Vērtēsim pēc darbiem

Aizvadītā nedēļa valsts vēsturē tiks ierakstīta ar vairākiem notikumiem. Paliks atmiņā ne tikai ar cilvēku pūļiem, kad mājās tika sagaidīta Latvijas izlases hokeja komanda, bet arī ievēlēts nākamais Valsts prezidents.

Proti, ar 52 Saeimas deputātu balsīm parlaments par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja partijas “Jaunā Vienotība” virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Viņam svinīgais solījums būs jādod un amatā paredzēts stāties 8. jūlijā, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Uzreiz pēc šīs ziņas izskanēšanas publiskajā telpā vai, precīzāk, dažādos sociālajos tīklos, bija sarosījušies cilvēki, kuri neskopojās ar negatīviem komentāriem, apspriežot viņa seksuālo orientāciju. Manuprāt, tādu rezonansi līdz šim nebija izraisījusi neviena cita prezidenta ievēlēšana. Cilvēkiem jau patīk apspriest citu “virtuvi”, taču šis noteikti nebūtu tas gadījums, kad tas bija jādara. Nedomāju, ka par cilvēka varēšanu/nevarēšanu veikt kādus darba pienākumus, stāšanos kādā amatā būtu jāizceļ kādas personīgas lietas, kas citus nemaz neskar.

Pieredze, zināšanas, godīgums, inteliģence, ambīcijas, pašapziņas un atbildības sajūta – galvenie atslēgvārdi, pēc kuriem spriest un vērtēt cilvēku (jebkurā amatā). Un nevar noliegt, ka E. Rinkēvičam piemīt daudzas no minētajām īpašībām. Cieņpilnā konkurencē par svarīgo amatu viņam izdevās apsteigt sāncenšus – Uldi Pīlēnu un Elīnu Pinto. Sekojot līdzi priekšvēlēšanu debatēm, gana simpatizēja arī E. Pinto kandidatūra. Tiesa, par viņu līdz šim daudz neko nebiju dzirdējusi. Tā kā viņa tika pozicionēta kā jaunās paaudzes politiķe, varbūt tieši tāpēc bija interesanti dzirdēt viņas motivāciju, redzējumu, kādā virzienā saredz mūsu valsts nākotni.

Turpretī par E. Rinkēviču sabiedrība zināja daudz. Viņam ir vairāki maģistra grādi, darba pieredze dažādos amatos, pēdējos gados ārlietu ministra amatā. Līdz ar to viņa vārds jau gadiem ir zināms arī ārpus valsts robežām, un tas, nenoliedzami, ir ieguvums. Cita starpā, par Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanām ārvalstu mediji rakstīja, virsrakstos izceļot divus aspektus: Edgara Rinkēviča ilggadējo pieredzi ārlietu ministra amatā un to, ka viņš būs pirmais Eiropas Savienībā atklāti homoseksuālais prezidents.

Līdz ar ievēlēšanu amatā E. Rinkēvičam ir dota iespēja sevi pierādīt, stāvēt un krist par Latviju. Ļoti patika E. Rinkēviča teiktais par to, ka tiem, kuri ir izvēles priekšā, domājot, par ko kļūt nākotnē, noteikti vajag izvirzīt lielus mērķus un sapņot lielus sapņus – kļūt par hokejistu vai Valsts prezidentu. Viss ir iespējams. Tieši tik vienkārši, jo visas nākamās hokeja zvaigznes un valsts prezidenti savā laikā sēd skolas solā, kur  gūst zināšanas un izsapņo nākotni.

Uzreiz pēc ievēlēšanas E. Rinkēvičs teica arī šādus vārdus: “Gribu no savas puses solīt to, ka es darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu, lai tā būtu droša, lai mūsu sabiedrība būtu saliedētāka.” Atliek vien vēlēt izdošanos šos vārdus piepildīt. Lai mēs katrs varam teikt, ka lepojamies ar savas valsts prezidentu.