Vakanču dēļ policisti strādā virsstundas; vadība cer uz jauniem darbiniekiem

Ikdienā vairākumam iedzīvotāju no Valsts policijas struktūrvienībām vistuvāk nosacīti ir Kārtības policija, – tieši šie policisti Latvijā, arī mūsu puses novados, patrulē uz ielām un ceļiem, uzraugot sabiedrisko kārtību un drošību un ceļu satiksmes likuma ievērošanu, un arī veicot prevencijas darbu.

Kad mūsu portāls www.ziemellatvija.lv nesen publicēja publisku aptauju, uzdodot jautājumu “Vai esat apmierināti ar Valsts policijas darbu sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanā?”, visvairāk respondentu (pēc datiem uz šīs nedēļas sākumu) izvēlējās atbildi: “Nē, nejūtos droši par savu īpašumu, veselību un pat dzīvību, it īpaši naktīs, jo policijā ir par maz darbinieku, kas mani spētu reāli aizsargāt.”

Visvairāk vakanču reaģēšanas nodaļās

Februāra nogalē Vidzemes reģiona plašsaziņas līdzekļus uz tikšanos aicināja Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvalde, informējot par 2023. gada darba rezultātiem un aktualitātēm, un viena no tām ir vakances VP Vidzemes reģiona pārvaldē. Trūkst policistu.

Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijā ir pavisam 288 štata vietas, no tām 225 – iecirkņu reaģēšanas nodaļās, tie ir policijas darbinieki, kuri strādā norīkojumos un izbrauc uz notikumiem.

Tieši šajās reaģēšanas nodaļās (pēc datiem uz 2023. gada 31. decembri) ir visvairāk vakanču – 26 no 34 vakancēm Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijā.

Jau rakstījām, ka VP Vidzemes reģiona pārvaldē ir trīs iecirkņi: Ziemeļvidzemes iecirknis (tas aptver Smiltenes, Valkas, Alūksnes, Gulbenes novadus), Dienvidvidzemes iecirknis (Madonas, Cēsu un Varakļānu novadi) un Rietumvid­zemes iecirknis (Valmieras un Limbažu novadi). Piemēram, Ziemeļvid­zemes iecirknī reaģēšanas nodaļā ir 76 štata vienības un deviņas vakances.

VP Vidzemes reģiona pārvaldes vadība atzīst, ka policijas darbinieku trūkums ir problēma visā Latvijā un ir nepieciešams valdības atbalsts, lai to atrisinātu.

“Mums nav sliktākais rādītājs Latvijā, mums iztrūkst 12 procenti. Rīgā ir kritiskāka situācija. Taču arī mums katra vakance ir no svara, jo nekomplekts apgrūtina mūsu dienesta pienākumu pildīšanu. Vakances esošos policijas darbiniekus spiež strādāt virsstundu darbu,” tiekoties ar žurnālistiem, uzsvēra VP Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks Dimitrijs Kohanovs.

Jārēķinās arī ar to, ka vienai daļai policijas darbinieku tuvojas izdienas pensijas vecums (50 gadi) un viņi var aiziet no dienesta policijā, kā rezultātā vakanču skaits var pieaugt.

Par to intervijās plašsaziņas līdzekļiem savulaik bažas paudis arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, norādot uz arvien lielāku izdienas pensijā aizejošo darbinieku skaitu. Tas ir saistīts arī ar lielo policistu kopskaitu 90. gadu sākumā, kuri nu sasniedz izdienas vecumu.

VP priekšnieks arī uzsvēris, ka jāmeklē iespēja noturēt dienestā šos cilvēkus, kuri ir profesionāli sagatavoti, zinoši un, iespējams, būtu gatavi turpināt dienēt. Savukārt jauno policistu sagatavošana prasa laiku un resursus. Turklāt gan policijā, gan citos dienestos ir manāma cilvēku skaita samazināšanās valstī kopumā. To uzsver arī VP Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko.

“Latvijā iedzīvotāji nomirst vairāk, nekā piedzimst, un demogrāfiskā situācija ir negatīva. Taču mēs tik un tā ļoti ceram uz jauniešiem, strādājam pie tā, ejam uz skolām. Skaidra lieta, ka visus un it īpaši jau jauniešus interesē atalgojums. Tas ir primārais, nevis sociālās garantijas, ka pensijā policijas darbinieks var doties 50 gados un pensija būs 80 procentu apmērā no algas. Jaunieši par pensiju nedomā,” atzīst Imants Mitrošenko.

