Var izteikt viedokli par skolas nozīmi kopienas dzīvē

Vērtējot skolu tīkla attīstību Smiltenes novadā,  novada pašvaldība sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas pētniekiem īsteno pētījumu “Skolu tīkla ietekme uz sociālekonomisko un kultūras vidi Smiltenes novadā”.

Pētījuma ietvaros novada iedzīvotāji aicināti piedalīties aptaujā, līdz 30. septembrim aizpildot anketu, kas pieejama pašvaldības mājaslapā www.smiltene.lv.

Pētīs arī, kas notika pēc slēgšanas

Drukātā formā anketu iespējams aizpildīt ikvienā pagasta pārvaldē un bibliotēkās. Skolēnu vecākiem aptauja pieejama arī “Edurio” platformā. 

Aptaujas mērķis ir izpētīt Smiltenes novada iedzīvotāju viedokli par vietējo skolu ekonomisko, sociālo un kultūras nozīmību kopienas dzīvē.

“Piedalīties aptaujā aicinām ikvienu novada iedzīvotāju, kura dzīvesvieta atrodas ārpus Smiltenes pilsētas,” aicina Linda Veliverronena, Sociālo, ekonomisko un humanitāro pētījumu institūta (HESPI) vadošā pētniece.

Atsevišķa aptauja paredzēta tiem Smiltenes novada iedzīvotājiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta kopš 2009. gada un senāk ir Brantu pagastā vai Bilskas pagasta Mēru apkaimē, kā arī tiem, kuriem kāda no šīm skolām kādreiz bija no dzīvesvietas visērtāk sasniedzamā izglītības iestāde.

Pētījumu Vidzemes Augstskolai pasūtījusi Smiltenes novada pašvaldības Izglītības pārvalde, informē Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs.

“Mēs šobrīd veidojam savu stratēģiju un gribējām iegūt ekspertu vispusīgāku analīzi par jomām sociālekonomiskā aspektā, tai skaitā par skolas ietekmi uz vietu un uz kopienu veidošanu un skolas proaktīvu nozīmi konkrētajā vietā,” norāda Izglītības pārvaldes vadītājs.

Tieši šī iemesla dēļ Vidzemes Augstskola atsevišķu aptaujas anketu sagatavojusi Brantu pagasta un Bilskas pagasta Mēru iedzīvotājiem. Šīs aptaujas mērķis ir izvērtēt, kā skolu slēgšana lauku teritorijās ietekmējusi vietas tālāko attīstību. Proti, pagājuši 13 gadi, kopš tika slēgtas Brantu pamatskola un Birzuļu pamatskola Bilskas pagasta Mēros, un šo izglītības iestāžu slēgšanas sekas iespējams novērtēt ar laika distanci. 

Kopējo stratēģiju izglītības jomā izstrādā Smiltenes novada pašvaldības darba grupa. Dokumenta projektam jābūt gatavam līdz šī gada nogalei.

Būtiska būs skolēnu un skolotāju skaita attiecība

Komentējot pētījuma nozīmi, Linda Veliverronena atgādina, ka skolu tīkla reforma un skolu tīkla optimizācija ir ikdienā bieži dzirdamas un arī Smiltenes novadam aktuālas frāzes. Skolu reforma satrauc un ietekmē daudzus, turklāt netiešā veidā pat tad, ja ģimenē nav skolas vecuma bērnu vai tie jau pieauguši. Skolai ārpus pilsētas ir daudz vairāk funkciju kā pilsētā, – tā nav tikai izglītības iestāde un darbavieta, bet nereti arī kultūras un sociālās dzīves centrs, tās klātbūtne. Iespējams, ietekmē sabiedriskā transporta iespējas, apkaimes kā dzīvesvietas pievilcību un citus dzīves kvalitātes aspektus.

“Lai Smiltenes novada pašvaldība pārdomāti pieņemtu turpmākos lēmumus par skolu tīklu, Vidzemes Augstskolas pētījumā tiks izzināti vietējo iedzīvotāju, tai skaitā skolēnu vecāku, skolotāju, skolu direktoru, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvju viedokļi. Pētījumā aicinām piedalīties arī tos novada cilvēkus, kas dzīvo nu jau slēgto Brantu un Birzuļu pamatskolu apkaimē,” atgādina Linda Veliverronena.

