Sandra Pētersone
Vēl līdz 26. martam sabiedrībai ir iespējams izteikt viedokli un ierosinājumus par Smiltenes novada izglītības attīstības stratēģiju 2023.–2028. gadam, ko jau no 27. februāra publiskajai apspriešanai ir nodevusi Smiltenes novada pašvaldība.
Atgādinām, ka šī stratēģija ir nozares plānošanas dokuments, kurā noteikti pašvaldības rīcības virzieni, uzdevumi, veicamie pasākumi un rezultāti, kas jāsasniedz norādītajā plānošanas periodā.
Apspriešanas sanāksmē – jau vairāk deputātu
Šim dokumentam ir divi stratēģiskie mērķi: 1) efektīva un mūsdienīga izglītības sistēma, kas nodrošina daudzveidīgu un iekļaujošu izglītības piedāvājumu, 2) skolu tīkla sakārtošana.
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka stratēģijas izstrādes darba grupa Smiltenes novada pašvaldības deputātiem ierosina lemt par tādiem skolu attīstības scenārijiem, atbilstoši kuriem varētu tikt slēgtas pamatskolas Bilskā un Variņos, sākumskolas Launkalnē un Trapenē un Raunas pamatskolas Drustu struktūrvienība.
Smiltenes novada pašvaldības vadība vairākkārt uzsvērusi, ka lēmums par stratēģijas stāšanos spēkā un lēmumi par katras izglītības iestādes nākotni ir dažādas lietas, taču pedagogi uzmanīgi seko līdzi arī šobrīd notiekošajam stratēģijas publiskās apspriešanas procesam.
Ceturtdienas, 16. marta, vakarā Smiltenes vidusskolas zālē un tiešsaistes platformā “Zoom” norisinājās Smiltenes novada izglītības nozares attīstības stratēģijas 2023.–2028. gadam publiskās apspriešanas sanāksme, tajā, pēc pašvaldības apkopotās informācijas, klātienē piedalījās 34, bet tiešsaistē – 28 dalībnieki. Septiņi no viņiem bija pašvaldības domes deputāti – priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, Inga Ērgle (viņa – arī stratēģijas izstrādes darba grupas vadītāja), Astrīda Harju, Gita Mūrniece, Iluta Apine, Jānis Āboliņš un Ainārs Mežulis.
Sanāksmei klātienē sekoja arī “Ziemeļlatvija”, novērojot, ka vairākums klātesošo bija Variņu pamatskolas un Trapenes sākumskolas pedagogi un arī daži skolēnu vecāki, kuri uz šo pasākumu ieradās organizēti.
Sanāksmes pirmajā daļā Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs un stratēģijas izstrādes darba grupas vadītājas vietnieks Edgars Roslovs informēja par stratēģiju, izklāstot tā struktūru, veidošanas principus un pamatojot iekļauto datu izvēli.
Otrajā daļā sanāksmē klātesošie uzdeva jautājumus un izteica savu vērtējumu par stratēģijas projektu, saņemot solījumu, ka visi ierosinājumi un komentāri ir piefiksēti, darba grupa tos vērtēs un lems par iekļaušanu plānošanas dokumentā.
Pēc viedokļu un ierosinājumu saņemšanas tiks veikti precizējumi un papildinājumi plānošanas dokumentā, un plānots, ka 29. marta domes sēdē deputāti lems par stratēģijas apstiprināšanu vai neapstiprināšanu.
Kur šajā dokumentā ir bērnu intereses?
Diskusijas laikā tika izceltas tādas tēmas kā, piemēram, skolu uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksas, pedagogu atalgojums, skolēnu aiziešana uz citu novadu izglītības iestādēm vietējo skolu slēgšanas gadījumā un šī procesa ietekme uz konkrēto pagastu.
Variņu pagasta iedzīvotājs Vilnis Korulis atgādināja, ka visas piecas reformējamās skolas atrodas pa perimetru Smiltenes novadā, un taujāja, vai ir aprēķināts, kādi būs zaudējumi pēc tam, kad, slēdzot šīs skolas, to skolēnus pašvaldība atdos apkārtējiem novadiem (Gulbenes, Valmieras, Cēsu un citiem). “Ja daudzi bērni aizies uz citu novadu skolām, tad no plānotajiem ieguvumiem (no skolu tīkla optimizēšanas – redakcijas piezīme) nekas pāri nepaliks, un skaties, ka tikai vēl nebūs mīnusi,” domājot par pašvaldību savstarpējiem starpnovadu norēķiniem izglītībā, uzsvēra Vilnis Korulis.
Viņa teikto, ka stratēģija ir tīrs aprēķins un tajā netiek runāts par bērniem, sanāksmē klātesošie novērtēja ar aplausiem, kaut arī Edgars Roslovs pēc tam skaidroja, ka jau pats šī dokumenta sasniedzamais mērķis – kvalitatīva izglītība – ir tieši bērnu dēļ.
To savā uzrunā uzsvēra arī Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, skaidrojot, ka šobrīd Smiltenes novada izglītības iestādēs ir dažāda situācija gan materiāli tehniskā nodrošinājuma ziņā, proti, kādas skolas ir aprīkotas labāk, kādas – sliktāk, gan pedagogu atalgojuma, gan atbalsta personāla pieejamības ziņā.