Dzērājšoferu pieķeršanā palīdz sabiedrība

VP Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas darba apjoms ir liels. Kārtības policijas struktūrvienībā ietilpst resursu un krīzes vadības nodaļa (operatīvie dežuranti), sūdzību izskatīšanas grupa, prevencijas grupas, atļauju sistēmu grupa (tās pārziņā ir viss, kas saistīts ar civilpersonu rīcībā esošajiem ieročiem) un jau pieminētie trīs iecirkņi, katrs ar savu reaģēšanas nodaļu un prevencijas grupu.

2023. gadā visos trijos VP Vidzemes reģiona pārvaldes iecirkņos kopā ir reģistrēts 21591 notikums (vismazāk to bijis Ziemeļvidzemes iecirknī – 6249).

Uzsāktie administratīvie pārkāpuma procesi ar lēmumiem par soda piemērošanu 2023. gadā bijuši 41 482, visvairāk – saistībā ar ceļu satiksmes likumu (38 702). Piemēram, par transporta līdzekļa vadīšanu reibumā pērn sodīti 977 vadītāji.

Dimitrijs Kohanovs uzsver, ka diemžēl Vidzemes reģionā reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu kļūst vairāk. Ja 2022. gadā tādi bijuši 2610, tad 2023. gadā – jau 3445.

No tiem 363 negadījumi bijuši ar cietušajiem. Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 26 cilvēki (2022. gadā – 17).

Aiz katra skaitļa ir cilvēks, katra cilvēka nāve ir traģēdija viņa ģimenei, radiem, draugiem, uzsver Vid­zemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieks un aicina ikvienu autovadītāju ievērot ceļu satiksmes noteikumus. To klaja ignorēšana un pārgalvība noved pie avārijām un var beigties arī letāli ne tikai vainīgajam, bet arī citiem satiksmes dalībniekiem, kuri nonāk viņa ceļā.

Valsts policijas vārdā Dimitrijs Kohanovs saka milzīgu paldies tiem visiem iedzīvotājiem, kuri policijai ziņo par aizdomīgiem transportlīdzekļu vadītājiem jeb aizdomīgu transportlīdzekļa vadīšanu un aicina policiju par to informēt arī turpmāk.

“Noteikti ieklausāmies saņemtajā informācijā, ņemam to vērā un reaģējam. Apturam aizdomīgo transportlīdzekli un, ja konstatējam pārkāpumu, tad sodām vadītāju. Gadījumi, par kuriem ziņojuši iedzīvotāji, norādot uz transportlīdzekļa vadītāju varbūtējā reibuma stāvoklī, bijuši aptuveni 35 procenti. Bijis tā, ka cilvēks zvana policijai, redzot, ka no veikala cilvēks iziet “švakā” stāvoklī, iekāpj mašīnā un sēžas pie stūres,” piemēru nosauc Dimitrijs Kohanovs.

Valsts policija īpaši vēršas pie kvadriciklu vadītājiem, aicinot viņus nebūt pārgalvīgiem, – ceļu satiksmes negadījumu statistika parāda, ka diemžēl šo transportlīdzekļu avārijas bieži notiek, vadītājam esot alkohola reibumā vai arī vadot kvadriciklu bez pietiekamām iemaņām.

“Praktiski vienmēr tajos gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā bijis iesaistīts kvadricikls, braucējs ir zem kvadricikla, ir nospiests vai lauzis sprandu. Negadījumi nav bijuši uz koplietošanas ceļiem, bet notikuši, piemēram, piemājas teritorijā,” piebilst Imants Mitrošenko.

Valsts policija prevencijas nolūkos pievērš uzmanību arī skūteru jeb elektrisko skrejriteņu vadītājiem, – traumas, kas gūtas, tos vadot, ir smagas, un iznākums var būt letāls. Diemžēl tā noticis arī Valmierā, kur skūtera vadītājs bija reibumā un bez ķiveres, ietriecies kokā un gājis bojā.