Taujāts par topošās stratēģijas mērķi, Edgars Roslovs norāda, ka attiecībā uz Smiltenes novada skolu tīklu optimizācija nebūtu īstais vārds, drīzāk tā ir esošo resursu analīze kontekstā ar to, kā tie sasaucas ar Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem. Proti, no šī gada 1. septembra valsts finansējumu pedagogu darba samaksai aprēķinās un pārskaitīs pašvaldībām, kuras to tālāk sadalīs savām izglītības iestādēm, nodrošinot iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu kvalitatīvu izglītības pakalpojumu.

“Tagad galvenais kritērijs mērķdotāciju sadalē ir skolēnu un pedagogu skaita proporcija. Ja šī proporcija netiks ievērota, tā arī attiecīgi finansējums provizoriski var mainīties,” piebilst Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītājs.

Pārmaiņas jau notiek

To, ka situācija izglītības jomā skolēnu vecākus interesē, apliecināja nesen Smiltenes novada Virešu pagastā, Vidagas ciemā, notikusī iedzīvotāju un Smiltenes novada pašvaldības pārstāvju tikšanās, lai diskutētu par kopienai nozīmīgiem jautājumiem. Viens no aktuālākajiem diskusijas jautājumiem bija izglītības pieejamība, informē Vanda Jurita Markova, Smiltenes novada pašvaldības digitālā mārketinga un komunikācijas speciāliste.

    “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, – ja līdz šim Virešu pagasta Vidagā atradās līdzšinējā Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas izglītības programmu realizācijas vieta ar 1.–6. klasi, tad jaunajā mācību gadā Vidagā pedagogu trūkuma dēļ ir tikai apvienotā pirmsskolas izglītības grupiņa un pirmsskolas izglītības programmu tai nodrošinās Grundzāles pamatskola. Skolas vecuma bērni, sākot no 1. klases, varēja izvēlēties mācības turpināt Gaujienā vai Grundzālē.

Tikšanās laikā  iedzīvotājiem bija jautājumi par izglītības pieejamību tuvāk dzīvesvietai, kurus radīja gaidāmās pārmaiņas mācību procesa organizēšanā, –  jau pieminētā Dāvja Ozoliņa Apes pamatskolas izglītības programmas realizācijas vietas Vidagā pārcelšana uz Grundzāles pamatskolas telpām potenciālā pedagogu trūkuma dēļ.

Bijušās Sikšņu skolas ēkā ir plānots atstāt pirmsskolas izglītības grupu, bet citās telpās izvietot bibliotēku, feldšera punktu. Otrajā stāvā plānots nodrošināt radošās meistarklases un tikšanās ar dažādu jomu speciālistiem. Papildus tika uzdoti jautājumi par izglītības kvalitātes nodrošināšanu, izglītības pieejamību skolēniem ar speciālajām vajadzībām, skolēni piesaisti un Smiltenes vidusskolas potenciālu kļūt par ģimnāziju, norāda Vanda Jurita Markova.  

VIEDOKĻI

Kāda nozīme, jūsuprāt, ir vietējai skolai jūsu dzīvesvietā (pagastā/pilsētā)?

Mārtiņš Kalns, Blomes pagasta  iedzīvotājs:

