Ziemellatvija.lv
Nacionālā Kino centra portālā filmas.lv, tuvojoties Valsts svētkiem, papildināta restaurētu klasisko filmu izlase, kas bez maksas pastāvīgi pieejama visā pasaulē, ar tulkojumu un subtitriem dažādās valodās. Šobrīd izlasē apkopotas 30 Latvijas kinovēsturei nozīmīgas filmas, kas radītas 20. gadsimtā, – 18 pilnmetrāžas spēlfilmas, sešas dokumentālās filmas un sešas animācijas īsfilmas.
Portāla filmas.lv konceptuāli veidotā Latvijas kinoklasikas izlase, pasaulē pieejamā angļu versija sniedz kinoskatītājiem visā pasaulē svarīgāko priekšstatu par Latvijas kinovēstures pamatvērtībām, filmu izlasi papildina noderīga konteksta informācija – kinospeciālistu apraksti par svarīgākajiem pieturpunktiem Latvijas kino vēsturē (arī atsevišķi par aktierkino, dokumentālo kino un animāciju). NKC sadarbības partneri šīs filmu izlases veidošanā ir Latvijas Nacionālā arhīva Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs, kas veic apjomīgu filmu restaurācijas darbu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta Kultūras mantojuma satura digitalizācija ietvaros, un Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), kas tehniski nodrošina portālā pieejamo filmu demonstrēšanu un programmē atsevišķo klasikas sadaļu. Jāpiebilst, ka ar savu kinovēstures mantojuma restaurācijas apjomu un nodrošinātu pieejamību sabiedrībai Latvija ievērojami izceļas uz daudzu Eiropas valstu fona, par to jau bijusi iespēja pārliecināties starptautiskos arhīva filmu festivālos u. tml.
Valsts svētkos skatītājiem visā pasaulē NKC piedāvā vēl piecas restaurētas spēlfilmas plašā tematiskajā un stilistiskajā spektrā, uzņemtas dažādās desmitgadēs. 20. gadsimta 60. gadu „klasiskā kino” spilgts paraugs ir režisora Leonīda Leimaņa (1910-1974) pēdējā filma Pie bagātās kundzes (1969), kur stāstā par 30. gadu Rīgu kolorītas lomas izspēlē Līga Liepiņa, Eduards Pāvuls, Kārlis Sebris un citi leģendāri Latvijas aktieri. No 70. gadiem nāk Jāņa Jaunsudrabiņa klasiskās Baltās grāmatas ekranizācija, režisora Aivara Freimaņa filma Puika (1977) – dokumentālā realitātē veidots darbs par viena gada cikliem maza lauku zēna dzīvē; pirmā spēlfilma, kas 1977. gadā saņēma tikko dibināto Nacionālo kino balvu Lielais Kristaps.
Šajos svētkos visā pasaulē skatāmo kolekciju papildina arī Latvijas kinovēstures fenomens – Jāņa Streiča komēdija Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981), kas vairākkārt dažādās aptaujās atzīta par visu laiku labāko latviešu filmu un papildinājusi tautas mūsdienu folkloru ar virkni izteicienu un dialogu. Režisora Rolanda Kalniņa (1922-2022) filmas kolekcijā papildina stāsts par spēcīgu raksturu – filma Akmeņainais ceļš (1983); tajā galveno lomu, ostas strādnieka dēlu Robertu, kurš pats saviem spēkiem izlauž sev ceļu dzīvē, nospēlējis aktieris un vēlāk Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars. Piektā spēlfilma – Aivara Freimaņa Dzīvīte (1989) – īpaši iederas Latvijas valsts svētku gaisotnē, jo veltīta Dainu tēva Krišjāņa Barona mūža darbam – tautasdziesmu vākšanai, veidojot latviešu tautas dzīves enciklopēdiju, poētisku atspulgu gadsimtos krātai dzīvesziņai; turklāt filmas stāstā, kas risinās latviešu tautas pirmās atmodas laikmetā, iepludināti aktuāli elementi no Trešās atmodas, kuras laikā notika filmas uzņemšana.
Restaurētās klasikas dokumentālo filmu un animācijas sadaļā pievienotas katrā trīs jaunas filmas, paplašinot priekšstatus par leģendārā Rīgas poētiskā dokumentālā kino stila daudzveidību un par Latvijas animācijas pirmsākumiem. Dokumentālā kino kolekciju papildina vēlāk ļoti nozīmīgā tandēma, režisora Aivara Freimaņa un operatora Ivara Selecka pirmā kopīgā filma Krasts (1963) par kāda zvejnieku ciema dzīvi, autora-režisora Herca Franka filma Mūžs (1972) ar izcilu operatora Kalvja Zalcmaņa darbu un režisora Rolanda Kalniņa veidotais leģendārās aktrises Vijas Artmanes portrets Saruna ar karalieni (1980), kura veidošanā piedalījies arī operators Juris Podnieks.
Animācijas kolekcijai pievienota viena no pirmajām klasiķa Arnolda Burova filmiņām – Tīģeris Ņau-Ņau (1967), kur leļļu filmu grupa izmēģina neparastus paņēmienus, ieviešot filmas darbībā arī īstu puiku un īstu kaķi. Latvijas divdimensiju animācijas vēsturi atspoguļo divas leģendāras Rozes Stiebras filmas, abas veidotas režisorei raksturīgajā muzikālas kompozīcijas formā, ar Imanta Kalniņa dziesmām, kuras jau sen dzīvo arī savu patstāvīgu dzīvi, – aplikāciju tehnikā veidotajā filmā Zelta sietiņš (1975) skan Raiņa dzeja bērniem grupas Menuets izpildījumā, bet pirmajā zīmētajā filmā Kabata (1983) Ojāra Vācieša tekstus dzied Latvijā vispopulārākais zēnu koris diriģenta Jāņa Ērenštreita vadībā.
Latvijas kinovēstures restaurētās klasikas sadaļa portālā filmas.lv tika atvērta 2020. gada nogalē, operatīvi reaģējot uz pandēmijas aktualizēto nepieciešamību, lai filmas būtu pieejamas arī tiešsaistes formātā. Jau pirmajās trīs nedēļās jaunajai sadaļai pieslēdzās skatītāji vairāk nekā 50 pasaules valstīs – visvairāk ārvalstu skatītāju bija un joprojām ir Amerikas Savienotajās valstīs, Lielbritānijā un Vācijā, desmitniekā ietilpst arī Kanāda, Zviedrija, Austrālija, Igaunija, Norvēģija un Lietuva; restaurētās klasikas piedāvājumu novērtē arī Latvijas skatītāji.
Filmu skatīšanās iespējama tiešsaistē jebkurā laikā bez maksas visur pasaulē, kur vien pieejams interneta pārklājums, ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī viedtālruņos un planšetdatoros ar jaunākajām iOS un Android operētājsistēmu versijām.
Portāls www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze – tur pieejama kataloga informācija par gandrīz 3000 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.
Informāciju sagatavoja: Kristīne Matīsa, Nacionālā Kino centra filmu nozares informācijas speciāliste
Reklāma