Ziemellatvija.lv
Pasaulē pieprasījums pēc našķiem un ātrajām uzkodām arvien palielinās, piemēram, 2021. gadā veiktā pētījuma “Global Snack Foods Industry” rezultāti ļauj secināt, ka tuvāko 4 gadu laikā uzkodu nozare sasniegs 645,11 miljonu eiro lielu pieprasījumu. Līdzīgu apstiprinājumu sniedz arī Latvijā veiktās aptaujas rezultāti – 92% Latvijas iedzīvotāju našķojas katru dienu. Kādas sekas tas atstāj uz veselību un kādus pamatprincipus jāievēro, lai našķi nenodarītu kaitējumu mūsu veselībai?
Našķus dēvēt par grēcīgiem nav īsti pareiza attieksme. Laiku pa laikam kāds cukurotas kūkas gabals vecmammas dzimšanas dienā neko sliktu ķermenim nenodarīs, toties kūkas gabals ikdienas ēdienkartē gan agri vai vēlu novedīs pie svara un veselības novirzēm, tā našķošanās tēmu komentē uztura speciāliste un fitnesa trenere Madara Meiere.
“Našķošanās nav viennozīmīgs signāls, kas norāda uz nepilnvērtīgu uzturu, piemēram, dažkārt šādu vēlmi var izskaidrot ar cukura līmeņa pazemināšanos, kas ir pilnīgi normāls process starp ēdienreizēm. Protams, ja visas dienas garumā cilvēkam ir vēlme pēc saldajiem un sāļajiem našķiem, tas var liecināt par nepilnvērtīgi saplānotām maltītēm vai emocionālu ēšanas paradumu,” skaidro Madara Meiere.
Ikvienam ir ieteicams svaigs, minimāli apstrādāts, pilnvērtīgs ēdiens, kurā iekļautas visas nepieciešamās uzturvielu grupas – olbaltumvielas, ogļhidrāti, labie tauki un šķiedrvielas. Katrai uzturvielu grupai ir sava loma cilvēka organismā.
“Der atcerēties, ka uzņemtais enerģijas daudzums nevar būt mazāks par nepieciešamo. Ja starp ēdienreizēm tomēr gribas našķoties, zināms, ka pilnvērtīgas ēdienreizes labi var papildināt, piemēram, ar svaigiem augļiem un riekstiem, kas ķermenim sniegs nepieciešamo enerģiju, vitamīnus un uzturvielas. Jāatzīmē, ka, izvēloties sabalansētu un pilnvērtīgu maltīti, minētos našķus par daudz apēst ir grūti, taču aicinu būt uzmanīgiem ar sukādēm, jo visbiežāk tām ir pievienots salīdzinoši daudz cukura,” komentē M. Meiere.
Arī pandēmijas laiks ir mainījis cilvēku uztura un fizisko aktivitāšu paradumus. Palielinātais stresa līmenis daudziem ir rezultējies ēšanas paradumu maiņā. Kā novērst kāri pēc izsalkuma un kā sevi ierobežot brīžos, kad jūti, ka roka atkal sniedzas pēc kāda našķa?
M. Meiere: “Ir svarīgi apzināties, ka izsalkums ir ieradums, nevis dabīga nepieciešamība. Iesaku pieturēties pie ēdienreižu plānošanas, neienest mājās nepilnvērtīgus našķus un pusfabrikātus, bet izvēlēties svaigus produktus. Iesaku piefiksēt brīžus, kad roka sniedzas pēc kāda našķa un šajā mirklī novērtēt savu izsalkumu 10 ballu sistēmā. Ja izsalkums nav lielāks par 6-7, padzerieties ūdeni, izkustieties. Protams, izklausās vienkārši, bet dažreiz no našķiem atturēties ir ļoti grūti. Tajos brīžos es iesaku pajautāt sev: kāpēc tagad izvēlēšos ēst? Vai esmu paēdis pilnvērtīgi? Vai esmu padzēries ūdeni? Vai mani kas satrauc? Vai šis ir ieradums? Ar šādiem jautājumiem biežas našķošanās iemeslu var vieglāk fiksēt un novērst.”
Informāciju sagatavoja: Jēkabs Tutiņš, komunikācijas speciālists
Reklāma