāju intereses faktori. Ar detalizētāku faktoru izklāstu ir iespējams iepazītiesAnketēšanas rezultātu kopsavilkumā.

Tāpat tika izzināts, kādi ir nozīmīgākie aspekti, kuru izpildi pašvaldības un to iestādes sagaida no pārtikas piegādātājiem. Tie ir: nemainīga produktu kvalitāte, tad iespēja veikt nelielu piegādes apjomu ar ciklisku, īsos intervālos sadalītu piegādi, un tam seko dalība kādā no pārtikas kvalitātes shēmām un produktu izcelsmes izsekojamība.

Aptaujas apkopojums un iegūtie dati tika izmantoti uzņēmēju aptaujas par pārtikas piegādēm īstenošanai. Šobrīd Latvijas lauku forums organizē tiešsaistes sarunas ar Vidzemes plānošanas reģiona pārtikas ražotājiem un pārstrādātājiem, kā arī citiem pārtikas sistēmā iesaistītajiem dalībniekiem, piemēram, uzraugošajām un atbalsta institūcijām. Jau īstenotās sarunas ir ļāvušas apzināt uzņēmēju un citu iesaistīto pušu redzējumu par to, kā veicināt vietēji ražotas pārtikas izmantošanu pašvaldību pārraudzībā esošajās izglītības, sociālās aprūpes un veselības aprūpes iestādēs.

Līdztekus aplūkotajiem jautājumiem tika identificēti arī citi ar pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem saistītie aspekti, kas interesē Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldības un to pakļautībā esošās iestādes. Tie tiks ņemti vērā, plānojot pilotprojektu.

Izpēte un turpmākās darbības tiek īstenotas ES programmas Apvārsnis 2020 finansētā projekta “Sadarbībā balstīta ilgtspējīgu un drošu pārtikas sistēmu veidošana “Food2030” mērķu sasniegšanai (CITIES2030)” ietvaros.

Jaunu risinājumu testēšana un ieviešana spēcīgu pārtikas īso ķēžu izveidošanai notiks līdz pat 2024. gadam. Vidzemes plānošanas reģions līdz ar Troodos reģionu Kiprā un deviņām Eiropas Savienības pilsētām ir izvēlēti par pilotteritorijām. Tajās tiks izveidotas politikas un “dzīvās prakses laboratorijas” (living lab). Projekta gaitā atrastie jaunie risinājumi tiks aprobēti un ieviesti kopumā 50 ES pilsētās. CITIES2030 īstenotāji paredz, ka projekta rezultāti sekmēs pilsētu un reģionu pārtikas sistēmu noturību un ilgtspēju, kā arī vietējo pārvalžu izveidotās pārtikas īsās piegādes ķēdes ļaus efektīvāk veikt vietējās investīcijas un īstenot starptautiskās pieredzes pārnesi.

Vērienīgajā CITIES2030 projektā Vidzemes plānošanas reģions darbojas kopā ar vēl 40 organizācijām no 18 dažādām Eiropas valstīm. Projekts apvieno pārtikas nozares uzņēmumus, vadošās Eiropas universitātes un dažādu zinātņu jomu pētniekus, valsts līmeņa institūcijas, pašvaldības un iedzīvotāju kopienas. Plašā un daudzveidīgā partnerība ir izveidota, lai meklētu un izmēģinātu risinājumus vietējo pārtikas sistēmu pārveidošanai un sekmētu stratēģijas “no lauka līdz galdam” plašu ieviešanu atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem un vajadzībām. Mērķis ir stiprināt sezonālas un vietējas izcelsmes pārtikas pieejamību, līdz ar to atbalstot vietējo ekonomiku un radot mazāku ietekmi uz vidi.

Informāciju sagatavoja: Zane Kaķe, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā