Vecāku izglītība ietekmē bērna izglītības un ienākumu līmeni nākotnē

Augstāko izglītību iegūst tikai 18,4 % iedzīvotāju, kuru vecākiem ir pamatskolas vai zemāka izglītība. Turpretim 69,6 % iedzīvotāju, kuru vecākiem ir augstākā izglītība, arī paši ir ieguvuši augstāko izglītību, secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2023. gada iedzīvotāju aptaujā.

Vecāku izglītība ir svarīgs faktors, kas ietekmē viņu bērnu turpmāko sociāli ekonomisko situāciju. Ja bērnu 14 gadu vecumā viņu vecākiem bija tikai pamatizglītība vai zemāka, tad pieaugušā vecumā (25–59 gadi) 21,1 % bērnu tāpat kā vecākiem ir pamatskolas izglītība vai zemāka, 60,5 % ir vidējā izglītība un tikai 18,4 % ir augstākā izglītība. Savukārt 69,6 % bērnu, kuru vecākiem ir augstākā izglītība, arī paši to savas dzīves laikā ir ieguvuši, 27,8 % ir ieguvuši vidējo un tikai 2,6 % – pamatskolas izglītību vai zemāku. To var skaidrot ar vecāku spēju finansiāli atbalstīt bērnu studijas un veidot izpratni par izglītības nozīmi turpmākajā dzīvē.

Tomēr salīdzinājumā ar 2019. gadā veiktās aptaujas datiem vērojama pozitīva tendence augstākās izglītības iegūšanā – neatkarīgi no vecāku iegūtā izglītības līmeņa ir pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo bērnu īpatsvars.

Vecāku izglītības līmeņa ietekme uz iedzīvotāju (25–59 gadu vecumā) izglītības līmeni 2023. gadā
(procentos, atbilžu summa 100 %)

No bērniem, kuriem 14 gadu vecumā vecāki bija ar augstāko izglītību, tikai 11 % pieaugušo vecumā pieder vistrūcīgāko (pirmās kvintiles) iedzīvotāju grupai, bet 36 % – turīgāko (piektās kvintiles) grupai. Savukārt starp tiem, kuru vecākiem bija pamatizglītība vai zemāka, 29,2 % pieder trūcīgākajai kvintiļu grupai un tikai 12,8 % – turīgākajai. Gandrīz trešdaļa (30,3 %) mazizglītoto vecāku bērnu pieaugot dzīvo zem nabadzības riska sliekšņa, turpretim starp augstāk izglītoto vecāku bērniem tādu ir tikai 9,3 % (2019. gadā attiecīgi – 28,5 % un 9,3 %).

Vecāku izglītības līmeņa ietekme uz iedzīvotāju (25–59 gadu vecumā) ienākumiem, 2023. gadā
(procentos, atbilžu summa 100 %)

Informācijas avots ir CSP 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstoši mājsaimniecībām. Šajā aptaujā tika iekļauti jautājumi par mājsaimniecības situāciju bērnībā. Iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 59 gadiem vajadzēja raksturot vecāku izglītības līmeni, mājsaimniecību finansiālo situāciju u.c. laikā, kad viņiem bija 14 gadi. Plašāk ar informāciju par izglītības pārmantojamību var iepazīties šeit “Trūkuma pārmantojamība no paaudzes paaudzē”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

Vecāki ir māte un tēvs vai personas, kuras respondents uzskatīja par māti un tēvu.

Pamatskolas izglītība vai zemāka: personai nav skolas izglītības vai arī iegūtā izglītība ir zemāka par sākumskolas izglītību; ir iegūta sākumskolas izglītība, pamatizglītība, profesionālā pamatizglītība; arodizglītība ar pedagoģisko korekciju; arodizglītība pēc pamatizglītības.

Vidējā izglītība: personai ir iegūta vispārējā vidējā izglītība; vispārējā vidējā izglītība pēc arodizglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc pamatizglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc arodizglītības; arodizglītība pēc vispārējās vidējās izglītības; profesionālā vidējā izglītība pēc vispārējās vidējās izglītības.

Augstākā izglītība: personai ir iegūta pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība; akadēmiskā izglītība (bakalaura grāds) vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (profesionālais bakalaura grāds); otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (studiju ilgums – 5 gadi), akadēmiskā izglītība (maģistra grāds) vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (profesionālais maģistra grāds); doktora grāds.

Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.