– Skola veido lauku vidi, tāpat kā kultūras nams un bibliotēka. Mazās skolas ir burvīgas ar to, ka tur tomēr katram bērnam pievērš uzmanību, katru bērnu ceļ uz augšu. Lielās skolas neko tādu nedara, nepievēršas bērnam individuāli. Uz mazajām skolām tāpēc sūta arī tādus bērniņus, kuri varbūt neiespēj tikt līdzi mācību programmai, kuriem, piemēram, ir uzmanības deficīts, bet viņi nav sliktāki par citiem, ir tikai nedaudz citādāki. Mazajās skolās viņiem palīdz tikt līdzi programmai, un izaugot viņi izrādās ļoti labi cilvēki. Tā arī ir tā mazo skolu nozīme, –  tas  milzīgais darbs, ko mazo skolu skolotāji iegulda katrā bērnā atsevišķi un individuāli. Es jau nesaku, ka lielās skolas ir sliktas, un būs arī pretargumenti, ka bērni lielajās skolās iemācās socializēties. Taču lauku bērni ir noslēgtāki, lauku skolās viņiem māk atrast pieeju, nolupināt sīpolu miziņas nost un tikt viņiem klāt. Un vispār, ja pagastā nav skolas, tad lauki iznīkst. Šobrīd laikam tāds ir arī mērķis – laukus  iznīcināt. Ja vecākiem nav iespēju bērnu aizvest uz skolu tepat, tad viņi pārceļas uz dzīvi citur. Meklē, kur skola ir tuvāk. Var jau braukt ar skolas busiņu uz pilsētu, bet šaubos, vai  šādi pārvadājumi pašvaldībām sanāk lētāk, nekā uzturēt skolu.  

Laima Klāva, bijusī Brantu skolas skolotāja:

– Ņemot vērā iedzīvotāju skaitu laukos, no ekonomiskā viedokļa saprotu, kāpēc mazās skolas likvidē un bērnus vadā uz citām skolām. Nevar būt 20 bērnu skolā un uz šo skaitu nezin cik skolotāju. Taču man ir žēl, ka skolas pazūd kā kultūras centri. Manī ir tā senatnīguma sajūta, kad katrai apdzīvotajai

   vietai bija vajadzīgs veikals, skola, pasts. Senatnē skolas bija kultūras šūpulis. Tajās ne tikai notika mācības. Pēckara laikā, 50.–60. gados, Brantos bija koris, deju kolektīvs, pieaugušie spēlēja teātri, un tas viss notika skolas telpās. Vēlāk lauki sāka iztukšoties. Varbūt tāpēc, ka dzīves kvalitāte pieauga, cilvēki vairāk studēja, aizgāja projām no laukiem, kur nebija darba. Varbūt nākamās paaudzes negribēja tik daudz nodarboties ar zemkopību vai lopkopību un meklēja  nodarbi citās jomās. Ģimenes arī saruka, tajās nebija vairs tik daudz bērnu kā agrāk. Mūsdienās ģimenes izvēlas dzīvot laukos, tīrā vidē, saskarsmē ar dabu, un bērnus vadā uz skolām pilsētā. Ja ir transports, nav problēmu. Pēc skolas bērni vēl apmeklē pilsētā interešu izglītības pulciņus un vakarā brauc mājās.

Lilita Ikale, Zvārtavas pagasta iedzīvotāja:

– Mēs savā pagastā jau esam pieraduši, ka Ozolu pamatskolas vairs nav. Nesen runāju ar Vijciema tautas nama vadītāju, kas ir arī mūsu kluba vadītāja, – Vijciemā jau gadu nav skolas, palikuši tikai pirmsskolas vecuma bērni, un viņa teica, ka tas ļoti ietekmē dzīvi pagastā. Mums arī ir tas pats, mūsu pagastā ir

 tikai pirmsskolas grupiņas bērnudārzā. Jaunās ģimenes, kuras grib pirkt māju mūsu pagastā, uzreiz prasa, vai te ir skola. Cilvēki, kuriem ir skolas vecuma bērni, uz šejieni nav pārcēlušies dzīvot. Ir tādi, kuri pastāvīgi dzīvo Rīgā un te nopirkuši vasaras māju, vai arī ir ģimenes, kurās nav skolēnu. Mums pat trīs mēnešus nebija arī veikala, labi, ka vietējie uzņēmēji atvēra. Kad bija mūsu pagastā skola, varēja vairāk kopā darboties, rīkot pasākumus. Skola  mums bija mazs kultūras centrs, vieta, kur visi satiekas. Tagad ir vai nu  tautas nams, vai bērnudārzs. Bet mūsu pagastā skolas vecuma bērnu ir arī ļoti maz. Jaunajām ģimenēm šeit nav ko darīt. Nav darba. Visi strādā kaut kur citur.

Atceros, 90. gados mans vīrs busiņā veda ap 30 mūsu pagasta bērnus uz skolu Gaujienā un kādi 60 vēl mācījās Ozolu skolā.

#SIF_MAF2022

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.