Satrauc pašnāvības mēģinājumu skaits

Kārtības policija reaģē arī uz izsaukumiem, kad cietušais lūdz palīdzību pret varmāku, varmāka, pēc policijas novērotā, var būt, piemēram, vīrs, sieva, māte, tēvs, dēls.

“Ja redzam, ka personai nodarīts pāri, pieņemam lēmumu par nošķiršanu un nošķiram varmāku personu uz noteiktu laiku. Lēmums par nošķiršanu var būt uz cietušā prasības pamata, vai arī pēc policijas darbinieka iniciatīvas, piemēram, ja cietušais baidās pats rakstīt iesniegumu, saprotot, ka viņam no varmākas puses tad varētu nākt vēl lielākas nepatikšanas. Tad policijas darbinieks sastāda lēmumu un izraida varmāku no konkrētās lokācijas,” skaidro Dimitrijs Kohanovs.

2023. gadā VP Vidzemes reģiona pārvaldē bijuši 179 policijas lēmumi par nošķiršanu un 27 gadījumi par nošķiršanas lēmuma pārkāpšanu. Bijuši arī 224 tiesas nolēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un 156 gadījumi, kad pārkāpts tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību. Uzsākti 98 kriminālprocesi par tiesas sprieduma/lēmuma nepildīšanu.

Valsts policija saņem arī informāciju par pašnāvības mēģinājumiem. VP Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas Resursu un krīzes vadības nodaļa 2023. gadā reģistrējusi 126 pašnāvības mēģinājumus, 2022. gadā – 127. Šis skaitlis ir satraucoši augsts, atzīst VP Vid­zemes reģiona pārvaldes vadība. “Mēs uz šiem gadījumiem reaģējam, veicam procesuālās darbības, taču tas ir arī stāsts par sabiedrības psihisko veselību, par to, kā cilvēks nonācis līdz pašnāvībai. Mani dažreiz izbrīna tas, ka mēs katru dienu kādu vedam uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu. Cik tā slimnīca ir liela? Man šķiet, ka tā ir piepūšama. Cik vajag, tik piepūš. Bieži vien vedam uz Strenčiem vienus un tos pašus cilvēkus. Ja cilvēks nelieto medikamentus, kas viņam izrakstīti, tad atgriežas vecajās sliedēs. Tomēr īsti labi ar garīgo veselību nav,” redzot pašreizējās tendences sabiedrībā, atzīst Imants Mitrošenko.

Savukārt VP Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas atļauju sistēmu grupa novērojusi tendenci Vidzemes reģionā samazināties šaujamieroču skaitam. Viens no pamat­iemesliem ir tas, ka mednieki kļūst vecāki, aiziet citos medību laukos un jaunie ne tik aktīvi stājas vietā. Tajā pašā laikā pieaug reģistrēto ieroču skaits, ko izraisa pašreizējā ģeopolitiskā situācija. “Cilvēki bīstas un iegādājas pašaizsardzības ieročus, nokārtojot zināmas likumdošanas prasības,” norāda VP Vid­zemes reģiona pārvaldes vadība.

Policijas lēmumu var pārsūdzēt

Valsts policija arī skaidro, ka jebkurai personai ir tiesības, saņemot sodu no policijas puses, vērsties pie augstākstāvošas VP amatpersonas ar lūgumu pārskatīt šo sodu, ja cilvēks pamatoti uzskata, ka ir nepatiesi sodīts. Piemēram, 2023. gadā VP Vidzemes reģiona pārvalde saņēmusi iesniegumus ar 500 sūdzībām. 58 gadījumos piespriestais sods tika atcelts.

Valsts policijas lēmumu par sodu ir iespējams pārsūdzēt arī tiesā līdz pat apgabaltiesai. 2023. gadā Vidzemes reģionā bija 83 šādi gadījumi.

Uzziņai

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas visbiežāk piemērotie administratīvie sodi 2023. gadā

• ceļu satiksmes likums 38 702

• administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes,

sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 2787

• bērnu tiesību aizsardzības likums 1005

• narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likums 228

• par akcīzes nodokli 194

• tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums 168

• alkoholisko dzērienu aprites likums 41

• dzīvnieku aizsardzības likums 51

• ieroču aprites likums 267

• enerģijas dzērienu aprites likums 33

Avots – Valsts policija

#SIF_MAF2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Ziemeļlatvija”.