Vakcinācija pret Covid-19 ierobežo slimības smagumu

Ar  Covid-19 infekciju smagāk slimo cilvēki, kuri nav vakcinēti vai ir daļēji vakcinēti. Proti, nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem šī infekcija norit ilgāk, simptomi ir izteiktāki, savukārt pret Covid-19 vakcinētām personām slimība norit vieglāk, ir mazāk klīnisko simptomu un saslimušie atveseļojas ātrāk.

Tās ir vienas no tēzēm, ko savā pētījumā – rezidentūras diplomdarbā, kas vēl jāaizstāv šogad maijā, – izvirza Smiltenē, SIA “M. Bindres doktorāts”, praktizējošā ārste rezidente ģimenes medicīnā Ieva Šēna.

Īsāks slimošanas laiks, simptomu mazāk par pieciem

Savu pētījumu Latvijas Universitātes Rezidentūras attīstības programmā Ieva Šēna izstrādājusi par Sars-CoV-2 infekciju tādos aspektos kā vakcinācijas aptvere, riska faktori un saslimstība pieaugušajiem no 18 gadu vecuma laika posmā no 2020. gada līdz 2022. gada  1. martam, balstoties uz  SIA “M. Bindres doktorāts” praksē novēroto.

Intervijā “Ziemeļlatvijai” Ieva Šēna atzīst, ka par Covid-19 vēl daudz kas nav zināms, līdz galam nav noskaidroti šīs slimības patoģenēzes mehānismi (patoģenēzes zināšanas ļauj izskaidrot slimības laikā novērojamās pazīmes, paredzot iespējamās komplikācijas un slimības iznākumu, un noteikt pareizos ārstēšanas pasākumus), nav arī noskaidrots, kāpēc ir gadījumi, kad attīstās garais Covid-19 sindroms, proti, pacients izjūt saslimšanas simptomus ilgāk par trijiem mēnešiem pēc inficēšanās.

“Jautājumu par Covid-19 infekciju vēl ir daudz. Taču praksē novērotais man savā darbā dod pamatu izvirzīt hipotēzes, ka reinfekcijas (atkārtotas inficēšanās) gadījumā  un vakcinētiem cilvēkiem, sevišķi tiem, kas saņēmuši balstvakcināciju, Covid-19 infekcija norit vieglāk, ar mazāk klīniskajiem simptomiem, un pacienti atveseļojas ātrāk. Atsevišķos gadījumos hospitalizācija nepieciešama nevakcinētiem, daļēji vakcinētiem cilvēkiem un tiem, kas nav saņēmuši balstvakcināciju, sevišķi pacientiem, kuriem ir riska faktori smagas slimības gaitas attīstībai,” uzsver Ieva Šēna.

Viņa savu pētījumu balsta uz Smiltenē praktizējošās ģimenes ārstes Marutas Bindres praksē novēroto, kur iziet praksi ģimenes medicīnas rezidentūrā. Pētījums aptver datus par 1586 pieaugušajiem, no kuriem pret “Covid-19” ir vakcinēti 1251 (78,9% no visiem šīs prakses pieaugušajiem pacientiem).

“Pētījums apstiprināja  hipotēzi, ka vakcinācija var ierobežot slimības izplatību. Vakcinētie slimoja īsāku laiku, simptomu skaits bija mazāks par pieciem un Covid-19 infekcijas omikrona  paveids pārsvarā noritēja ar vieglu slimības gaitu. Vakcinēto vai izslimojušo cilvēku imūnsistēma ir gatava saskarties ar vīrusu vēlreiz, līdz ar to saslimšana ir vieglāka,” rezumē Ieva Šēna. Piemēram, laikā, kad Latvijā izplatītāks ir omikrons, no  ģimenes ārstes Marutas Bindres prakses ārstēšana stacionārā līdz šim nav bijusi nepieciešama nevienam pacientam, kurš saslimis ar Covid-19 infekciju.

Garā kovida cēloņi vēl nav skaidri

Omikrona simptomi ir kā vīrusu infekcijām – sāp galva, ir paaugstināta temperatūra, iesnas, klepus, citam sāp kakls, citam tikai nedaudz jūtama kasīšanās kaklā, stāsta ģimenes ārste Maruta Bindre.

“Nu jau manā praksē esam vakcinējuši pret Covid-19 infekciju aptuveni 80 procentus pacientu, tātad cilvēki jau ir sagatavoti, lai saslimšana nebūtu smaga. Pateicoties vakcinācijas aptverei, pēdējais pusgads, kad dominēja Covid-19 infekcijas omikrona variants, bija parastu akūtu vīrusa infekciju pacēluma periods, kas īpaši ne ar ko neatšķiras no citiem vīrusiem, izņemot vienīgi to, ka mums, mediķiem, bija ļoti liels darba apjoms. Vienlaicīgi bija daudz saslimušo, un mums bija daudz administratīvā darba, izdodot darba nespējas lapas, dodot padomus, kā rīkoties, kurš var iet uz darbu, kuram ir jāsēž karantīnā un cik ilgi. Mums vajadzēja atbildēt uz visiem šiem jautājumiem, taču mums nebija medicīniski smagu gadījumu. Taču pa šo laiku ir uzkrājies nedarīto darbu apjoms, proti, tagad priekšplānā izvirzās pacienti ar hroniskām saslimšanām, piemēram, onkoloģiskajām slimībām, kas gaidījušas savu risinājumu. Ja tas būtu darīts rudens periodā, tad būtu labāk, bet tad visi baidījāmies no kovida. Cilvēkiem, it īpaši vecāka gadagājuma, bija bail doties uz stacionāru un izmeklējumiem, jo viņi baidījās no Covid-19. Tagad cenšamies to visu kušināt, bet tas nav tāpēc, ka pats kovids būtu sagādājis šo hronisko slimību  saasinājumus,” stāsta Maruta Bindre.

