Valkas pilsētas kultūras namā amatiermākslas kolektīvam bez naudas nav ko darīt

Ja kāds no Valkas novada amatiermākslas kolektīviem vēlēsies iepriecināt valcēniešus ar kādu koncertu vai teātra izrādes iestudējumu, viņiem uz kultūras namu jādodas ar 150 eiro, lai samaksātu par pasākuma izgaismošanu.

Šonedēļ sociālajos tīklos izcēlās viedokļu apmaiņa, kas atklāja šo Valkas pilsētas kultūras nama problēmu. Proti, izrādās, ka jau divus gadus kultūras nama štatā nav sava gaismotāja. Līdz ar to, ja kāds vietējais amatiermākslas kolektīvs vēlas iepriecināt valcēniešus ar koncertu vai teātra izrādi, tad šim kolektīvam pašam ir jāatrod 150 eiro, lai samaksātu gaismotājam, kas Valkā uz pasākumu ierodas no Balviem. Tas gan neattiecas uz viesmākslinieku koncertiem, jo to rīkošanas izdevumos kultūras nama budžetā ir paredzēti līdzekļi arī gaismotājam.

Par šo visnotaļ dīvaino lietu “Ziemeļlatvija” uzzināja jau aizvadītā gada nogalē. Proti, pēc mājsēdes atcelšanas pilsētas kultūras nama dziesmu draugu kopa “Nāburgi” noorganizēja dziesmotu piemiņas pasākumu aizsaulē aizgājušajai tautā iecienītajai dzejniecei Kornēlijai Apškrūmai. Turklāt “Nāburgi” bija pirmais vietējais kolektīvs, kas pēc ilgstošas dīkstāves sasparojās un nolēma uzstāties publikas priekšā. Taču pēc šī pasākuma atklājās, ka koncerts noticis ar lielajā skatītāju zālē iedegtām gaismām, jo izrādījās, ka kultūras namam nav ne naudas, ne pašam sava gaismotāja, lai pasākums notiktu atbilstoši 21. gadsimtam. Līdzīgu situāciju Ziemassvētku koncertā būtu piedzīvojis arī novada sieviešu koris “Ziemeļstīga”, bet šo problēmu piekrita atrisināt novada kultūras pasākumu organizatore Līga Lāne. Diemžēl šo koncertu atcēla, jo atklājās saslimšanas gadījums ar “Covid-19”.

Šī ačgārnība atkārtoti publiski izgaismojās, jo šonedēļ Valkas pagasta saieta nama “Lugažu muiža” amatierteātris “Rūdis” sociālajos tīklos pateicās Kārķu tautas nama vadītājai Dacei Piečei par sirsnīgo uzņemšanu aizvadītā gada 18. decembrī, kad kārķēniešiem bija izdevība noskatīties “Rūda” pandēmijas laikā iestudēto A. Niedzviedža lugu “ TPK jeb trīs…”. Pie  šī ieraksta izcēlās diskusija par to, kāpēc šī izrāde, visticamāk, netiks izrādīta uz Valkas pilsētas kultūras nama skatuves. Jāpiebilst, ka janvārī šo lugu varēs noskatīties Vijciema pagasta tautas namā.

“Mēs esam tikai par, lai šī izrāde tiktu nospēlēta Valkas pilsētas kultūras namā. Tikai viena maza nianse – teātrim nepieciešami 150 eiro, lai samaksātu gaismotājam. Mēs esam atvērti sadarbībai,” raksta pilsētas kultūras nama direktors Aivars Ikšelis, piebilstot, ka jau otro gadu pilsētas kultūras namam ir likvidēta gaismotāja štata vieta un to neizdodas atjaunot. A. Ikšelis skaidro, ka, salīdzinot ar pagastu tautas namiem, kur gaismas prožektorus ieslēdz ar mehānisko pulti, pilsētas kultūras namā šī apgaismojuma sistēma ir datorizēta. Līdz ar to, lai pasākums tiktu izgaismots, šo sistēmu var apkalpot tikai apmācīts un zinošs speciālists. Taču pilsētas kultūras namā tāda speciālista nav.

Diskusijā iesaistījās arī amatierteātra “Rūdis” režisore Līga Šnuka, kura pirms kāda laika pati strādāja pilsētas kultūras namā un ir lietas kursā par visu, kas saistīts ar pasākumu rīkošanu. Viņa skaidro, ka amatierkolektīvam nav šo 150 eiro, ko pašiem samaksāt gaismotājam.

“Ziemeļlatvija” situāciju lūdza skaidrot novada pašvaldības Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes nodaļas vadītājam Rolandam Rastakam. Viņš stāsta, ka savulaik gaismotāja štata vietu likvidēja, jo pašvaldības budžetā trūka naudas. Arī atjaunot šo štata vietu ir problēmas šī paša iemesla dēļ. Taču, veicot aprēķinus, cik šajā sarežģītajā pandēmijas laikā notiek pasākumu un vai tāpēc šim gaismotājam būs pietiekama noslodze, secināts, ka daudz ekonomiskāk ir izmantot ārpakalpojumu. Proti, uz konkrētu pasākumu nolīgt profesionālu gaismotāju. R. Rastaks atzīst, ka šī ir problēma, bet sola to risināt saistībā ar amatierteātru uzstāšanās iespējām pilsētas kultūras namā.

“Visa šī lieta saistās arī ar savstarpējās komunikācijas problēmām. Esam gatavi meklēt risinājumus. Viens no tiem varētu būt, ka, plānojot šī gada budžetu un vietējo amatierkolektīvu uzstāšanās plānu, katram kolektīvam paredzēt līdzekļus arī gaismotāja izdevumu segšanai, ja kolektīvs uzstāsies pilsētas kultūras namā,” norāda R. Rastaks.