“Manuprāt, nav taisnīgi, ka mūsu novada bērni dabū ciest no šīs nevienlīdzīgās sistēmas. Stratēģija kā plānošanas dokuments parāda virzienu, lai mēs nodrošinātu mūsu bērniem pēc iespējas vienlīdzīgākas iespējas saņemt izglītību Smiltenes novadā,” norādīja Edgars Avotiņš, uz ko saņēma zālē klātesošo pedagogu iebildumus, – par kādām vienlīdzīgām iespējām var runāt, ja būs pagasti, kuros esošās skolas pašvaldība var aizslēgt.
Ierosinājumu izteicēji cer, ka viņu viedokļus darba grupa patiešām ņems vērā, kaut laika priekšlikumu apkopošanai un iekļaušanai stratēģijā, šo dokumentu koriģējot, ir maz, – publiskā apspriešana noslēgsies 26. martā, bet stratēģijas redakciju uz domes sēdi plānots novirzīt 29. martā.
UZZIŅAI
Smiltenes novada izglītības attīstības stratēģija 2023.–2028. gadam
Stratēģiskais mērķis 1: efektīva un mūsdienīga izglītības sistēma, kas nodrošina daudzveidīgu un iekļaujošu izglītības piedāvājumu.
Stratēģiskais mērķis 2: skolu tīkla sakārtošana.
Tajā iekļauta:
- sakārtota izglītības iestāžu pārvaldība; nodrošināts administratīvais un saimnieciskais sastāvs katrā izglītības iestādē, skaidri definēti amata pienākumi;
- izglītības iestāžu telpu noslogošana; izglītojamo skaita attiecība iestādē attiecībā pret paredzēto un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem;
- efektīvs finanšu līdzekļu izlietojums; ietaupīto finanšu līdzekļu izmantošana izglītības nozares attīstībā un kvalitātes nodrošināšanā;
- loģistika skolēnu pārvadājumos; sakārtots skolēnu pārvadājumu piedāvājums novadā, noteikumi pašvaldības transporta nodrošināšanai un izmantošanai;
- pieejama un kvalitatīva izglītība visiem novada iedzīvotājiem; izglītības programmu nodrošinājums un pieejamība visā novadā, pakāpēs, speciālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā.
MUMS RAKSTA
Par skolu nākotni
Smiltenes novadā šāds jautājums skar visas skolas, daudzas būšot jālikvidē, tanī skaitā Drustu skola. Esmu Drustos piedzimis un pavadījis daļu jaunības. Sagadījies tā, ka esmu tanī pat gadā piedzimis (1937. g.)., kad jauno skolu uzbūvēja. Tā bija liela (divi stāvi + pagrabstāvs un iebūves telpas jumtā). Bija centrālapkure ar radiatoriem telpās un elektrības apgaismojumu. Tas viss tika ierīkots, skolu uzbūvējot. Pēc kara sāku mācīties šinī skolā, kurā vācu laikā bijusi lazarete vai karavīru slimnīca. Manā laikā šinī skolā bija septiņas klases. Katrā klasē bija apmēram padsmit (12–18) bērnu. Skolā bija internāts, kopgalds, liela zāle. Kopgaldam visus produktus sagādāja bērnu vecāki, ja nemaldos, vienu dienu ziemā pēc iepriekš saskaņota grafika. Visu paši saražoja – arī maizi, gaļu, sviestu, sieru, olas, dārzeņus, garšvielas utt. Ēdiens bija labs un garšīgs. Arī skolniekiem bija jāiet uz virtuvi, piemēram, reizi mēnesī un jādara tas, ko lika. Tagadējā Drustu pagasta teritorijā agrāk bija arī Gatartas skola (tagad Gatartas pansionāts), Auļu (Auļukalna) skola (abas darbojās vēl pēc kara). Vēl senāk Drustu draudzes skola. Tagad Drustu pagasts kara un tā seku, arī pēdējo 30 gadu pārdzīvoto pārkārtojumu rezultātā ir kļuvis mazapdzīvots. Senāk šī vieta bijusi ļoti apdzīvota, par ko liecina Dūķu un Auļu ezera ezerpiļu atlieku atrašana. Apmēram 150 gadus Drustos un Gatartā valdīja baltvāciešu Hagemeisteru dzimta. Ludvigs fon Hagemeisters dzimis Drustos, bija jūrnieks, Klusā okeāna pētnieks. Viņa vārdā nosaukta sala un šaurums Aļaskā. 1818. gadā bijis Krievijas gubernators Aļaskā, pēc tam it kā kritis nežēlastībā, dažus gadus dzīvojis Drustos un gatavojies trešo reizi apbraukt apkārt pasaulei. Tālākas gaitas man neskaidras un pretrunīgas. Šī dzimta pagastā izveidoja sešas lopu muižas. Šīs dzimtas darbinieki bija par tautskolu un Vidzemes skolotāju semināra dibināšanu. 1810. gadā dibinot Drustu draudzes skolu, dāvinājis tai grāmatas. Tā saucamos Ulmaņlaikos Drustu pagastā bija daudz labu jaunsaimniecību un vecsaimniecību. Arī Drustu krogu pārtaisīja par kultūras iestādi (ar lielo zāli un skatuvi). Kroga ezeru sāka saukt par skolas ezeru.
Zinot iepriekš rakstītos vēstures faktus, man nav saprotams, kāpēc pēdējās desmitgadēs ir šādi reformēšanas rezultāti. Virzot skolu nākotni apspriešanai, visus scenārija virzības dokumentus nepublisko, vai iespējams, nemaz tādu nav. Par šādiem jautājumiem atsakos izteikt savu nesapratni vai sapratni, jo var gadīties, ka mani pat var sākt vainot par naida runas izteikšanu.
– Gunārs Godiņš, smiltenietis, seniors
Reklāma