Tiesa, gan viņa, gan Ieva Šēna piebilst, ka medicīnā bieži ir gadījumi, kad nav atbilžu uz visiem jautājumiem, arī uz to, kāpēc ir pacienti, kurus piemeklē garā Covid-19 sindroms (pēc Covid sindroms  jeb pēcakūtā Covid-19 stadija).

Epidemiologi jau  atzinuši, ka garā Covid-19 cēloņi vēl aizvien nav pilnībā skaidri, kaut teorētiski tiek minēti vairāki – vīrusa radītie sākotnējie bojājumi, piemēram, nervu impulsu pārvades traucējumi, vīrusa pastāvīga klātbūtne organismā zemā koncentrācijā vai nepārejoša imūnās sistēmas aktivācija slimības pēcakūtajā fāzē. Tieši tāpēc ārsti norāda, ka ir nesaprātīgi paļauties uz tā saucamās “dabīgās imunitātes” iegūšanu pārslimošanas ceļā kā alternatīvu vakcinācijai, – tas var beigties ar hospitalizāciju, ar ilgstošām sekām vai pat abiem, no kā vakcinācija droši pasargā.  Visbiežākie garā Covid-19 simptomi ir hronisks nogurums, elpas trūkums, muskuļu un locītavu sāpes, koncentrēšanās problēmas, sirds ritma traucējumi, regulāras galvassāpes, dzirdes un redzes problēmas. Vienlaikus ar pastāvīgu diskomfortu un sāpēm cilvēks, slimojot ar garo Covid-19, sāk izjust trauksmi un depresiju.

Nosauc riska faktorus un klīnisko ainu

Ieva Šēna savā rezidentūras diplomdarbā savukārt nosauc tādus riska faktorus smagas slimības gaitas attīstībai Covid-19 infekcijas gadījumā kā smēķēšana, paaugstināts ķermeņa masas indekss, onkoloģiska saslimšana, hroniska plaušu vai nieru saslimšana, kardiovaskulāra saslimšana, cukura diabēts, gadījumi, ja pacients saņem imūnsupresīvu terapiju, stāvoklis pēc orgānu transplantācijas, grūtniece vai sieviete pēcdzemdību periodā, hroniska aknu slimība, HIV infekcija.

Ģimenes ārste rezidente savā pētījumā pievērsusi uzmanību arī Covid-19 klīniskajai ainai atkārtotas saslimšanas gadījumā. Simptomi ir: klepus, drudzis, paaugstināta temperatūra, muskuļu sāpes, galvassāpes, elpas trūkums, spiediena sajūta, sāpes krūtīs, sāpes kaklā vai rīklē, balss aizsmakums, slikta dūša, vemšana, diareja (caureja), smaržas vai garšas izmaiņas, sāpes vēderā, iesnas un aizlikts deguns, nespēks, izsitumi, apjukums, trauksme, konjunktivīts (acu graušana), ausu sāpes, svīšana, reibonis.

Tas nav nekas patīkams, bet uz jautājumu, kā pasargāt sevi no smagas saslimšanas, ģimenes ārstes Maruta Bindre un Ieva Šēna kā galveno nosauc vakcināciju un tikai pēc tam ‒ veselīga dzīvesveida ievērošanu.

“Infektologi un epidemiologi jau iepriekš mūs brīdināja, ka vakcīna nepasargā no inficēšanās un saslimšanas vispār. Taču tā pasargā no nāves, un tas tik tiešām ir pierādījies, ņemot vērā visus riska faktorus. Pacienti domā dažādi, katrs izdara secinājumus no savas saprašanas un sev pieejamās informācijas, bet, mūsuprāt, mēs nevaram teikt, ka kāds no mūsu pacientiem no vakcīnas būtu kļuvis slimāks. Pašlaik neviens nezina, kas būs rudenī, bet, ja mums teiks, ka vīruss ir mainījies, iespējams, vajadzēs vakcinēties atkal,” pieļauj Maruta Bindre.

Ģimenes ārste arī aicina iedzīvotājus domāt par savu aizsardzību pret citām slimībām, piemēram, difteriju (revakcinācija pret šo lipīgo un dzīvībai bīstamo infekcijas slimību jāveic ik pēc 10 gadiem, bet riska grupām – ik pēc pieciem gadiem), tuberkulozi un citām.

“Šobrīd Ukrainā ir karš, bet kari, kuru laikā notiek tautu staigāšana, vienmēr ceļ gaismā infekcijas, arī tādas, kas šobrīd mūsu sabiedrībā nav aktuālas. Taču pietiek vienam slimam parādīties tuvumā, un, ja organisms šo infekciju neatpazīst, tas ir spiests reaģēt un rezultātā būs slimība,” brīdina Maruta Bindre.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu.